Studentiem kredītus šogad izsniegs tikai Hansabanka

Hansabanka uzvarējusi Finansu ministrijas rīkotajā izsolē par tiesībām šogad izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Banka nolēmusi šo procesu veikt maksimāli kvalitatīvi un īpašu uzmanību pievērst informācijas nodrošināšanai, kas tik ļoti nepieciešama studentiem, - sacīja Hansabankas Saldus filiāles vadītājs EINĀRS KANTĀNS, stāstot par studentu iespējām izmantot šos kredītus.

- Hansabanka saņēmusi tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts galvojumu kopsummā par vairāk nekā 20 miljoniem latu. Mūsu bankai jau ir pieredze, izsniedzot šādus kredītus, jo pērn to darīja gan Hansabanka, gan Latvijas Krājbanka. Pērn un šogad bankas kredītos izsniedz savus līdzekļus, jo Izglītības un zinātnes ministrija un Ministru kabinets ir izstrādājis principiāli jaunu kreditēšanas sistēmu, kas veiksmīgi sākusi darbu Latvijā. Pirms šīs sistēmas ieviešanas Latvijas Unibanka un Pareksa banka studentiem izsniedza kredītus no valsts līdzekļiem.

Kas ir studiju un kas - studējošo kredīts?

- Studiju kredīts ir aizdevums, lai samaksātu par konkrētu studiju programmu, to apmēru nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Studiju laikā tas ir bezprocentu kredīts. Studējošo kredīts - patēriņa kredīts, tā maksimālās robežas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir no 60 - 100 latiem mēnesī, un par to kredīta ņēmējam jāmaksā 5% gada likme katru mēnesi. Starpību starp bankas kredītprocentu likmi un studenta maksāto procentu likmi sedz valsts no budžeta līdzekļiem. Kredīta atdošanas termiņš atkarībā no kredīta apmēra ir 5 - 10 gadi pēc studiju beigšanas.

Ko nozīmē Hansabankas piedāvātā procentu likme - vidējā sešu mēnešu RIGIBOR likme plus 0,87%?

- RIGIBOR likme veidojas no sešu Latvijas lielāko banku aizdevumu likmēm. Hansabanka konkursā piedāvāja zemāko RIGIBOR likmi, kas ļāva tai uzvarēt konkursā, turklāt par visu piedāvāto summu.

Kāds ir studenta ceļš līdz reālai naudas saņemšanai no bankas?

- Ja studentam nepieciešams viens vai abi no šiem kredītiem, vispirms jāraksta iesniegums savai augstskolai par kredīta piešķiršanu. Izglītības iestāde iesniegumu izskata un pozitīva lēmuma gadījumā iekļauj viņu kreditējamo studentu sarakstā, kas tiek nosūtīts uz Studiju fondu, bet pēc tam - uz banku. Tad students nāk uz banku, interesējas, vai saraksti jau saņemti, un nāk ar diviem galviniekiem noslēgt kredīta līgumu. Pēc līguma noslēgšanas tas vēl jāparaksta izglītības un zinātnes ministram un finansu ministram, apstiprinot valsts galvojumu.

Zinu, ka pērn bijušas vairākas sūdzības par to, ka kredīta izsniegšana tiek novilcināta. Taču tas nav noticis bankas vainas dēļ. Visbiežāk ar sarakstu iesniegšanu kavējušās pašas augstskolas. Hansabanka pagājušajā gadā pirmos kredītlīgumus noslēdza jau augustā un oktobrī ieskaitīja naudu studentu kontā.

Tā kā studenti kredītlīgumus var slēgt jebkurā bankas filiālē, nav iespējams pateikt, cik studējošo saldenieku izmanto šo piedāvājumu. Saldus filiālē kopš pērnā gada rudens noslēgti aptuveni 120 līgumu, bet kopumā Hansabanka jau noslēgusi vairāk nekā 3200 studiju un studējošo kredītu līgumus.

Kāpēc studentam kredīta saņemšanai nepieciešami divi galvinieki, ja jau galvo valsts?

- Valsts galvo par 90% no kredīta kopsummas, taču galvenā atbildība par aizdevuma atdošanu gulstas uz kredīta ņēmēju un galviniekiem, jo viņi galvo par 100%. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem bankai ļaunprātīgs nemaksātājs vispirms jāiesūdz tiesā un jāvērš parāda piedziņa pret kredīta ņēmēju un galviniekiem. Valsts galvojuma saistības iestājas tikai pēc tiesas lēmuma, kurā konstatēts - kredīta piedziņa no kredīta ņēmēja un galviniekiem nav iespējama. Šis process ir ļoti ilglaicīgs un izmaksā ļoti dārgi, turklāt izmaksas jāsedz bankai. Valsts pilnībā vai daļēji dzēš kredītu un procentus arī kredīta ņēmēja nāves vai invaliditātes gadījumā, ja tiek nodibināta ģimene un dzimst bērni, kā arī, ja kredīta ņēmējs izvēlas strādāt valsts vai pašvaldības iestādē tādā profesijā, par ko MK noteicis studiju un studējošo kredītu dzēšanu no budžeta. Šie nosacījumi precizēti minētajos noteikumos.

Kāpēc Hansabanka nosaka, ka galviniekiem jābūt šīs bankas klientiem?

- Tā kā studiju un studējošo kredītiem izsniedzam savu - bankas - naudu, mūsu lielākā atbildība ir pret bankas noguldītājiem, kuri mums savu naudu uzticējuši. Mums maksimāli jānodrošina šo noguldījumu aizsardzība, tātad - izsniegto kredītu atdošana. Galvinieka konts mūsu bankā ir viens no šādiem drošības garantiem, kas palīdzēs atgūt naudu, ja studentam nebūs iespējas to atmaksāt.

Bez tam kreditēšana ir brīvprātīgs process. Ja studentam neizdodas atrast galviniekus, kuru nepieciešamību nosaka Ministru kabineta noteikumi, ir iespējas izvēlēties citu kreditēšanas veidu, kam nav nepieciešams valsts galvojums un ir citādi nodrošinājuma nosacījumi. Piemēram, Hansabankā ir iespējams ņemt Iespēju kredītu vai arī kredītlīniju.

Kādiem kritērijiem jāatbilst galviniekiem?

- MK noteikumos sacīts: galviniekiem jābūt pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskajām personām, kurām ir stabili un regulāri ienākumi, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Arī pensionāri, kas nav vecāki par 65 gadiem un saņem pensiju minimālās mēnešalgas apjomā, var būt studenta galvinieki.

Gribu uzsvērt, ka bankā katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi un meklēts vislabākais risinājums, kas apmierina abas puses. Tas attiecas gan uz kredītu piešķiršanas nosacījumiem studentiem, gan arī uz galvinieku tālāko sadarbību ar banku, izmantojot tās pakalpojumus. Taču viens gan jāievēro: noteikti jāizlasa un jāpārdomā līgums, ko parakstāt, un noteikti jājautā, ja tajā ir kas neskaidrs. Aizdevums ir ļoti nopietna lieta, un cilvēkam jāapzinās sava atbildība, noslēdzot darījumu ar banku.