Aptiekas ir solīti priekšā reformām

"Varbūt tas, ko teikšu, dažam liksies nepieņemami, bet aptieku sistēma ir daudz sakārtotāka nekā kopējā medicīnas sistēma mūsu valstī," uzskata Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents AIGARS ENIŅŠ.

Vai aptiekas arī jūt reformas veselības aprūpes sistēmā?

- Aptiekas ir Labklājības ministrijas pārziņā, un arī mēs esam saistīti ar visām izmaiņām veselības aprūpes sistēmā.

Mūsu galvenā problēma ir finansējums, kas saistīts ar slimokasēm un bezmaksas medikamentiem. Aptiekas godīgi pilda savu pienākumu un ārsta izrakstītos bezmaksas medikamentus izsniedz, neskatoties uz to, ka naudu no slimokases par tiem saņem pēc diviem, trim, četriem mēnešiem. Dažviet nauda nav saņemta arī pēc pusgada, un vēl tagad nezinām, vai aptiekas saņems savu naudu vai nē.

Pagājušajā gadā tika pieņemts ļoti nepopulārs lēmums. Proti, aptiekās sāka prasīt receptes. Pēc būtības tas nav nekas jauns, šāda prasība bijusi visu laiku, tikai noteikumi netika pildīti. Farmaceiti uz savu galvu un atbildību bieži recepšu medikamentus izsniedza tāpat. Taču to nedrīkst darīt, jo var rasties ielaistas un nekontrolējamas slimības, un nākas ārstēt zāļu nepareizas lietošanas sekas. Nekas jau nav izmainīts, vienkārši ir pastiprinājusies kontrole par recepšu medikamentu izsniegšanas pareizību aptiekās.

Taču saskārāmies ar sarežģījumiem. Cilvēks recepti uzreiz nevarēja dabūt, jo pie ģimenes ārsta veidojās rindas. Mēs reformām ejam pa priekšu soli vai divus, bet nevaram veikt visus savus uzdevumus tikai tāpēc, ka bremzējas visa kopējā sistēma. Negribu neko pārmest ne Labklājības ministrijai, ne ārstiem, arī viņi noteikti godīgi pilda savu darbu. Laikam jau problēma ir finansējums. Ja mums veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta tiek iedalīts 2 un 3 reizes mazāk naudas nekā mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tad, lai kādas būtu reformas un sistēma, ko mēs gribam ieviest, par šo naudu diemžēl neko izdarīt nevar. Šis posms pašlaik ir grūts mums visiem.

Vai Kurzemes slimokase arī ir parādā aptiekām par bezrecepšu medikamentiem?

- Vismaz pēdējā gada laikā te nav sarežģījumu. Kurzemes slimokase daudz nopietnāk nekā Rīgā kontrolē sistēmu. Var jau teikt - likums nosaka, ka ārsts var izrakstīt visus medikamentus, ko uzskata par vajadzīgu. Taču tajā pašā laikā ir likums par valsts budžetu, un naudas ir tik, cik atvēlēts. Līdzekļu noteikti ir piecu, septiņu reižu par maz.

Vai ir pamats uztraukumam, ka sakarā ar recepšu ieviešanu aptiekās vairs nevar dabūt pirmās nepieciešamības zāles?

- To, vai zāles ir recepšu vai bezrecepšu, nosaka ražotājs. Piekrītu, ka šo sarakstu varētu pārskatīt, tas arī tiek darīts. Taču - Latvijā ir par 10 - 15% vairāk bezrecepšu medikamentu nekā vidēji Eiropā. Mums apmēram 30% zāļu pārdod bez receptes, citās valstīs - 10 līdz 15%.

Visi medikamenti, kas redzami aptiekā vitrīnā, ir nopērkami bez receptēm. Recepšu medikamenti vitrīnā nedrīkst atrasties. Zinošs farmaceits var palīdzēt slimniekam. Taču ja ir nopietna slimība, tas ir objektīvi un pareizi, ka farmaceits cilvēkam iesaka iet pie ārsta, jo tikai ārsts var noteikt pareizo ārstēšanu.

Vai farmaceiti iesaistās iedzīvotāju izglītošanā?

- Aptiekās sākti projekti, kas saistās ar sirds slimnieku aprūpi, tūlīt sāksim vēl vienu projektu, kas būs veltīts diabēta slimnieku aprūpei. Dažas aptiekas jau sākušas izglītošanas projektu "Jautājiet par savām zālēm". Cilvēku iztaujā, ko viņš zina par konkrētām zālēm, ko gribētu zināt. Aptiekām noteikti ir jāiesaistās iedzīvotāju izglītošanā. Saldū ir zinoši farmaceiti, kas to var darīt.

Kā vērtējat medikamentu reklamēšanu?

- Es pats vairāk nosliecos, ka zāļu reklāmas nav vajadzīgas. Bet ir tāda kārtība, ka bezrecepšu zāles drīkst reklamēt. Dažreiz tam ir negatīva loma, jo reklāmā iespēja izārstēties ir nedaudz pārspīlēta. Cilvēki, noticot reklāmai, neobjektīvi sapērkas zāles, dažreiz pat, neuzklausot farmaceita padomu.

Vai aptiekas ir pietiekamā skaitā?

- Pilsētā to ir par daudz, laukos - par maz. Sākumā var šķist - nekādas vainas, ja uz katra stūra ir aptieka. Bet gan Latvijā, gan visā pasaulē praksē ir pierādījies - jo vairāk aptieku, jo tās nekvalitatīvākas. Labām, kvalitatīvām un drošām aptiekām jābūt tik, lai tās sevi var uzturēt un attīstīt. Šobrīd mums Latvijā aptieku ir par daudz, taču to kvalitāte un farmaceitu zināšanu kvalitāte diemžēl samazinās.

Saldū četras aptiekas ir pietiekami?

- Četras aptiekas ir normāli.

Ko darīt, lai aptiekas būtu pieejamas arī lauku cilvēkiem?

- Aptiekai, lai tā sevi uzturētu, vajadzīgs noteikts finansu apgrozījums. Ja pagastā ir mazāk nekā tūkstotis iedzīvotāju, aptieku uzturēt ir ļoti grūti. Tur pat nesanāk minimālajai algai darbiniekam. Pastāv mīts, ka zālēm ir ļoti lieli uzcenojumi. Taču aptiekas attīstībai paliek 5 - 6%, dažreiz vēl mazāk. Pārējais aiziet izdevumu segšanai. Lauku aptiekām trūkst arī speciālistu. Augsti kvalificēts farmaceits negrib iet strādāt laukos.

Likumdošana paredz iespējas atvērt laukos aptieku filiāles. Tas ir viens no risinājumiem. Esam sprieduši, ka mazām lauku aptiekām vajadzētu valsts dotācijas. Taču to noteikti būs grūti panākt. Varbūt no lielajām aptiekām vajadzētu kādu procentuālu atskaitījumu mazo lauku aptieku uzturēšanai. Pieļauju, ka tas arī varētu būt viens no variantiem, bet pašlaik vēl nekāda risinājuma nav. Šis jautājums tiek paturēts redzeslokā.

Ko jūs vēl gribētu pateikt?

- Uzticieties speciālistiem - ārstiem un farmaceitiem. Joprojām gadās, ka tirgū vai kur citur piedāvā medikamentus. Neuzticieties tādām zālēm, jo neviens negarantēs to kvalitāti, neviens negarantēs to, ka iepakojumā tiešām ir tas, kas norādīts uz iepakojuma.

Pārtikas piedevas vai uztura bagātinātāji ļoti bieži ir viltojumi un nereti tos pārdod par daudz augstāku cenu, nekā ar to pašu sastāvu varētu nopirkt aptiekā. Lielākā daļa pārtikas piedevu izplatītāju nav speciālisti. Tā ka - esiet uzmanīgi un uzticieties aptiekām!