Airīšu muzejā - būtiskas pārmaiņas

6. martā Oskara Kalpaka muzejs Airītēs sagaidīs apmeklētājus ar jaunu ekspozīciju.

Ar muzeja pārkārtošanas principiem un ekspozīcijas strukturālo uzbūvi iepazīstināja tās mākslinieciskais veidotājs un viens no koncepcijas autoriem ZIGMUNDS ŽUNDA.

"Airīšu muzeja pārkārtošana atbilstoši mūsdienu prasībām ir Saldus vēstures un mākslas muzeja direktores Agritas Ozoliņas ideja. Viņa arī aktīvi piedalās šīs idejas realizēšanā. Savukārt Latvijas Kara muzeja nodaļas vadītājs Egīls Gelderiņš paveicis lielu darbu, meklējot arhīvos fotomateriālus, dokumentus, veidojot ekspozīciju nodaļu tekstus un anotācijas."

Airītes - latviešu atbrīvošanās cīņu simbols

Zigmunds Žunda stāsta: "Ekspozīcijas mākslinieciskajā koncepcijā uzsvērts, ka ir labi, ja cilvēks pārzina vēsturi, atceras faktus, bet vēl labāk, ja konkrētos vēsturiskos notikumus saskata likumsakarībās, saprot cilvēka individuālās attīstības, visas tautas un cilvēces evolūcijas shēmu. Tas jau ir ceļš uz gudrību. Cilvēks sāk domāt par savas dzīves jēgu, dzīves vērtībām, novērtē laika ritējumu un mirkļa svarīgumu, apzinās savas saknes un izvirza sev ideālus, lai tos arī sasniegtu. Piemiņas vietas uzdevums - palīdzēt cilvēkam šajā ceļā.

Airītēs apmeklētāju visvairāk iespaido simbolu valoda - ceļš kā dzīves ceļš, kā cīņu ceļš, miera apdvesta latvju sēta, kas ir karavīra ideāls. Un viņa nenoietie soļi līdz tai.

Vārdi Oskars Kalpaks vai Kalpaka bataljons kļuvuši par simboliem tautas apziņā. Tos dzirdot, katram latvietim pārskrien skudriņas pār muguru, jo tie ir drosmes, ticības, pašaizliedzības un varonības simboli."

Kāda būs muzeja jaunā ekspozīcija?

"Uz ekspozīcijas galvenās plaknes - brīvās sienas pretim ieejai un sānu logiem - būs izvietots kompozīcijas centrālais elements - Kārļa Sūniņa glezna, kas ir emocionāli izteiksmīga un kurā precīzi atspoguļots šis notikums, ar kuru Airīšu vārds iegājis Latvijas vēsturē.

Uz abām pusēm no ekspozīcijas centra būs izkārtoti pārējie ekspozīcijas nodalījumi, kuros būs atainota vēsturiskā situācija:

1918. gada 18. novembris - Latvijas Republikas nodibināšana;

1918. gada beigas un 1919. gada sākums - jaunās valsts smagais, brīžiem pat bezcerīgais stāvoklis, kad brīva bija tikai neliela Latvijas daļa ap Liepāju. Tās balsts un sargs bija jaunā Latvijas armija - Oskars Kalpaks un viņa 400 vīri;

1919. gada 3. marts, kad pulkveža Kalpaka vadībā tika uzsāktas vēsturiskās atbrīvošanās cīņas, kuras vēlāk noslēdzās ar pilnīgu uzvaru.

Ekspozīcijas trešais nodalījums veltīts O. Kalpaka biogrāfijai, ģimenei, viņa ceļam līdz virspavēlnieka amatam, sapņiem un ideāliem.

Ceturtais nodalījums - Kalpaka bataljons - Latvijas pirmā karaspēka vienība, kas bija vēlākais Latvijas armijas kodols. Šeit būs redzami bataljona karogi, informācija par tā sastāvu un to, kā un kur tika dibinātas rotas, kas bija to komandieri, slavenais kauju ceļš no Rīgas līdz Ventai un atpakaļ.

Piektajā nodalījumā apmeklētāji varēs iepazīties ar Latvijas tautas un valdības attieksmi pret saviem varoņiem, atainots, kā tika izveidota Airīšu piemiņas vieta, svinīgie pasākumi, kas šeit notikuši, augsta ranga viesi, kas apmeklējuši Airītes 20-tajos un 30-tajos gados. Vēlākā okupācijas gadu varas iestāžu attieksme pret piemiņas vietu, atmodas laika sakopšanas talkas, atjaunotie pieminekļi. Fotoattēlos redzami apmeklētāju tūkstoši pirmajos atmodas gadu svinīgajos pasākumos pēc Airīšu memoriāla atjaunošanas utt.

Ekspozīcijas zālē būs iespējas iepazīties ar grāmatām, kas sarakstītas par Kalpaku un viņa cīnītājiem, vai arī kādā citādā veidā saistītām ar notikumiem, vietām un cilvēkiem. Šāda literatūra varētu interesēt skolēnus, studentus."

Ja kādam ir vēsturiski fotoattēli vai dokumenti, kas saistīti ar Latvijas atbrīvošanās cīņām, Airītēm un Kalpaka bataljonu un ja cilvēki vēlas tos atdot muzejam, lūgums zvanīt Saldus vēstures un mākslas muzeja direktorei Agritai Ozoliņai - tel. 3881603.

Šeit valda īpaša aura

"Airītes ir ar īpašu emocionālu auru. Un neapšaubāmi ir viena no vislabāk izveidotajām varoņu piemiņas vietām Latvijā. Veiksmīgs ir memoriāla ārējais izkārtojums. Pat ceļš, kas ved garām šai vietai, šķiet simbolisks. Pa to neviens nebrauc. Liekas, ka laiks šeit apstājies, var tikai domās iztēloties, kas šajā vietā notika traģiskajā 1919. gada 6. martā. Svētbirzs, šalcošais mežs visapkārt rada majestātiskuma izjūtu. Un alejas ozoli stāv kā kareivji goda sardzē.

Piemiņas vieta - pieminekļi, obeliski, plāksnes it kā stāsta, ka šeit nav centrālā akcenta, tādējādi pasvītrojot to, ka visi cīnītāji ir varoņi, ka ikkatra asins lāse, kas izlieta Tēvijas labā, - vienlīdz dārga.

Muzejs - latvju sēta meža ielokā - izstaro mieru un labestību, mājas un stipras ģimenes siltumu. Visi, kas jau apmeklējuši šo piemiņas vietu vai arī vēl te iegriezīsies, īpaši jaunā paaudze, varēs iepazīties un apbrīnot latviešu tautas dēlu varonību un bezgalīgo dzimtenes mīlestību, tautas cieņu un mīlestību pret saviem varoņiem."