Premjers plāno rosīgu starptautisko darbību

Ministru prezidents Andris Bērziņš preses konferencē informēja, ka sarunās ar Baltijas valstu premjeriem galvenā vērība pievērsta kopīgajam enerģētiskajam tirgum, vienotai pozīcijai lauksaimniecības politikā sarunās ar ES un tranzītkoridora attīstībai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Pirms Baltijas valstu Ministru padomes sēdes A. Bērziņš savam Lietuvas kolēģim bija pieteicis jautājumus, ko pārrunāt.

"Viens no tiem ir vides aizsardzība, konkrēti - par Būtiņģē notikušajām avārijām, par drošības pasākumiem, lai avāriju rezultātā neciestu Latvijas iedzīvotāji. Otra pārrunājamā problēma ir savstarpējā tirdzniecība. Līdz šim gan no vienas, gan otras puses ierosinātas vairākas dempinga procedūras. Mums būtu jāvienojas par konkrētiem paritātes principiem, piemēram, lauksaimniecības produktu pārdošanā.

Lietuva vienīgā no Baltijas valstīm nav pievienojusies "Zaļajām kartēm", kas ir starptautiski atzītas apdrošināšanas kartes, kuras izmanto, tranzītā šķērsojot visu Eiropas Savienību. Lietuva nupat ieviesusi īpašu apdrošināšanas veidu, prasot par 15 dienu apdrošināšanu 40 dolārus. Lietuvas teritoriju var šķērsot 4 - 5 stundās, nav nepieciešams apdrošināties uz 15 dienām. Mūsu autopārvadātāji saka, ka lietuvieši paši savā valstī pielieto citus apdrošināšanas tarifus," informēja A. Bērziņš.

No malas izskatās, ka Latvijā tiek lobēti lietuviešu lielveikali, jo tajos tiek pieļauta dīvaina kārtība - vienviet pārdod apģērbus, autoķīmiju, pārtiku...

"Varbūt šobrīd šāda problēma ir, un kaut kādas jomas ir atstātas pašplūsmā, jo reorganizējām Vides veselības dienestu un Valsts veterināro dienestu. Tie ir apvienoti. Valsts Pārtikas un veterinārajam dienestam ir uzdots kontrolēt arī pārtikas pārdošanas vietas."

Godīgajiem Latvijas uzņēmējiem ir grūti konkurēt ar negodīgajiem, kuri nemaksā nodokļus, piemēram, mežizstrādes "melnajām brigādēm". Kāpēc valsts institūcijas pret to aktīvi necīnās?

"Ir tikai viens ceļš. Visai sabiedrībai ir jābūt ieinteresētai un jādara zināmi šie fakti Valsts ieņēmumu dienestam vai policijai. Arī Valsts darba aizsardzības inspekcijai jāseko, vai ir darba līgumi ar strādniekiem. Tikai kopīgiem spēkiem šo sērgu var izskaust. Bet tikai ar represīvām metodēm to neatrisinās. Jāpanāk, lai katrs cilvēks, kas stājas darbā, interesētos, vai uzņēmējs maksā nodokļus."

Ko valdība darīs, lai nepieļautu kvotu samazinājumu lauksaimniecībā?

"Ja šādas kvotas tiek apstiprinātas, tad mums ir nevis jāattīsta lauksaimniecība, bet jāsašaurina. Mēs sakām, ka katra Baltijas valsts ir ieinteresēta savu iekšējo tirgu saglabāt pati sev. Mēs gribam ēst savu lauksaimnieku saražoto produkciju. Par šo jautājumu mums ir ļoti daudz un nopietni jārunā. Par to esmu runājis ar Dānijas premjeru, no 1. jūlija viņa valsts būs prezidējošā Eiropas Savienībā. Reāli ES dalībvalstis jaunu lauksaimniecības politiku formulēs tikai pēc vēlēšanām Vācijā un Francijā. Lauksaimniecības politika ir ļoti jūtīgs jautājums. Kandidātvalstu sarunām par lauksaimniecību būs ļoti īss laiks, jo līdz gada beigām sarunas jāslēdz.

Mums ir jāpanāk vienota Baltijas valstu nostāja lauksaimniecības jautājumā."

Vai būs noteikts pārejas periods, pirms zemi varēs brīvi sākt pirkt ārzemnieki?

