"Saldus labībā" graudu pietiks līdz jaunai ražai

"Mani ļoti iepriecina, ka lauksaimnieki pēdējos gados ļoti daudz mācās, lasa, cenšas uzzināt. Mēs nedrīkstam atpalikt," saka akciju sabiedrības "Saldus labība" komercdirektore DACE VANAGA.

Iepērk tikai sausu un iztīrītu labību

"Zemniekus dzīve spiež apgūt jaunu informāciju. Jārēķinās arī ar jaunām prasībām, ko pie mums ievieš, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Stingrākas prasības ir ne tikai uzņēmumiem, bet arī lopu īpašniekiem. Arvien biežāk zemniekiem vaicās, kur viņi iegādājušies barību, kas to ražojis, kāds tās sastāvs. "Saldus labības" produkcijas ražošanu regulāri kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, un jāiegulda lieli līdzekļi, lai mūsu produkcija atbilstu jaunajām - Eiropas Savienības - prasībām. Gatavojamies uzņēmuma atzīšanai un vēlamies, lai mūsu produkcija atbilstu visām drošuma prasībām arī turpmāk.

Labības audzētāji zina, ka graudus iepērkam pēc stingriem kvalitātes kritērijiem. Visiem saimniekiem nepietiek līdzekļu ražu pienācīgi sagatavot pārdošanai, nav savas kaltes. Sezonas laikā ir daudz darba - ātri jānokuļ labība, bet kalšu īpašnieki nevar tikpat ātri pieņemt žāvēšanai visu ražu. Zemnieks, kuram nav kaltes, ir kā starp dzirnakmeņiem: resursus no mums kā aizdevumu viņš paņēmis jau pavasarī, bet par tiem jāmaksā ar sausiem, labas kvalitātes graudiem.

"Saldus labība" nespēj atrisināt katra zemnieka sasāpējušus jautājumus. Bet mēs sadarbojamies ar visiem zemniekiem neatkarīgi no saimniecības lieluma vai saražoto graudu apjoma. Zinām, ka ir arī daudz mazu saimniecību, kurām arī jāizdzīvo, jānopelna vismaz savai iztikai. Rīgā varbūt uzskata, ka ir tikai spēcīgas saimniecības, un ir uzņēmumi, kuri ņem vērā tikai lielos labības audzētājus.

Citi mums radniecīgie uzņēmumi strauji attīstās, modernizē ražošanu, un mums jādara tāpat. Pērn iegādājāmies jaunu laboratorijas iekārtu. Tā nosaka graudu mitrumu, proteīna saturu un citus rādītājus. Tādas iekārtas patlaban Latvijā ir jau piecas. Analīzes neviens nespēj ietekmēt, un rezultāts ir objektīvs, visās piecās laboratorijās vienāds.

Labību, kura neatbilst pārtikas graudu prasībām, saimnieki pārdod lopbarībā. To izmantojam kombinētās spēkbarības ražošanā, bet pārpalikušos lopbarības rudzus un lopbarības kviešus eksportējām uz Baltkrieviju un Igauniju. Arī eksportējamai labībai jābūt kvalitatīvai - labi izžāvētai un iztīrītai. Šoziem iepirktās labības mūsu vajadzībām pietiks līdz jaunai ražai. Patlaban vairs neplānojam graudu eksportu."

