"Rūpes par savu bērnu ir cilvēka svētākais pienākums."

Atsaucoties uz kādas "SZ" lasītājas vēstuli, uz jautājumiem par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai atbild Saldus rajona tiesas tiesnese INTA KALNIŅA.

"Gribētos ar laikraksta starpniecību uzzināt atbildi uz sievietēm sāpīgu jautājumu - kā piedzīt uzturlīdzekļus bērniem no šķirtajiem vīriem. Tiesa ir piespriedusi maksāt noteiktu naudas summu bērna uzturam, bet tas netiek darīts. Mēs, bērnu mātes, varam iet pie tiesu izpildītājiem - tālāk mūs sūta uz policiju, lai ierosinātu krimināllietu, bet to atsaka, jo nav nozieguma sastāva. Tēvs mēnesī var atsūtīt noteikto 20 latu vietā 5 vai pat 1 latu, un parādi aug, taču viņu sodīt nevar, jo kaut ko viņš tomēr maksā. Bet, lai izskolotu bērnu, ar vienu vai pieciem latiem mēnesī nepietiek.

Mātēm jāstrādā garas stundas par minimālo algu, bērnus viņas redz pa nakti guļošus vai no rīta, pavadot uz skolu. Pa kuru laiku lai viņas bērnus audzina, seko līdzi viņu gaitām? Vai tiešām sievietei nav, kur griezties, lai viņu uzklausītu un palīdzētu?" raksta avīzes lasītāja.

Intas Kalniņas pieredze, izskatot lietas par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem, liecina, ka sieviešu bezspēcības cēlonis visbiežāk ir nevis viņu neziņa un likumu nepārzināšana, bet likumdošana, kas nebūt nenodrošina bērnu tiesību - tikt abu vecāku uzturētam - aizstāvību.

- Uzturlīdzekļu piedziņas lietas izskatu jau sešus gadus un varu apliecināt - to nekļūst mazāk. Piemēram, 2000. gadā Saldus rajona tiesā izskatītas 73 lietas, 2001. gadā - 78. Ir bijuši arī gadījumi, kad uzturlīdzekļi tiek piedzīti nevis no tēva, bet gan no mātes, taču pārsvarā prasība tiek celta pret vīrieti.

Viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc cilvēkiem jātiesājas par līdzekļiem bērnu uzturēšanai, manuprāt, ir ģimenes prestiža pazemināšanās. Ģimene pārstāj būt morāla vērtība, daudzi uzskata - aizejot no ģimenes, tiek aizcirstas visas durvis uz pagātni, to vispār var aizmirst, ieskaitot pasaulē laistos bērnus.

Šādu attieksmi diemžēl atbalsta arī liela daļa darba devēju. Nereti, saņemot tiesas pieprasījumu sniegt ziņas par sava darbinieka izpeļņu, viņi piezvana uz tiesu, noskaidro, ka runa ir par uzturlīdzekļu piedziņu, un savu darbinieku atlaiž vai arī, ja darbinieks ir ļoti vajadzīgs, piedalās patieso ienākumu slēpšanā. Iemesls - daudzos uzņēmumos visa alga vai daļa no tās tiek maksāta aploksnēs, kāpēc pievērst sev valsts institūciju uzmanību?

Kā iesniedz prasību par uzturlīdzekļu piedziņu?

- Vispirms jāgriežas tiesā ar civilprasību. Tiesa to izskata un taisa spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu, izvērtējot bērna vajadzības un abu vecāku mantas stāvokli. Rakstot prasību, vajadzētu konsultēties ar advokātu, lai to sastādītu juridiski pareizi, lai tā būtu motivēta. Prasībā ir arī jāpierāda, ka piedziņa ir iespējama - ka atbildētājs strādā, ka viņam pieder nekustamais vai kustamais īpašums.

Cik tas maksā?

