Arodorganizācija ir drošības garants pret visatļautību

"Skolotāji piketē! Viņi streiko!" - pirms pāris gadiem saausījās sabiedrība par izglītības darbinieku arodbiedrības organizētajām aktivitātēm. Ko pirmorganizācijas dara "miera" periodā - saruna ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Saldus rajona organizācijas priekšsēdētāju ILZI VĪTOLIŅU.

Mērķus sasniedz

Ilze Vītoliņa uzskata, ka svarīgākais darba tiesību un ekonomiskais jautājums no laika gala arodbiedrībai ir darba samaksas jautājums. "Šajā ziņā iepriekšējos gados mums ir klājies ļoti sarežģīti un smagi - bijuši gan piketi, gan streiki, gan nemitīgas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju un valdību. Pateicoties arodbiedrības aktivitātei un prasībām, 2000. gadā izdevās vienoties ar valdību un pieņemt Ministru kabinetā izglītības sistēmas reformu plānu izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, kurā ir paredzēts līdz 2003. gadam pakāpeniski katru gadu paaugstināt izglītības darbinieku algas."

Plāns arī tiek realizēts, un 2003. gadā būs sasniegta plāna robeža - 145 lati mēnesī skolotājam, kam augstākā izglītība un 10 vai vairāk gadu darba stāžs. Tomēr šī alga atkal būs zemāka par valstī vidējo budžeta iestādēs, un nāksies izstrādāt jaunus plānus.

Ļoti būtisks ir LIZDA pagājušogad sasniegtais rezultāts - beidzot izdevies piecgadīgo un sešgadīgo bērnu mācībām pirmsskolas izglītības iestādēs no valsts saņemt līdzekļus skolotāju algām. Vairākus gadus arodbiedrība ministrijā un valdībā atgādināja, ka šīs mērķdotācijas jāatjauno.

"Algu jautājums nav vienīgais, kam pievēršam uzmanību," - skaidro I. Vītoliņa. "Domājot par nākotni, esam uzsākuši skolotāju nodarbinātības izpēti tuvāko septiņu gadu laikā. Pašlaik darba pietiek, taču bērnu dzimstības samazināšanās tieši ietekmēs skolotāju darba vietu skaitu jau tuvākajos gados. Cik skolotāju vajadzēs katrā konkrētajā skolā pēc 3 vai 5 gadiem? Uz šo jautājumu meklēsim atbildi, izpētot katras pašvaldības un skolas situāciju. Tad arī varēsim brīdināt skolotājus, ka jāapgūst kāda papildspecialitāte vai jāpārkvalificējas."

Visu paredz koplīgums

Arodbiedrības pirmorganizācija ar savu darba devēju - skolas direktoru vai pirmsskolas iestādes vadītāju - slēdz darba koplīgumu, un šis dokuments regulē abu pušu attiecības. Darba koplīgumi ir noslēgti 18 mūsu rajona izglītības iestādēs.

"Pašreizējā Darba likumu kodeksā ir ap divdesmit punktu, kuros teikts, ka tie jārisina saskaņā ar darba koplīgumu, atļaujot katrā iestādē rīkoties pēc koplīguma nosacījumiem," - saka I. Vītoliņa un min konkrētus piemērus.

Skolotājam pie pamatalgas ir paredzēta piemaksa par darba kvalitāti. Šis fonds ir 10%, tomēr nav noteikts, ka piemaksa katram skolotājam ir 10%. Cik lielu piemaksu katrs saņems, pēc konkrētiem kritērijiem izlemj komisija, kuras sastāvā ir arī arodbiedrības pārstāvis.

Koplīgumā arī paredzēts, ka jau mācību gada beigās skolas administrācija skolotājus informē par nākamā gada darba slodzi. Saskaņā ar darba koplīgumu var piešķirt dažādus papildatvaļinājumus - variantu ir daudz.

Piemēram, Ezeres vidusskolā un Zirņu pamatskolā koplīgumos ierakstīts, ka slimības pabalsti tiek apmaksāti 100% apmērā - likums to pieļauj.

