Dažam parāds tiešām kļuvis par brāli

Ceturtdiena, 14. febr., 2002 Daina Marcinkus

Previous Next

Likums paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajām struktūrām regulāri jāinformē sabiedrība par lielākajiem nodokļu parādniekiem. Taču vismaz pāris gadu daļa parādnieku sarakstā nemainās, tikai parāda summa kļūst aizvien lielāka. Par to, kā daudziem uzņēmējiem iespējams ar nodokļu parādu sadzīvot kā ar brāli, - notika diskusija ar VID Saldus rajona nodaļas amatpersonām.

Parādniekus brīdina, pārliecina, pārbauda...

Kāds ir nodokļu parādu veidošanās sākums?

Dace Žunda: - Praktiski parāda veidošanās sākas brīdī, kad uzņēmums iesniedz atskaiti vai deklarāciju par pagājušo mēnesi. Kolīdz pienācis termiņš, kad jānomaksā deklarācijā vai atskaitē aprēķinātie nodokļi - vairumam uzņēmumu tas ir nākamā mēneša 15. datums -, bet tie netiek nomaksāti, maksājums kļūst par parādu un tam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - 0,05% no pamatparāda par katru nokavēto dienu, un pamatparāda palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei - pašlaik tas ir 0,0097% par katru nokavēto dienu. Daļa firmu tikai reizēm nokavē maksājumus, tad parādu nomaksā, taču ne mazums ir tādu, kuras nemaksā gadiem, un ir izveidojusies liela parādu summa.

Kopējā nodokļu parādu summa rajonā ir 3,2 miljoni, valstī - 208,9 miljoni.

Vai ir daudz uzņēmumu, kuri vispār nekad nav nokavējuši nodokļu maksājumu termiņus?

Māris Sipenieks: - Varētu būt aptuveni 40% no visiem uzņēmumiem. Jo nav taču izdevīgi krāt nokavējuma naudu un pēc tam maksāt vairāk nekā, ievērojot termiņus. Cita lieta - ja, maksājuma termiņam pienākot, naudas patiešām nav. Tādu uzņēmumu varētu būt 15 - 20%.

Tas ir diezgan daudz, ņemot vērā, ka VID Saldus rajona nodaļas uzskaitē ir ap 2000 nodokļu maksātāju. Vai tas nenorāda - VID "sit" vājākos?

M. S.: - Arī šī grupa ir izvērtējama, jo uzņēmumi sadala prioritātes - vispirms nomaksā Lattelekom, Latvenergo rēķinus, samaksā piegādātājam, bankai un tikai pēc tam izvērtē, vai var nomaksāt arī nodokļus. Šādu kārtību ievēro tādēļ, ka šie uzņēmumi bez atrunām pārtrauks savu pakalpojumu piegādi.

Vai VID arī nevar rīkoties ar Latvenergo metodēm un uzņēmumu, kurš ilgstoši nemaksā nodokļus, klapēt ciet?

Laima Midziņa: - Nevaram, jo likumdošana mums nav paredzējusi šādas pilnvaras.

D. Ž.: - Uzņēmumus, kas noteiktu laiku nav iesnieguši atskaites vai uzrādījuši nepareizus datus, VID var izslēgt no PVN maksātāju reģistra. Līdz ar to šie uzņēmumi vairs nav izdevīgi darījumu partneri, jo no darījumiem ar viņiem vairs netiek atmaksāta PVN pārmaksa.

M. S.: - Bieži pat nav, no kā piedzīt parādu, jo SIA atbild ar savu nošķirto mantu - statūtkapitālu. Tā summa var būt "ierakstīta" kaut vai vecās mēbelēs, kuru patiesā vērtība ir daudz zemāka.

Juris Sīlis: - Nu tas ir beidzies. Komerclikums nosaka, ka jābūt ekspertam, kas novērtē mantu, kas ieguldīta pamatkapitālā, un nosaka tās vērtību.

