Skolēnu projekti palīdz būt saimniekiem

Brocēnu vidusskolā otro gadu notiek skolēnu projektu konkurss, kura rezultātā bērni realizē gan savai skolai, gan rajonam veltītus projektus.

Ideju netrūkst

Visas skolas mērogā tiek izsludināts konkurss - projektiem līdz 20, kā arī līdz 100 latiem. Šogad pieteica vairāk nekā desmit projektus, finansējumu ieguva pieci no tiem. Daļa projektu jau realizēti, citi tiek īstenoti, bet dažam jāgaida kāds noteikts laiks, kad to varēs īstenot.

Projektus savstarpēji vērtē tie skolēni, kas konkursā piedalās. Viņi arī savus projektus aizstāv, bet beigās balsojot izvirza uzvarētājus, kuri iegūs finansējumu.

"Ir gan klasei un skolai veltīti projekti, piemēram, dekoratīvu puķu statīvu izveide, sporta zāles grīdas lakošana, klases albuma veidošana un gleznu rāmīšu izgatavošana klases izstādei, gan arī projekti, kas iesaista arī citas rajona skolas un to jauniešus," - stāsta Brocēnu vidusskolas direktors Egons Valters. "Ja skolas vadība uzskata, ka ideja ir laba, realizējam arī tos projektus, kuri neiegūst finansējumu konkursā. Viena no tādām ir ideja, ka katrā mācību kabinetā jābūt Latvijas un pasaules kartei."

Izglīto vienaudžus

Jekaterinu Volkovu no 9.c klases un Anitu Arājumu no 11. klases satrauc pusaudžu un jauniešu neveselīgais dzīvesveids, kurā liela vieta atvēlēta cigaretēm un smēķēšanai. Veselības mācības skolotājas Initas Valteres atbalstītas, viņas uzrakstīja projektu, un nu jau veselību veicinošas rajona nometnes divas dienas ir pagātne.

"Nometne notika decembrī, un tajā piedalījās pavisam 16 jauniešu. Tēmas - AIDS, smēķēšanas kaitīgums, pašapziņas veidošana un kā kļūt līderim," - stāsta meitenes. Dažas nodarbības viņas vadījušas pašas, dažās palīgā aicinājušas skolotāju Valteri un skolas psiholoģi Artu Zepu.

"Nometne izdevās, un par padarīto ir gandarījums," saka Anita, "tikai nedaudz sarūgtināja attieksme, ka vairākās rajona skolās mūsu vēstules ar aicinājumu apmeklēt nometni nenokļuva līdz skolēniem. To gan nevar nevar apgalvot par visām skolām. Īpašs prieks, ka nometnē piedalījās jaunieši no Jaunlutriņiem, no manas bijušās skolas."

Aktīvās meitenes pārliecinātas, ka noteikti arī citugad piedalīsies projektu konkursā, kā arī izmantos citas iespējas ārpus mācībām lietderīgi un interesanti pavadīt laiku. "Jauniešiem taču jābūt aktīviem," - pārliecināta Jekaterina. "Mums pašiem vien sava pašapziņa jāizkopj," - viņai piebilst Anita.

Albumi saliedē klasi

Ideja par klases albumu - atmiņu glabātāju pieder divām 7.a klases meitenēm - Sintijai Harunai un Rūtai Koliberei. Meitenes, klases audzinātājas Anetes Miltas iedrošinātas, uzrakstīja projektu, aizstāvēja to un saņēma naudu realizēšanai.

Viņas Saldū noskatīja albumus, nopirka gan tos, gan citu nepieciešamo un pēc tam kopīgi ar pārējiem klases biedriem datorstundās rakstīja savu autobiogrāfiju. Apkopoja fotogrāfijas, domāja tām atjautīgus pierakstus. Tagad darbs jau padarīts. Lielā albuma lappusēs ir viss, kas vien noticis, - klases vakari, pārgājieni, ekskursijas, draudzības vakars ar Druvas vidusskolas 7.a klasi, arī skolas pasākumi un pat talka pie Rūtas vectētiņa. Albums glabājas pie klases audzinātājas, bet, tikko tapis, tas bija apskatāms skolotāju istabā.

"Vēlāk, kad izaugsim lieli, būs interesanti apskatīt, kādi bijām," - Rūta zina, kādēļ ķērusies pie darba. "Kamēr albumu veidojām, satuvinājās klase, tā kļuva draudzīgāka. Bija ļoti interesanti - jo vairāk darīju, jo interesantāk man tas likās."

Abām meitenēm šis ir pirmais projekts, kam piešķirta nauda, bet ne pirmais, kuru viņas rakstījušas. "5. klasē rakstījām projektu par Brocēnu pludmales labiekārtošanu," - atceras Sintija. Šodien viņa smaida: toreizējais projekts šķiet galīgi nepareizs. Par albumiem meitene saka: "Vismaz zinu, ka viens darbs ir līdz galam izdarīts."

Tiem skolēniem, kas vēl neko nozīmīgu nav uzsākuši, Rūta novēl: "Ja kaut ko gribas darīt, tad noteikti ir jādara. Un citi to nedrīkst uzskatīt par bezjēdzīgu."

Projekti ir iespējas

"Projektu konkursa ideja ir aizgūta Norvēģijā, kur viesojos pirms dažiem gadiem. Tur konkurss notika pilsētas mērogā. Mūsu skolā projektu nauda ietilpst skolas budžetā un tiek tērēta tikai šim mērķim," - stāsta E. Valters.

Direktors pārliecināts, ka ieguvēja ir gan skola kopumā, gan katrs skolēns: "Viņiem tas ļauj paskatīties ar saimnieka acīm uz skolu - kā pietrūkst, ko gribas uzlabot. No skolas vadības puses tā ir bērnu iesaistīšana visā skolas dzīvē, attīstot viņiem noteiktas prasmes, - spēju uzrakstīt projektu, to aizstāvēt, kā arī vērtēt citus projektus."

Projekti paplašina iespējas, palielina finansu līdzekļus, tādēļ labāk dzīvo un klājas tajās skolās, kur tos raksta un prot rakstīt. Brocēnu vidusskolas jaunums - skolēnu parlaments, kas ir nevalstiska organizācija ar savu kontu bankā un finansiālu patstāvību, saņems no Nīderlandes Karalienes Juliānas fonda 22 tūkstošus eiro jauniešu dzīves prasmju centra izveidei. Centrs atradīsies Brocēnu vidusskolā, bet būs domāts visam Kurzemes reģionam.

Projektu konkursi skolā noteikti būs arī citugad - sola direktors un prāto, ka līdzīgi varētu notikt arī Brocēnu novada mērogā. "Konkursā startētu ne tikai skolas, bet arī bibliotēkas un citas organizācijas. Tas cilvēkus pamudinātu domāt."