"Ļoti būtisks izglītības darbiniekiem ir jautājums par mācību atvaļinājumiem, ko piešķir un apmaksā saskaņā ar koplīgumu," - uzskata I. Vītoliņa. "Mācību laikā strādājošajiem var piešķirt bezmaksas atvaļinājumu, var piešķirt atvaļinājumu, kuru apmaksā no minimālās algas, to var apmaksāt kā algas likmes, tā arī vidējās izpeļņas apmērā. Kā kurā iestādē koplīgumā paredzēts. Priecājos, ka lielākajā daļā skolu saglabā studenta vidējo izpeļņu."

Diemžēl finansu jautājumus izglītības iestādes vadītājs var atrisināt tikai tad, ja pašvaldība šim mērķim piešķir naudu. Tādēļ vislabākais risinājums ir trīspusēji darba koplīgumi, ko paraksta arī pašvaldība, garantējot visus finansiālos atvieglojumus vai papildinājumus. Trīs pušu vienošanās ir noslēgtas Druvas, Brocēnu vidusskolā, arī Gaiķu pamatskolā un citur.

Solidārs fonds

Arodbiedrības rajona organizācijas biedriem labs atbalsts ir veselības un sociālās palīdzības fonds, kas pastāv jau trīs gadus. Tajā katra pirmorganizācija ieskaita 15% no saviem līdzekļiem (šogad nobalsoja par 17,5%). Ir izstrādāts precīzs nolikums, kādos gadījumos un cik lielas summas materiālo palīdzību piešķir.

Tas ir gadā vienreiz saņemams neatmaksājams pabalsts, ko izmanto daudzi. 2001. gadā šajā fondā izlietots 2400 latu, 97 arodbiedrības biedriem piešķirot pabalstus slimību, citu nelaimju gadījumos, kā arī sakarā ar bērniņa piedzimšanu.

Kopīgi pasākumi

Padomju laikos uzskats par arodbiedrību lielākoties saistījās ar apsveikšanu, dāvināšanu, un tas arī bija organizācijas teju vai galvenais pienākums - sveikt darba jubilejās, gādāt par Jaungada paciņām... Šobrīd situācija ir mainījusies, tomēr - lai veidotu veselīgu vidi, sadarbību un saliedētu kolektīvu - dažas tradīcijas ir saglabājušās, citas veidojušās no jauna. Ir arī laba tradīcija apsveikt Ziemassvētkos ne tikai tagadējos kolēģus, bet arī atcerēties bijušos - lai viņi aizvien justos piederīgi savai kādreizējai darba vietai.

"Ir daudz cilvēku, kas sekmīgi vada pirmorganizācijas jau ilgstoši, - Ilga Gaile Jaunlutriņos, Inta Granta Sātiņu pamatskolā, Agris Sīlis Saldus pamatskolā, Santa Nice Zirņos un citi," - par saviem kolēģiem stāsta I. Vītoliņa. "Liels prieks, ka arodkomiteju priekšsēdētāji tiek izvirzīti par skolu direktoriem - Zenta Klaipa Kalnos, Iveta Pipara Jaunaucē, Ingrīda Vanaga Pampāļos, Dzintra Allere Gaiķos. Tādos gadījumos mūsu sadarbība ir vieglāka - jo tagadējie darba devēji ir bijuši arī darba ņēmēju pusē."

Saldus 2. vidusskolā

"Manuprāt, panāktais algas paaugstinājums ir lielākais, ko arodbiedrība ar tās vadītāju Astrīdu Harbaceviču priekšgalā ir izdarījusi," - saka 2. vidusskolas pirmorganizācijas vadītāja Irēna Vāce un uzskata, ka arodorganizācija ir drošības garants pret visatļautību.

2. vidusskolā ir salīdzinoši neliela pirmorganizācija - no 46 skolotājiem 23 ir tās biedri. Arodbiedrībā nav atjaunojušies tehniskie darbinieki, kas, tāpat kā daudzi skolotāji, izstājās no organizācijas atmodas laikā. LIZDA biedre nav arī skolas direktore, taču starp arodorganizāciju un iestādes vadību pastāv koleģiālas sapratnes attiecības.

"Kolektīvs saliedējās streika laikā, jo nevarēja būt tā, ka puse skolotāju streiko, bet puse iet stundās, tomēr rezervēta attieksme pret arodbiedrību ir saglabājusies," - spriež I. Vāce. Kaut viņa neprotot būt pārāk neatlaidīga pierunātāja, divas jaunas skolotājas ir papildinājušas skolas pirmorganizācijas biedru skaitu. Arī 18 skolotāji pensionāri ir biedru rindās un svētkos netiek aizmirsti. Skolā vairākus pasākumus gadā arodbiedrība un skolas vadība rīko kopīgi.