M. S.: - Parādniekiem likums paredz divas iespējas - vai nu parādu nomaksāt, vai pasludināt maksātnespēju, un maksātnespējas procesa galarezultātā parāds tiek norakstīts. Daļa no viņiem nedara ne vienu, ne otru, tāpēc šie uzņēmumi nemitīgi ir mūsu parādnieku sarakstā.

Mēs esam spiesti lūgt Finansu policiju, lai tā izvērtē, vai nav noticis Krimināllikuma 214. pantā paredzētais pārkāpums - maksātnespējas pieteikuma neiesniegšana -, vai 218. pantā paredzētā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, par ko draud kriminālatbildība.

Cik reižu šo gadu laikā sodīti, piemēram, tabulā minēto uzņēmumu īpašnieki? Kas slikts ar viņiem noticis?

Mareks Bite: - Finansu policija ar viņiem neko sliktu pagaidām nav izdarījusi. Vēl notiek tā saucamā dancošana riņķī uzņēmumu vadītājiem. Mēs nevaram viņus saukt uz kabinetu un prasīt - kā veidojies nodokļu parāds, jo viņi ar smaidu sejā var atbildēt - man pašlaik ir grūtības, bet uzņēmums darbu turpina. Ir jāsavāc dokumentāli pierādījumi - atskaites, bilances utt. - kas pierāda, vai uzņēmums ir darbotiesspējīgs un vai tam parādu krāšanās periodā bijusi peļņa. Tikai, izvērtējot šos pierādījumus, var lemt par krimināllietas ierosināšanu. Protams, mēģinām arī pārliecināt, ka šādiem uzņēmējiem jāiesniedz maksātnespējas pieteikums, taču 90% gadījumu - bez rezultātiem.

M.S.: - Tas ir ilgs process, bet šajā laikā Nodokļu inspekcija tādu uzņēmumu nevar noņemt no uzskaites un apturēt pamatparādu un tā palielinājumu.

Vai uzņēmējs, kura firmai ir lieli nodokļu parādi, var pasludināt maksātnespēju, nodibināt jaunu uzņēmumu un jau bez grēkiem darboties tālāk?

D. Ž.: - To var darīt pat vienlaicīgi. Un tā arī dara: kad uzņēmumam rodas parādi, īpašnieks nodibina otro, trešo... Pat piecas firmas ir bijušas.

M. S.: - Ja cilvēks var līdz šejienei nokļūt, var normāli parunāt un viņam ir pase, mums nav tiesību atteikties reģistrēt viņa uzņēmumu. Vienīgi, ja ar tiesas spriedumu noteikts, ka viņš noteiktu laiku nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību.

No fiktīvām PVN pārmaksām "maksā" nodokļus

M. S.: - VID analīzē par nodokļu parādu rašanās un pieauguma iemesliem viens no galvenajiem minēts - pastiprinātos kontroles pasākumos tiek aizkavēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas novirzīšana citu nodokļu maksājumu segšanai.

PVN pārmaksām pašlaik tiek pievērsta liela uzmanība. Daudzi uzņēmumi naudas izteiksmē jau ilgi nav maksājuši nodokļus, jo viņiem nemitīgi rodas PVN pārmaksa un viņi to novirza uz citiem nodokļiem. Jautājums tikai - vai šī pārmaksa radusies korekti vai nekorekti. Ja ne - tad praktiski uzņēmums nodokļus nemaksā.

Vai bijušas situācijas, ka VID riskē ar uzņēmuma darbotiesspēju, aizturot tā līdzekļus, kamēr tiek veikta šī pārbaude?

D. Ž.: - Var būt, ka esam riskējuši. Taču lielākoties šādā situācijā vainīgi paši uzņēmumi. Ja ir pazīmes, ka pavadzīmes ir viltotas un darījumi - fiktīvi, ja mēs nevaram noskaidrot darījuma partneri arī citu rajonu VID nodaļās, pie darba jāķeras Finansu policijai, un tas jau ir ievērojams laika patēriņš. Ja nevar atrast darījuma partneri un pārbaudīt, vai darījums tiešām noticis, PVN pārmaksu atsaka. Taču tas attiecas uz katru konkrētu darījumu. Par pārējiem, kas ir dokumentāli apstiprināti, PVN tiek atmaksāts.

