Mana nedēļa (5.03.)

ZIGFRĪDS DZIRNE, Remtes pagasta "Žagatiņu" saimnieks:

- Tāpat kā citiem zemniekiem, manas domas saistītas ar gatavošanos pavasarim - jāgādā minerālmēsli, degviela. Šī ziema tik nelabvēlīga meža darbiem. Kas sagatavots - malka, pārdodami materiāli -, to nevar no meža izvest. Daudziem mežs ir apgrozāmo līdzekļu pamats, kokmateriālu nauda tiek ieguldīta lauku darbos.

Pagājušā nedēļa bija ar Eiropas zīmi. Pārdomāju tiešo maksājumu nosacījumus un kvotas, ko Eiropa sola Latvijas lauksaimniekiem. No vienas puses, ir labi, ka ar mums beidzot runā skaidrā valodā. Bet no otras - ja šādi nosacījumi paliek spēkā, ar Latvijas zemniekiem ir cauri. Tie nav attīstības nosacījumi. Šogad stājās spēkā lopu labturības prasības un jauni piena aprites noteikumi. Vairums saimnieku tiem nav gatavi. Latvijā 78 tūkstošiem saimniecību jābeidz pārdot piens, jo tās neslauc pienu slēgtos traukos. Latvijā ir tikai 175 fermas, kurās ir vairāk par 50 govīm. Lielfermas privatizācijas laikā vairumā nopostītas. Igaunijā 95% piena iegūst lielfermās. Labturības prasību ieviešana prasa kapitālieguldījumus, bet kur tos ņemt, ja zemniekam pietrūkst pat apgrozāmo līdzekļu? Tie, kuri fermu modernizācijā cer uz SAPARD, stipri riskē, ja ņem vērā pašreizējās piena un gaļas iepirkuma cenas.

Svētdien noskatījos raidījumu "Savai zemītei", kur bija sižets par Liepājas rajona lauksaimnieku sanāksmi. Zemnieki ir saniknoti. Noskaņojums visos rajonos ir vienāds - mums nav ļauts attīstīties. Tā ka patlaban izjūtas diametrāli pretējas - pavasaris nāk ar jaunām cerībām un darbiem, bet ekonomiskie apstākļi sasaista rokas un labos nodomus.

Pierakstīja Tamāra Kļaviņa