Tiek saņemts ļoti daudz izglītojošu materiālu, un arodbiedrības biedriem tiek skaidroti dažādi jēdzieni, jauninājumi. LIZDA gatavo arī bukletu par skolotāja tiesībām. Tajā līdztekus citiem tikšot iekļauts punkts, ka skolotājam ir tiesības aizbildināties ar sliktu pašsajūtu vai veselību un lūgt skolēniem šīs izjūtas respektēt. "Līdz šim skolotājam nav bijis tiesību būt sliktā garastāvoklī," - rūgti smaida I. Vāce.

Gan sabiedrības, gan Izglītības un zinātnes ministrijas attieksme pret skolotāja darbu vēl aizvien neliecina par pietiekamu sapratni. Skolotāja darba likme ir 21 klasē pavadīta kontaktstunda nedēļā, un par to arī samaksā. Bet ikviens skolotājs patērē daudz laika, par kuru netiek samaksāts pienācīgi vai nemaksā vispār. I. Vāce uzskata, ka šajā jomā vēl arodbiedrībai būs savs vārds sakāms nākotnē.

Cieceres internātpamatskolā

1996. gadā - 34, 2002. gadā - 75. Tik lielu arodbiedrības biedru skaita pieaugumu Cieceres skolā ir panākusi pirmorganizācijas vadītāja Gunta Moruza. "Mēs savus kolēģus aptaujājam," - viņa saka par arodkomitejas darbu, "cits atsakās, cits padomā, bet dažs iestājas arodbiedrībā, tiklīdz kas atgadās."

Un, kad "atgadās", dodas pie pirmorganizācijas priekšsēdētājas, lai palīdz noskaidrot, nokārtot, atrisināt. Viņa to arī uzskata par savu galveno uzdevumu - palīdzēt arodbiedrības biedriem izsekot līdzi visām likumdošanas izmaiņām, kas ir itin biežas. Skolotāja Moruza pati mācās rajonā organizētos arodpirmorganizāciju priekšsēdētāju semināros, uz kuriem tiek uzaicināti dažādu nozaru kompetenti speciālisti, juristi.

"Piemēram, valdība nolēma, ka cilvēkam, kurš ir Amatniecības kameras biedrs, ir saņēmis šīs kameras diplomu kādā no disciplīnām un strādā skolā par darbmācības skolotāju, viņa mācībā ir augstākā izglītība, viņam ir tiesības saņemt algu kā augstskolu beigušajam. Šādu jautājumu mums nācās risināt un arī nokārtot," - stāsta G. Moruza. "Tamlīdzīgi jautājumi ir bijuši vairāki. Ikreiz cilvēks ar iesniegumu nāk pie manis, es eju pie direktora. Viņš ir atsaucīgs un nekādus šķēršļus neliek arodbiedrības darbā," - saka priekšsēdētāja.

Esot sapnis koplīgumu ar direktoru vēl papildināt ar dažiem punktiem, jo neatrisināts ir jautājums par strādāšanu sestdienās un svētdienās. "Mūsu skolā jāstrādā katru nedēļas nogali, un pēc visiem likumiem pienākas dubulta samaksa vai brīva diena," - tā G. Moruza.

__________________________

LIZDA - lielākā arodbiedrība valstī, tajā 47,5 tūkstoši biedru (72% no visiem strādājošajiem dažādās izglītības iestādēs).

Saldus rajonā ir 43 izglītības iestādes, 33 skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs ir pirmorganizācijas.

2001. gadā biedru skaits - 911 (69% no visiem strādājošajiem rajona izglītības iestādēs).

Biedru nauda - 1% no darba algas.

Arodbiedrībā ir gan skolotāji, gan izglītības iestāžu tehniskie darbinieki, gan grāmatveži, mediķi, arī direktori un direktoru vietnieki.

Direktoriem ir arī sava - Latvijas Izglītības vadītāju arodbiedrība, taču daudzi vadītāji aizvien ir arī LIZDA biedri.

Galvenais arodbiedrības uzdevums - aizstāvēt un pārstāvēt savu biedru ekonomiskās un sociālās intereses un tiesības.