Izejvielas pērk daudzās valstīs

"Lai sagatavotu labu spēkbarību, vajadzīgas arī proteīna piedevas. Latvijā tie varētu būt zirņi un rapša spraukumi. Diemžēl zemnieki zirņus audzē maz, bet rapša spraukumi ir krietni dārgāki par importētiem saulespuķu spraukumiem. Tādēļ importējam gan gatavus koncentrātus, gan izejvielas - sojas un saulespuķu spraukumus un zivju miltus. Zivju miltus Latvijā brīvi netirgo, tos drīkst izmantot tikai ražošanas uzņēmumos, kuriem ir atļauja ražot barību ar zivju miltiem. un tikai, iekļaujot sivēnu un putnu kombinētās lopbarības sastāvā. Mūsu uzņēmums ir viens no retajiem, kam atļauts izmantot zivju miltus. Soju saņemam no Vācijas, saulespuķes - no Ukrainas. Slēdzot līgumu par piegādēm, izvēlamies labākās kvalitātes izejvielas. Bija gadījums, kad ceļā soja sabojājusies, un mums nācās trīs vagonus aizsūtīt atpakaļ uz Ukrainu. Kukurūzu importējam no Argentīnas, Ungārijas, Moldovas, Ukrainas, tā lopbarībā ir enerģijas avots un īpaši nepieciešama govīm ziemā. Daudzi lopbarībā izmanto arī klijas, bet tās ir apmāns, un liela ietaupījuma salīdzinājumā ar graudiem nav, jo kliju cena tuvojas graudu cenai. Klijas pārsvarā satur šķiedrvielas, kuras nepieciešamas barības sagremošanas veicināšanai. Bet bez olbaltumvielām (proteīna) govs nedos pienu un sivēni neizaugs ātri.

"Saldus labība" ir "Baltic Feed" produkcijas dīlere, tātad mēs atbildam arī par šīs firmas produkciju, ko pārdodam. Šis uzņēmums strādā Latvijā, un pretenziju gadījumā ražotājs nav tālu jāmeklē, turklāt šo uzņēmumu regulāri kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Citādi ir ar ārzemes ražotu lopbarību. Ja tai piešķirts ES sertifikāts, tas ir garants kvalitātei. Ja tās dēļ mūsu lopi saslimst, ražotājam pretenzijas izteikt ir tikpat kā neiespējami."

Cena būtiski nemainīsies

"Graudus iepirkām, ieguldot kredīta līdzekļus. Graudu cena Latvijas tirgū patlaban pieaug, bet mēs cenu nemainīsim. Zinām, ka būs uzņēmumi, kuri vēlēsies pirkt lieko labību no mums, un tad graudu tirgus tendences ņemsim vērā, jo tirgojoties iespējams atpelnīt kredītu. Bet mūsu ražotās lopbarības cenas vēl būs stabilas. Patlaban gan importa proteīna barības cena pieaug, un gatavās spēkbarības cena šī iemesla dēļ varētu paaugstināties par 2 - 3 latiem par tonnu. Dārgāki kļūs tikai daži spēkbarības veidi, piemēram, tie, kuru sastāvā ir zivju milti.

Zemnieki sākuši rēķināt, vai izdevīgāk malt graudus pašam un pievienot piedevas, vai iegādāties gatavu lopbarību. Tie, kuriem jau ir 100 un vairāk cūku, pārsvarā izmanto rūpnieciski sagatavoto barību, jo pārliecinājušies, ka cūkas, to ēdot, nobarojas ātrāk, tātad ātrāk var nopelnīt naudu un ātrāk sākt jaunu nobarošanas ciklu. Mūsu uzņēmumā dzīvnieku ēdināšanas konsultante Aija Rozenfelde dod padomus gan tepat uzņēmumā, gan dodas uz saimniecībām. Ieteikto maisīšanas recepšu gatavo barību "Saldus labībā" pārbauda bez maksas.

Pārdodam daudz fasētas barības savos veikalos Ventspilī, Grobiņā, Skrundā un arī Saldū. Pārdevēji reizē ir arī konsultanti, un bieži mūsu veikalos produkcija parādās pēc zemnieku ieteikuma. Viņi kaut ko jaunu iemācījušies, uzzinājuši un veikalniekiem iesaka, kur to var dabūt. Atliek tikai sagādāt un piedāvāt. Spēkbarības un piedevu tirgus veidojas, sadarbojoties ar zemniekiem un ņemot vērā viņu vēlmes un vajadzības.

Pēc tā, cik daudz zemnieki pērk minerālmēslus, jūtams - viņi jau nopietni gatavojas pavasarim. Februāra beigās būs zināms, ar kādiem noteikumiem lauksaimnieki šopavasar varēs saņemt resursus "Saldus labībā"."