Brocēnu šuvējām - konflikts ar darba devēju

Ceturtdienas rītā SIA "Yellow Cab Latvia" šūšanas ražotnes šuvējas kavējās uzsākt darbu, tādējādi cenzdamās panākt sarunas ar dāņu firmas pārstāvi Holgeru Šmitu un izteikt savas pretenzijas.

Liedzot iespēju nopelnīt

Galvenais neapmierinātības cēlonis - samazinātais laika limits katras operācijas veikšanai. Šuvēju izpeļņa tiekot rēķināta pēc tā sauktajām apmaksu minūtēm - katrai darbībai - vīles piešūšanai u. tml. - atvēlēts noteikts laiks. Nesen šis laika limits krietni samazināts, un šuvējas vairs nespējot izpildīt dienas normu, līdz ar to arī pelnot ievērojami mazāk.

"Labas šuvējas, kas līdz šim dienas plānu izpildīja par 170%, tagad paspēj padarīt tikai 67%. Vai darba devējam nav ļoti izdevīgi, ja jāmaksā divreiz mazāk?" stāsta Igors Orlovs, kurš daudzu citu pienākumu starpā arī labo un uzstāda šujmašīnas, tāpēc labi pārzina šuvēju darba ritmu. "Bez tam - pat, ja šuvējas "uzdzītu" šādu tempu, viņas nespētu pietiekami nopelnīt, jo darba devējs nemaz nevar mūs nodrošināt ar pietiekami lielu pasūtījumu, lai, šādā ātrumā strādājot, darbs būtu nepārtraukti."

"Līdz ar to šuvējas vairāk nervozē, vairāk kļūdās, un palielinās brāķa produkcijas apjoms. Pārliekas steigas dēļ notika arī nelaimes gadījums - kāda šuvēja stiprināmajā mašīnā savainoja roku," piebilst tehnoloģe Iveta Deimane.

"Nesen uz uzņēmumu bija atbraukuši speciālisti no firmas, kura pie mums pasūta produkciju, un īpaši rekomendēja nesamazināt laika limitus, lai nodrošinātu augstu kvalitāti. Dāņi to arī apsolīja, bet, tiklīdz pasūtītāji bija prom, limiti tika samazināti," saka Daiva Stone. Viņa agrāk strādājusi Dānijā, labi zina šo valodu un vajadzības gadījumā pilda tulces pienākumus, bet līdztekus ir arī tehnoloģe, ir palīdzējusi grāmatvedībā...

Šuvējām nereti esot jāstrādā arī sestdienās, taču ne par virsstundu darbu, ne arī par darbu brīvdienās nemaksājot dubultīgi, kā to paredz darba likumdošana.

Darba devējs pazemojot, apsaukājot

Samazinātie laika limiti bija pēdējais piliens šuvēju pacietības kausā, jo ilgāku laiku bija rūgusi neapmierinātība ar dāņa attieksmi pret viņām. H. Šmits pārstāv ražotnes īpašniekus un "Yellow Cab Latvia" strādā par padomdevēju.

"Šmits uzskata, ka viņam atļauts viss - arī staigāt pa cehu un lamāt mūsu sievietes par govīm, par kazām," sašutis I. Orlovs.

"Šī ir mūsu labākā šuvēja," I. Deimane norāda uz Vinetu Makarovu. "Viņa atšuj kreklu apakšmalas un dienas laikā paspēj apstrādāt līdz 900 kreklu, kamēr citas šuvējas atšuj ap 300. Tagad Šmits nolēmis viņu pārcelt citā darbā - pie stiprināmās mašīnas. Es to saprastu, ja viņai darba nebūtu, un labākajai šuvējai meklētu citu pienākumu, taču krekli stāv kaudzēm, viņai ir pārpārēm, ko darīt."

"Viņš jau ilgāku laiku "uzēdies" uz Vinetu," saka D. Stone. "Vispirms bija neapmierināts, ka krekli netiek atšūti no labās puses, jo Vinetai veiklāk padodas no kreisās. Lika šūt no labās puses, bet tad viņa atšuva uz pusi mazāk kreklu. Atļāva strādāt, kā ieradusi, bet man dāniski sacīja - tu tikai direktorei nesaki, bet vai nu es Vinetu no darba izēdīšu, vai arī viņa šūs vīles no labās puses!"