- Par tiesu nav jāmaksā, šos izdevumus sedz atbildētājs. Jāmaksā advokātam par prasības sastādīšanu - aptuveni 3 - 5 lati. Prasības pieteikumu iespējams sastādīt arī tiesā, par šo pakalpojumu maksājot 1 latu. Izziņas no iestādēm, piemēram, no CSDD par to, vai atbildētājam pieder transportlīdzekļi, vai no Zemesgrāmatas nodaļas - par nekustamo īpašumu utt. - atbilstoši šo iestāžu cenrāžiem. Prasītājs var arī lūgt tiesu izprasīt šos pierādījumus, ja kāda no iestādēm atsakās nepieciešamo informāciju sniegt.

Tiesa pati pēc savas iniciatīvas nevāc pierādījumus, jo izmaiņas Civilprocesa likumā vairs neparedz, ka tiesas pienākums būtu noskaidrot objektīvo patiesību, bet gan - izvērtēt pierādījumus, ko iesniedz abas puses, un uz to pamata taisīt spriedumu.

Ja spriedums ir bērna mātei labvēlīgs - piedzīt uzturlīdzekļus…

- Tad jāgaida, līdz saskaņā ar likumu spriedums stāsies spēkā, un jānāk uz tiesas kanceleju pēc izpildraksta par uzturlīdzekļu piedziņu. Gadījumā, ja bērna tēvs nepilda spriedumu un uzturlīdzekļus nemaksā, ar šo rakstu jebkurā laikā var griezties tiesu izpildītāju kantorī un rakstīt iesniegumu par uzturlīdzekļu piedziņu, norādot, uz ko vēršama piedziņa, - uz atbildētāja darba algu vai mantu. Par tiesu izpildītāju darbu nav jāmaksā, jo valsts sedz sprieduma izpildes izdevumus.

Ja tiesu izpildītāju kantoris atsūta izpildrakstu atpakaļ ar atzīmi, ka uzturlīdzekļu piedziņa nav iespējama, prasītāja pēc kāda laika var atkārtoti vērsties šajā iestādē un lūgt vēlreiz pārbaudīt atbildētāja mantisko stāvokli - to var darīt neierobežotā daudzumā visu laiku, kamēr spriedums ir spēkā.

Jā, šī ir gara, nogurdinoša procedūra, diemžēl vienīgais tiesiskais ceļš, kā dabūt uzturlīdzekļus no tēva, kas izvairās rūpēties par savu bērnu vai bērniem. Sievietēm jābūt gatavām neatlaidīgi cīnīties par savām tiesībām, jo viņu vietā to neviens nedarīs.

Savukārt, ja tiesa pēc prasītājas ieskatiem ir noteikusi nepietiekamu uzturnaudas apmēru, pastāv iespēja atkārtoti griezties tiesā ar civilprasību, kad prasītājai ir radušies pierādījumi par atbildētāja mantiskā stāvokļa uzlabošanos.

Kā vērtējat tiesu izpildītāju kantora darbu, strādājot ar izpildrakstiem par uzturlīdzekļu piedziņu?

- Viņu iespējas ir ļoti ierobežotas, jo arī viņu rīcībā ir tikai tā informācija, kas ir pieejama no oficiāliem reģistriem - CSDD, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Zemesgrāmatas u. c., kā arī informācija, ko sniedz piedzinējs.

Kāda ir jūsu pieredze - cik bieži uzturlīdzekļu piedziņa ir iespējama?

- Parasti tikai tad, ja atbildētājam ir oficiāla darbavieta. Manā praksē tas ir tikai aptuveni trešdaļā gadījumu. Pārējās ir tādas lietas, kurās nav nekādu pierādījumu, ka atbildētājam piederētu kaut kas, no kā uzturlīdzekļus varētu piedzīt. Tiesa var piespriest maksāt 5, 10 latus mēnesī, jo nav pamatojuma, ka tēvs var maksāt vairāk. Reiz, kad piespriedām uzturnaudu 5 latus mēnesī, prasītāja spriedumu pārsūdzēja, bet apelācijas tiesa to atstāja spēkā - nebija pierādījumu par atbildētāja mantisko stāvokli.

Jūs pati esat saldeniece un, iespējams, daudzus no atbildētājiem pazīstat. Vai nav nācies brīnīties - vai tiešām viņam nav, no kā piedzīt?