Vēl viena pazīme fiktīvam darījumam - pavadzīme saņemta vēlāk nekā noticis darījums.

Vai mūsu rajona uzņēmumi bieži cenšas iedzīvoties uz PVN pārmaksām?

D. Ž.: - Maijā sākām PVN pārmaksām pievērst lielāku uzmanību, kopš rudens pārbaudām ļoti nopietni. Šajā laikā aizturēti 140 tūkstoši latu PVN pārmaksu, jo nav skaidrības par darījumu raksturu. Taču esam pārbaudījuši tikai aptuveni 100 uzņēmumus - tos, kuri regulāri pieprasa pārmaksu. Valstī kopumā aizturēti 22 miljoni latu.

M. S.: - Ir kāds daiļrunīgs fakts - neviens no uzņēmumiem, kuriem esam aizturējuši PVN pārmaksu, nav mūsu lēmumu pārsūdzējis tiesā. Protams, VID interesēs nav tiesāties, taču varbūt tas norāda - šie uzņēmēji nemaz tik pārliecināti par savu nevainīgumu nav...

"Apaug" parādi par kokmateriālu pārdošanu

Kādā veidā ievērojamus nodokļu parādus sakrājušas fiziskās personas?

M.S.: - Pārsvarā - par nodotajiem kokmateriāliem. Pamatparāds visbiežāk veidojies jau 1994. - 95. gadā, bet pa šiem gadiem parāda summa pamatīgi palielinājusies.

Tolaik daudzi uzskatīja - es cērtu savu mežu un pārdodu savus kokmateriālus, kāpēc man no tā būtu valstij nodokļi jāmaksā?

Varbūt cilvēki nezināja, ka ir tāds likums...

L. M.: - Kad VID saņēma informāciju, darījums ar kokmateriāliem bija jau noticis. Mēs sūtījām šiem cilvēkiem aicinājumu iesniegt deklarācijas un nokārtot saistības ar valsti. Viņiem vajadzēja ja ne uzreiz, tad vismaz pakāpeniski nodokļus nomaksāt.

Vai šiem cilvēkiem ir iemesls gaidīt, kamēr viņus vienkārši aizmirsīs?

M. S.: - Ja tiesa nospriedusi piedzīt parādu, bet mēs (šajā gadījumā VID pilda arī tiesu izpildītāja funkcijas) konstatējam - nav, no kā piedzīt, rakstām aktu par piedziņas neiespējamību. Bet tā nav indulgence. Tiklīdz mūsu rīcībā būs ziņas, ka šiem parādniekiem radusies manta, mēs atkal būsim klāt.

Godīgos gandarī galvenokārt tikai morāli

Vai ir iespēja atsevišķos gadījumos atlikt nodokļu maksājumus uzņēmumiem, kam radušās neparedzētas, īslaicīgas grūtības?

D. Ž.: - Šādā situācijā uzņēmumam ir tiesības trīs dienas pirms nodokļu maksājuma termiņa griezties VID ar iesniegumu, un mēs, pārbaudot un izanalizējot informāciju, varam dot kārtējo nodokļu nomaksas pagarinājumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet audita uzrēķina nomaksai - pat līdz gadam, sastādot maksājumu grafiku. Papildus jāmaksā LB refinansēšanas likme. Taču tas nenozīmē, ka par attiecīgo termiņu tiek pagarināti visi maksājumi. Ja pagarinājums ir janvāra maksājumam, februārī kārtējie nodokļi jāmaksā atbilstoši likumam.

M. S.: - Saņemot nodokļu nomaksas pagarinājumu, mums ir tiesības prasīt no uzņēmuma nodrošinājumu, jo būtībā tas aizņemas naudu no valsts.