"Reiz palūdzu tehnoloģi palīgā sagatavot kreklus vīļu atšūšanai, lai mans darbs neapstātos. Abas bijām iegrimušas darbā, kad pēkšņi mana šujmašīna nodreb, atskan bļāviens... Šmits sit dūri galdā un kliedz uz mums. Toreiz ļoti sabijos, kopš tā laika vairs nevaru naktīs aizmigt. Līdz šim notikumam man bija labs miegs," stāsta V. Makarova.

Notikumu atstāsti seko cits citam. Par to, ka dānis esot atļāvies izraut kādai šuvējai no rokām algas lapiņu un to izpētīt. Par to, kā metis saplēstu papīru darbiniecei sejā un sūtījis viņu... Daudzām šuvējām, Šmitu ieraugot, aiz uztraukuma sākot rokas trīcēt.

"Redziet to milzu dēli pie tualetes durvīm?" šuvējas rāda. "Tur Šmits izdomājis izvietot mūsu visu fotogrāfijas ar vārdiem, jo viņš nevarot atcerēties, kā mūs sauc! Pieteicis sargam, ka viņam mūs jānofotografē, bet tās, kuras to negribēs, uz bildēšanos kaut vai aiz apkakles jāaizvelk. Bet mums ir tiesības izvēlēties - gribam pie tā dēļa karāties vai nē! Vēl viņam bija ideja "ieviest" zvanu, kas iezvanītu pārtraukumus, - kā koncentrācijas nometnē."

Atlaiž no darba direktori

"Yellow Cab Latvia" darbinieces sākotnēji bija iecerējušas streikot visu dienu. Drīz vien ieradās H. Šmita advokāte, un sekoja ultimāts - ja streiks ilgs vairāk par trim stundām, no darba tiks atlaista direktore Ilze Latiša. To šuvējas nekādi negribēja pieļaut, jo savu direktori ļoti ciena. Jau pirms desmitiem darbu atsāka.

Taču cerētā saruna ar H. Šmitu tā arī neizdevās, jo uz to aicināja tikai Ilzi Latišu - aiz slēgtām durvīm. Pēcpusdienā kļuva zināms, ka direktore atstādināta no amata un līdz laikam, kad viņu varēs atbrīvot, drīkstēs tikai parakstīt dokumentus, bet ne vadīt uzņēmumu.

"Šis ir brīdis, kad meitenēm ir jācīnās - gan par savu eksistenci pavisam tiešā nozīmē, gan arī par ārvalstu darba devēja cilvēcisku attieksmi pret latviešu strādniekiem," vakar sarunā ar "Saldus Zemi" sacīja Ilze Latiša.

Avīzes piedāvājums darba devējam izteikt savu viedokli pagaidām palicis bez atbildes, taču joprojām ir spēkā.

Latvijā šādi konflikti jau bijuši

"Strādnieki kļūdījās, nepieteikdami streiku likumā noteiktajā kārtībā," situāciju komentē valsts darba inspektors Lauris Kalniņš. "Tagad darba devējam ir iemesls viņus sodīt darba pienākumu nepildīšanas dēļ, jo cehs aptuveni divas stundas nestrādāja."

"SZ" sazinājās ar Latvijas Cilvēktiesību biroju, un tā juriste Inga Zonenberga apstiprināja, ka "Yellow Cab Latvia" darbiniekiem ir pamats griezties ar iesniegumu Cilvēktiesību birojā, kā arī lūgt palīdzību Brīvo arodbiedrību savienībai, - kaut arī pagaidām uzņēmumā arodbiedrība ir tikai tapšanas stadijā, šādos gadījumos palīdzību un padomu neatsakot. "Mūsu birojam jau ir pieredze līdzīgu konfliktu risināšanā," piebilda I. Zonenberga.

Par to, kā risināsies notikumi "Yellow Cab Latvia" ražotnē, avīze interesēsies arī turpmāk.