- Nereti brīnos par to, ka labi situēti cilvēki sevi pazemo un tiesas priekšā izliekas par galīgiem nabadziņiem. Par viņu uzvedību ir kauns.

Vai bērnu tēvi mēdz griezties tiesā ar lūgumu pārskatīt uzturlīdzekļu apjomu?

- Jā, mēdz, ja mainījies mantiskais stāvoklis - zaudēts labi apmaksāts darbs, cilvēks slimo. Es to uzskatu par labu rīcību, jo tā liecina - pret tiesas spriedumu izturas atbildīgi.

Vai uzturlīdzekļu piedziņu apgrūtina fakts, ka bērna vecāki nav laulāti?

- Ja bērna dokumentos ierakstīts tēva vārds, viņam ir tādas pašas tiesības un pienākumi pret bērnu kā tēvam, kurš laulāts ar bērna māti. Sarežģītāk ir, ja starp laulībā nereģistrētiem cilvēkiem rodas strīds par mantas sadali.

Daudz satraucošāks ir kas cits - nereti vērojams absolūts haoss formālajās attiecībās. Laulātie gadiem ilgi dzīvo šķirti, rodas jaunas attiecības, jauni bērni, un vīrietis nevar saprast, kāpēc viņš skaitās tēvs bērnam, kas viņa sievai ir no jaunā drauga. Tad jāgriežas tiesā un jāapstrīd paternitātes ieraksts bērna dzimšanas reģistrā. Vai arī - stājoties laulībā, vīrietis adoptē savas sievas bērnus, neapzinoties atbildību. Vienkārši - tobrīd viņam mīļotās sievietes bērni ir ļoti mīļi, reizēm pat mīļāki par savējiem, kuri jau aizmirsti, jo dzīvo pie nu jau svešās bijušās sievas. Pēc tam, kad arī jaunā laulība izjūk, vīrietis uzskata, ka viņam vairs nav arī pienākumu pret adoptētajiem bērniem. Taču tā nevar spēlēties!

Ja bērna tēvs ir miris, bērns saņem apgādnieka zaudējuma pabalstu. Ja tēvs nevēlas rūpēties par bērnu, vai viņam nav iespējas no bērna atteikties, bet bērnam - saņemt šādu pabalstu?

- Šādu jautājumu uzdod bieži. Diemžēl tas nav iespējams. Tēvs var atteikties no bērna tikai vienā gadījumā - ja bērnu adoptē cits vīrietis.

Manuprāt, valstij būtu jārisina jautājums, kā palīdzēt bērniem, kuru tēvi par viņiem absolūti nerūpējas. Būtu taisnīgi, ja gadījumā, kad ar tiesas spriedumu konstatēts - uzturlīdzekļu piedziņa nav iespējama -, valsts šiem bērniem maksātu sociālo pabalstu. Jo ne jau bērni vainīgi, ka viņiem gadījušies nepareizi vecāki.

Internetā ir reģistrs, kurā uzņēmēji var reģistrēt neuzticamus sadarbības partnerus. Vai līdzīga datu bāze nevarētu būt uzturlīdzekļu nemaksātājiem - arī tas liecina par cilvēka neuzticamību.

- Laba doma, jo nevar būt svētāka pienākuma, kā rūpēties par saviem bērniem. Taču būtu labi, ja vismaz sievietes, kuras ar šādiem vīriešiem gatavojas saistīt savu dzīvi, to novērtētu.

Mana pieredze liecina, ka savu draugu vai jauno vīru atbalstīšana, izvairoties no pienākuma pret viņu bērniem no iepriekšējām laulībām vai attiecībām, labi nebeidzas. Esmu redzējusi, kā draudzenes tur rociņu šādiem "tētiem" tiesas gaitenī, un pēc laiciņa šķīrusi viņu laulības un izskatījusi prasības no šīm sievietēm. Bet laikam jau mēs tiešām mācāmies tikai no savām kļūdām.

Vai var vērst prasību par uzturlīdzekļu piedziņu arī pret vecvecākiem?

- Civillikuma 179. pants nosaka, ka bērnus apgādāt ir vecāku pienākums, bet, ja vecāku nav vai ja viņi nespēj apgādāt bērnus, šis pienākums gulst uz vecvecākiem.