Par tematisko pārbaužu un auditu rezultātā tapušajiem uzrēķiniem - cik lielā mērā jums ir tiesības noteikt to apjomu? Vai iespējams izvērtēt un noteikt tādus uzrēķinus, kas nenogremdē uzņēmumu?

L. M.: - Nē, mums jārīkojas saskaņā ar likumdošanu un arī sods jānosaka Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgā panta robežās. Piemēram, par čeka neizdošanu paredzēta soda nauda no 100 līdz 150 latiem, un mēs nevaram to noteikt 10 latu apmērā.

Vai, pārbaudot uzņēmumus, kurus pazīstat kā godprātīgus nodokļu maksātājus, jūs kādreiz arī "pieverat acis" uz viņu kļūdām?

L. M.: - Arī tā mēs nedrīkstam darīt. Viss konstatētais tiek fiksēts dokumentos. Tomēr atsevišķos gadījumos mums ir tiesības noteikt vieglāku sodu. Ja, piemēram, par konkrētu pārkāpumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts sods - no brīdinājuma līdz 10 latu naudas sodam -, mēs godīgajam uzņēmumam izteiksim tikai brīdinājumu.

D. Ž.: - Uzņēmumi var labot kļūdas savās atskaitēs, mēs par to nevienu nesodām. Gadās, ka kļūda tiek konstatēta pat pēc gada - grāmatvedis atnāk uz Nodokļu inspekciju, izlabo, ja nepareizi nomaksāts nodoklis, piemaksā trūkstošo summu.

Cik bieži uzņēmēji apstrīd VID uzrēķinus?

J. S.: - Tematisko pārbaužu rezultātus nemēdz bieži apstrīdēt, jo uzrēķinātās summas ir salīdzinoši nelielas. Auditu - biežāk. Taču pagājušogad veikti 59 auditi, no tiem uzrēķins grozīts tikai trijiem.

Vai jums ziņo par uzņēmumiem - nodokļu nemaksātājiem?

M. S.: - Jā, un tā nav ne sūdzēšanās, ne nodošana. Pirmkārt, uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus, ir negodīgi konkurenti nodokļu maksātājiem, jo viņi nodokļos nenomaksāto naudu var investēt ražošanā vai noteikt zemākas preču un pakalpojumu cenas. Otrkārt - nodokļu nauda tiek tērēta izglītībā, ceļu uzturēšanā, veselības aizsardzībā… Šajās nozarēs gribētos daudz vairāk, taču slikti ceļi vai aizvien lielākie maksājumi par mācībām vai medicīnisko aprūpi ir arī tāpēc, ka nodokļu maksātājiem šajos pakalpojumos jādalās ar nemaksātājiem.

Gribēju šajā sarunā nonākt pie secinājuma - kāpēc maksāt nodokļus ir labāk nekā nemaksāt, tomēr...

M. S.: - No vienas puses, tas ir jautājums par apzinīgumu un pienākuma izjūtu pret savu valsti. Taču arī valstis, kuras lepojas, ka nodokļu maksāšana pie viņiem ir goda lieta, līdz tam nav nonākušas vienā dienā. Kāds ASV nodokļu piedzinējs (pa visu valsti viņu ir tikai ap 600) minēja piemēru, kā valsts panākusi, lai iedzīvotāji kļūst godīgi: "Pasažieru autobusā pieturvietā iekāpj pasažieri. Brīdi brauc, un tad šoferis saka - iegādājieties biļetes! Daļa nopērk, daļa nedzird, daļa neliekas ne zinis. Pēc laika autobuss apstājas, tajā iekāpj muskuļoti vīri un pārbauda biļetes - kam tā ir, var braukt tālāk, pārējos izdzen no autobusa un nošauj." Piemērs droši vien ir pārspīlēts, taču norāda uz to, ka Amerika savos cilvēkos godīgumu "audzinājusi" ar represijām paaudžu paaudzēs gandrīz trīssimt gadus, līdz nonākts līdz tādam godīgumam kā tagad. Mums šo tradīciju vēl nav.

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk