Zemnieku organizācijas apspriežas Igaunijā

Igaunijas pilsētā Otepē Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvji tikušies ar radniecīgu Igaunijas un Lietuvas organizāciju vadītājiem.

Par to informē Zemnieku federācijas preses dienests. Igaunijā pārrunāti jautājumi, kurus visu trīs valstu organizācijas varētu risināt, saskaņojot viedokļus. Visās trijās Baltijas valstīs zemnieki izsaka savu sašutumu par Eiropas Savienības piedāvātajām ļoti mazajām ražošanas kvotām, kuras nesasniedz pat pašreizējo ražošanas līmeni, kā arī par kandidātvalstu lauksaimniekiem paredzētājiem tiešajiem maksājumiem. Tā būs tikai ceturtdaļa no dalībvalstu zemniekam izmaksātā atbalsta.

Latvija Eiropas Savienībai jau solījusi brīvu zemes tirgu no 2003. gada. Igaunijā ārzemniekiem nav atļauts iegādāties zemi, taču ir cilvēki, ar kuru starpniecību ārvalstnieki uzpērk lielas lauksaimniecības zemes platības, lai gan pēc tam šo zemi neapstrādā. Lietuva sarunās ar ES vēl nav atvērusi sadaļu par brīvu kapitāla kustību, bet arī tur zemnieki uztraucas, ka zeme nonāks ārzemnieku rokās, - tāpat kā Igaunijā un Latvijā. Iegādājoties zemi Baltijas valstīs, bet, to neapstrādājot, ārzemnieki pildīs šīm valstīm paredzētās kvotas.

Zemnieku organizāciju pārstāvji vienojās, ka Baltijas valstīm nepieciešams pārejas periods brīvā zemes tirgus jautājumā, kā arī kvotu noteikšanā. Igaunijas pārstāvji ierosināja vispirms pamatīgi izvērtēt Eiropas piedāvājumu. Ja tas patlaban ir neizdevīgs un pasliktina zemnieku stāvokli vai zemniecību vispār iznīcinās, nevajadzētu mesties pirmajā Eiropas Savienības paplašināšanās vilnī. Vispirms jāsakārto ražošana, lai Eiropas Savienībai piedāvātu lauksaimniecības daudz augstāku attīstības līmeni nekā tas ir patlaban. Baltijas valstu zemnieku organizāciju pārstāvji vienojās iesniegt priekšlikumus zemkopības ministrijām, bet kopīgo viedokli paust kandidātvalstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju kongresā, kas no 5. līdz 7. aprīlim notiks Čehijā.

Latvijas Zemnieku federācija mudinājusi darbojošos lauksaimniecības kooperatīvus dibināt Lauksaimnieku kooperatīvu asociāciju, taču uz pirmo sapulci ieradās tikai sešu kooperatīvu pārstāvji. Tādēļ izlemts uz asociācijas dibināšanas sanāksmi kooperatīvu vadītājus atkārtoti aicināt 26. februārī. Latvijas laukos darbojas vairāk nekā 400 lauksaimnieku kooperatīvu.

Informāciju publicēšanai sagatavoja

Tamāra Kļaviņa