Ko nozīmē - nespēj? Vai nodzeršanās un slinkums arī ir nespēja?

- Sarežģīts jautājums, par ko nav vienprātības. Dažādi tiesneši uzskata dažādi. Manuprāt, primārais ir bērna intereses. Daudzi iebilst - kas vecvecākiem par daļu, ka viņu bērns nestrādā. Tomēr es uzskatu - vecāki par bērnu uzvedību atbild arī materiāli.

Manā praksē bijušas, ja nemaldos, divas prasības pret vecvecākiem. Vienā gadījumā to noraidīju, jo bērna tēvs bija darbaspējīgs un viņam nebija nekāda iemesla nestrādāt, otrā prasība tika atsaukta, jo tēvs pats sāka maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam. Varbūt palika kauns no vecākiem?

Likums nosaka arī, ka bērniem jārūpējas par saviem vecākiem. Taču, ja tēvs visu mūžu izvairījies uzturēt savu bērnu, vai viņam vecuma galā ir tiesības prasīt uzturlīdzekļus no bērna?

- Paradoksāli, bet - jā. Ne velti mums spēkā 1939. gadā pieņemtais Civillikums, kas rakstīts citiem laikiem un citiem tikumiem. Varbūt, ka ar laiku šī norma tiks grozīta, jo no morāles viedokļa tas ir galīgi nepieņemami.

Cik bieži tiek ierosinātas krimināllietas par uzturlīdzekļu ļaunprātīgu nemaksāšanu?

- 2000. gadā izskatījām 4 šādas lietas, pagājušogad - jau 8. Tas varētu liecināt par to, ka sievietes aktīvāk cīnās par savām tiesībām. Lai ierosinātu krimināllietu, ar iesniegumu jāgriežas policijā vai ar sūdzību prokuratūrā. Jābūt pamatojumam, ka izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas notiek ilgstoši un ka ir pamats uzskatīt - tas ir tīšuprāt. Protams, pirms tam jāiziet viss iepriekš minētais ceļš - civilprasība tiesā, darbs ar tiesu izpildītāju kantori…

Ko no tā iegūst? Drīzāk tikai morālu gandarījumu, materiālu - diez vai, jo, izskatot krimināllietu, nevar piedzīt uzturlīdzekļus, kas jau izdarīts civillietā.

Par uzturlīdzekļu ļaunprātīgu nemaksāšanu var piespriest arī reālu brīvības atņemšanu, un tas arī tiek darīts. Arī pagājušajā gadā viens šāds "tētis" nokļuva cietumā. Vismaz no apcietinājuma vietas uzturlīdzekļi pienāk regulāri.

Vai laulības līgums var palīdzēt nostiprināt bērna tiesības uz uzturlīdzekļiem?

- Ne tieši, bet pastarpināti - var. Nostiprinot mantiskās attiecības, laulību līgumā tiek noteikts - kāda manta katram no vecākiem piederējusi pirms laulībām, kā šķiršanās gadījumā tiks dalīta kopdzīves laikā iegādātā manta. Tā var izvairīties no situācijas, ka tēvs kādā jaukā dienā atstāj māti ar bērniem un visu iedzīvi paņem sev līdzi.Reproduktīvās veselības likuma apspriešana uzjundījusi diskusijas par daudzām problēmām, kas saistītas ar bērnu audzināšanu un uzturēšanu. Viena no tām - kā materiāli nodrošināt bērnus, kuri dzīvo pie viena no vecākiem - parasti pie mātes. Intervija ar tiesnesi Kalniņu varētu būt mudinājums dalīties pieredzē par to, kā šķirti vecāki sadala pienākumus pret bērnu. Varbūt ir kāds labs piemērs, kad tēvs pārdomājis un sācis aprūpēt bērnus no šķirtās laulības? Un - ko par to domā paši tēvi? Rakstiet, izsakiet savas pārdomas un dalieties pieredzē! Gaidīšu arī telefona zvanus par šo tēmu - tālrunis 22163, Dainai Marcinkus.