Valsts subsīdijās izmaksās vairāk nekā 24 miljonus latu

Šogad lauksaimniecības atbalstam valsts paredzējusi iztērēt vairāk nekā 24 miljonus latu, līdzfinansējot lauku attīstības 11 programmas. Salīdzinājumā ar pērno gadu šim mērķim izlietos par 3,2 miljoniem latu vairāk.

Lai gan būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar pērno gadu nav, ir daži jauninājumi.

Pavisam jauna sadaļa ir "Lauksaimniecības pārstrukturizācija", kurai paredzēti 300 tūkstoši latu. Programma subsidēs bioloģisko lauksaimniecību, netradicionālo nozaru attīstību, kā arī mazos uzņēmumus laukos, kuru apgrozījums pērn nepārsniedza 10 tūkstošus latu.

Šogad pirmo reizi ar 300 tūkstošiem latu valsts atbalstīs lauksaimniecībā pielietojamos zinātnes projektus. Tas palīdzēs lauksaimniekiem iegūt Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes, kvalitatīvu sēklu un stādāmo materiālu, veicinās gaļas produktu labāku kontroli un veselīgākas pārtikas ieguvi.

Šogad par katru pārraudzībā esošu govi maksās 60 latus gadā - par 5 latiem vairāk nekā pērn. Atbalsts pienāksies tām saimniecībām, kurās ir vismaz septiņas pārraudzībā esošas govis pārraudzības gada noslēgumā pērnā gada oktobrī un kur izslaukums no vidējās gada govs ir vismaz 3500 kilogramu.

Gadījumā, ja līdz šī gada 1. jūlijam piecu govju ganāmpulks būs paplašināts vismaz par divām govīm, arī tā īpašnieks varēs pretendēt uz valsts atbalstu.

Palielinātas hektārsubsīdijas. Par katru graudaugu, pākšaugu un eļļas augu hektāru, kas apsēts ar sertificētu sēklu, paredzēts izmaksāt 15 latus, taču kopplatība nedrīkst būt mazāka par 15 hektāriem. Šī atbalsta saņēmējiem jāpiesakās līdz 1. martam, bet galīgo summu aprēķinās līdz 1. jūnijam. Ja zemnieks būs izmantojis nesertificētu sēklu, subsīdija būs tikai 7,50 latu par hektāru.

Šogad plānoti līdzekļi arī augsnes kaļķošanai - kopā pusmiljons latu. Valsts līdzfinansējums ir 70 - 75% (75% saņems Dienvidlatgales, Austrumlatgales un Ziemeļaustrumu reģiona saimnieki).

Augkopības nozaru riska samazināšanai apdrošināšanas prēmijas šogad tiek subsidētas 60% apmērā (pērn - 50%).

Modernizācijas programmā šogad var izmantot divus finansējuma avotus - Eiropas Savienības SAPARD programmu un nacionālās subsīdijas. Atšķirība tā, ka SAPARD programmas projektu gatavošana ir darbietilpīgāka un mazāk zināma un SAPARD finansējumu lauksaimnieki saņems tikai tad, kad projekts būs īstenots un pierādīti attaisnotie izdevumi. ES naudu varēs iegūt, iegādājoties tikai ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs ražotu jaunu tehniku un iekārtas. Nacionālās subsīdijas atbalstīs ārpus ES un kandidātvalstīm ražotas jaunas tehnikas un iekārtu iegādi. Tomēr lauksaimnieks nedrīkst izmantot viena un tā paša pasākuma subsidēšanai abus finansējuma avotus. Jaunas lauksaimniecības tehnikas un iekārtu iegādei šogad valsts paredz miljons latu subsīdijas.

Tie, kuriem pieejams internets, pilnu nolikuma tekstu var izlasīt Zemkopības ministrijas mājas lapā zm.gov.lv. Nolikuma teksts ir arī Dienvidkurzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, un jau tagad lauksaimnieki pārvaldē var uzzināt, kādi dokumenti jāsagatavo, pretendējot uz subsīdijām. Pieteikšanās termiņš hektārsubsīdiju saņemšanai par iesētiem ziemājiem nav vairs tālu.

Nolikums tiks publicēts arī brošūrā. Rajonā brošūras būs šīs nedēļas beigās un noteikti tās varēs saņemt arī pagastu pašvaldībās.