"Mākslīgi ierobežot zemes pirkšanu nav iespējams. Bet mums ir jādomā, kā stimulēt, lai Latvijas pilsoņi būtu ieinteresēti pirkt zemi un paturēt to savā īpašumā. Jābūt noteiktām prasībām pret ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi. Piemēram, jādzīvo tajā apvidū, zeme jāapsaimnieko. Šādi mēs varētu panākt, ka visa zeme tiek apstrādāta. Ir izveidota darba grupa, kas gatavo priekšlikumus šajā jomā."

Jūs teicāt, ka grozījumiem Vēlēšanu likumā, kas attiecas uz deputātu latviešu valodas prasmi, ir jābūt. Kad?

"Grozījumi ir jāizdara līdz Prāgas sammitam 21. novembrī. 16. maijā Reikjavikā kopā sanāks NATO dalībvalstu ārlietu ministri. Tā būs pēdējā lielā tikšanās pirms Prāgas sammita, kur pārrunās NATO paplašināšanos.

Valdošajā koalīcijā esam vienojušies, ka grozījumus var izdarīt tikai tad, kad ir nostiprināts latviešu valodas statuss Satversmē. Mums ir konkrēti priekšlikumi četros Satversmes pantos. Ceru, ka drīzumā šos grozījumus nosūtīsim uz Saeimu deputātu apspriešanai. Tad, kad viss būs izdarīts, lai latviešu valodai nekas nedraudētu, ķersimies pie Vēlēšanu likuma.

Ja kāds nesaprot, kāpēc mēs grozām Satversmes pantus, tad es arī kaut ko vairs šajā valstī nesaprotu. Mēs to darām tāpēc, lai izpildītu starptautiskās prasības. Tās pat nav prasības, bet politiskie kritēriji. Tā ir demokrātijas norma. Visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības - ne tikai vēlēt, bet arī tikt ievēlētiem. Tas, ka ir jāzina valoda, ir pats par sevi skaidrs. Domāju, ka pēc gadiem pieciem šādas problēmas vairs vispār neradīsies. Igaunija šīs prasības jau ir izpildījusi."

Kad notiks referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā?

"Mans priekšlikums - 2003. gada 23. augusts. Referendums varētu notikt visās Baltijas valstīs reizē. Par to mēs vēl neesam vienojušies, jo izrādās, ka Lietuvā var iztikt arī bez referenduma. Lietuvas jaunā konstitūcija pieļauj dažādus izlemšanas variantus."

Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un partijām ir radies ļoti daudz naudas. Pēkšņi sola palīdzēt slimnīcām, skolām... Sabiedrība gribētu zināt, kur partijas ņem tik daudz naudas un kam tērē? Līdzšinējais likums paredz partijām deklarēt savu budžetu tikai reizi gadā, un tiek izmantoti ļoti vispārīgi formulējumi.

"Līdz šim partiju finansu atskaitēm jābūt auditētām. Partijas ziņas par savu budžetu kārtīgi iesniedz. Bet šis likums tomēr nav pilnīgs, tāpēc Saeimā ir iesniegta likumu pakete, kurā ir likums par antikorupcijas biroja izveidošanu, likums par interešu konfliktu novēršanu, grozījumi kriminālprocesa likumā, kur paredzēta legālā prezumpcija. Tas nozīmē, ka cilvēkam būs jāpierāda, kur ņēmis naudu, - no pensijas, no puķēm... Vēl ir likums par īpašumu sākotnējo deklarēšanu un papildinājumi likumā par partiju finansēšanu.

Nezinu, kā partijām var rasties milzīgi naudas resursi, kurus šādi dāvināt. Būtu jau labi, ja nauda augtu kokos."

Pagājušajā nedēļā Latviju apmeklēja:

Lielbritānijas aizsardzības ministrs,

ASV vēstnieks NATO,

ASV Senāta ekspertu delegācija,

Dānijas premjerministrs.

Palangā notika Baltijas valstu Ministru padomes sēde.

Vakar Latviju apmeklēja ES prezidējošās valsts Spānijas premjers.

14. martā Londonā plānota Baltijas valstu premjeru tikšanās ar Toniju Blēru, tajā pašā laikā Londonā notiks Ekonomikas forums.

15. martā Barselonā pirmo reizi ES paplašināšanās vēsturē spāņu prezidentūra uzaicinājusi kandidātvalstis piedalīties darba sammitā (galvenā tēma būs Eiropas konkurētspējas palielināšana un bezdarba samazināšana).

16. martā Briselē notiks sarunas starp NATO dalībvalstīm un kandidātvalstīm.