Zvārdē spriež par dabas aizsargājamās teritorijas izveidi

19. februārī Zvārdes pagasta tautas namā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji iepazīstināja ar projektu par aizsargājamas dabas teritorijas izveidi "Zvārdes meži".

Sanāksmē piedalījās Vides aizsardzības Liepājas reģionālās pārvaldes Saldus nodaļas, a/s "Latvijas meži" pārstāvji, Zvārdes pagasta pašvaldības vadība, pagasta zemes īpašnieki un citi interesenti. Projekta prezentētāji uzsvēra, ka šis ir jauns dabas aizsardzības modelis, ko Latvijā realizēs pirmo reizi un kurā būs saskaņoti gan dabas aizsardzības, gan teritorijas apsaimniekošanas jautājumi.

Projektu izstrādā un realizē VARAM un Latvijas Ornitoloģijas biedrība. To daļēji finansē Eiropas Savienības LIFE fonds. Kopējā finansējuma summa divu Latvijā putniem nozīmīgu vietu aizsardzības projektiem ("Zvārdes meži" un Balvu rajona "Katleši") ir 150 tūkstoši latu, no kuriem 25 procentus jāsedz Latvijai. Taču nauda paredzēta tikai projektu izveidei. LIFE projekta vadītājs Agris Celmiņš iepazīstināja ar tā mērķiem un realizēšanas gaitu (līdz 2004. gada martam). Šajā laikā darba grupas - eksperti un konsultanti - veiks meža inventarizāciju, veidos kartes, izstrādās plānu melnrakstus. (Tika apsolīts sadarboties arī ar a/s "Latvijas meži", kas jau veic valsts mežu inventarizāciju.) Notiks arī konsultācijas ar zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem, aizsargājamās teritorijas robežu precizēšana, pamatojoties uz izpētes rezultātiem.

Ornitologs Aivars Petriņš sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar 1993. gadā veiktās Zvārdes mežu un putnu sugu apsekošanas rezultātiem. Ļoti iespējams, ka situācija šobrīd mainījusies. Taču ornitoloģe skolotāja Zigrīda Jansone iebilda: - lai gan klinšu ērglis, kas šeit tika novērots 80 - tajos gados, vairs redzēts tikai dažas reizes lidojumā, tomēr Zvārdē joprojām ir nozīmīgas melnā stārķa, mazā ērgļa, vidējā ērgļa, zivju ērgļa ligzdošanas, dzērvju uzturēšanās vietas.

Ornitologs Māris Strazds uzsvēra, ka Latvija kā ES kandidātvalsts iesaistīta īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tīkla izveidē. "Ir nozīmīgi veidot ne tikai atsevišķus liegumus, bet veidot tādu dabas aizsardzības politiku, kas atbilst starptautiskiem noteikumiem. Latvijā kopumā ir vairāk nekā 60 putniem starptautiski nozīmīgu vietu, tajā skaitā - Zvārdes meži." Ornitologs teica, ka šis projekts paredz izskatīt vairākus variantus, pie tam - saskaņojot saimniecisko attīstību un dabas aizsardzību. Ar diapozitīvu palīdzību viņš pierādīja, cik svarīgi (tieši pašiem cilvēkiem) saimniekot tā, lai saglabātu gan dabas kultūrainavas, gan putniem nepieciešamos izdzīvošanas apstākļus. Un šādi nosacījumi dažādām putnu sugām ir dažādi - gan pļavas, gan purvainas vietas, gan lieli dobumaini koki. "Ņemot vērā Eiropas valstu pieredzi, kur vairs nav daudzu putnu sugu, Latvijā ir pēdējais laiks gādāt par reto sugu saglabāšanu. Vācijā, piemēram, vienas ligzdojošas griezes dēļ, būvējot autostrādi, to projektē ar 2 kilometru līkumu, lai netraucētu griezes ligzdošanu," uzsvēra M. Strazds. Esot pat valstis, kur putniem svarīgu biotopu radīšanai pļavās tiekot speciāli sētas nezāles.

Zvārdē, kur kādreiz bija padomju armijas poligons un saimnieciskā darbība ierobežota, saglabājušies ideāli biotopi. Taču tagad meži tiek izcirsti. Un, lai gan šeit jau izveidots viens dabas liegums, nav vienota teritorijas apsaimniekošanas un aizsardzības plāna.

Pagasta zemes īpašnieki vēlējās uzzināt, vai projektā būs paredzēta kompensācija par ierobežoto saimniecisko darbību teritorijā, kas tiks iekļauta "Putniem nozīmīgā vieta - "Zvārdes meži"". Projekta autori skaidroja, ka pagaidām par šiem jautājumiem nav skaidrības, acīmredzot tas būs Latvijas likumdevēju kompetencē. Zemniekiem tomēr neesot pamata bažīties, jo paredzēts slēgt trīspusējus līgumus starp pašvaldību, zemes apsaimniekotāju vai īpašnieku un Vides un reģionālās attīstības ministriju. Šajos līgumos arī tikšot paredzēti noteikumi un nosacījumi, kas jāievēro katrai pusei.

Zemes īpašnieks Aldis Taurītis, kas ir veterinārās medicīnas doktors, domā, ka, neraugoties uz Latvijā pagaidām neizstrādāto likumdošanu dabas aizsardzībā un zemes īpašnieku finansiālajā aizsardzībā, tomēr jāatrod vidusceļš. Un tas ir gan Eiropas Savienības, gan mūsu valsts uzdevums - nodrošināt šiem mērķiem atbilstošu finansējumu."