Airītes bija, ir un būs svēta vieta
Vakar svinīgi atklāja pulkveža Oskara Kalpaka muzeja jauno ekspozīciju. Memoriālā notika atceres brīdis, kas bija veltīts 1919. gada 6. marta kaujai, kurā par Latvijas brīvību krita gan pulkvedis Kalpaks, gan vairāki viņa bataljona vīri.
Ar dzejnieka Valda Rūjas lasīto dzejoli "Un atkal skan Kalpaka vijole...", skanot Saldus bērnu mūzikas skolas audzēkņu Madaras Liepiņas un Ievas Tereščukas smeldzīgajai vijoļspēlei, muzeja telpu apņēma īpaša aura. Šķita, ka apstājies laiks, un par to simboliski liecināja arī vecais koka sienas pulkstenis, kura rādītāji sastinguši dažas minūtes pāri 16 - brīdim, kad tālajā marta dienā Airītēs risinājās izšķirošā un traģiskā kauja.
Romas Katoļu baznīcas Viduskurzemes dekāns Gatis Bezdelīga lūdza, lai Dievs dod, ka katra paaudze spētu atbildēt uz jautājumu - kāpēc, apzinoties nāves briesmas, kalpakieši cēlās, lai aizstāvētu savas valsts brīvību. "Lai šo atbildi mūsu bērni un bērnubērni rastu ne tikai mācību grāmatās, bet arī sirdīs," vēlēja priesteris.
Oskars Grīgs, kas 1987. gadā, riskējot un pārvarot bailes no nežēlastībā krišanas, kopā ar nelielu domubiedru grupiņu sāka šīs svētās vietas sakopšanu un atjaunošanu, uzsvēra: "Mūsu valsts ir parādā Oskaram Kalpakam. Par to, ka sarežģītos un valstij neskaidros apstākļos viņš uzņēmās brīvības cīnītāju vadību. Armiju vēsturē nav daudz tādu piemēru, ka komandieris iet savu cīnītāju priekšgalā un krīt, līdz ar to iedvesmojot viņus tālākām neatkarības cīņām."
Par jaunās ekspozīcijas tapšanu īsi pastāstīja Saldus vēstures un mākslas muzeja direktore Agrita Ozoliņa, sakot paldies Latvijas Kara muzejam un šīs ekspozīcijas veidotājiem Egīlam Gelderiņam un Zigmundam Žundam, kā arī rajona padomei.
Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis izteica pārliecību, ka Airītes arī turpmāk būs svēta vieta, un pateicās visiem, kas daudz darījuši tās atjaunošanā un pārkārtošanā. NBS komandieris Raimonds Graube uzsvēra, ka šis bijis un ir neparasts - tautas muzejs, kura veidošanā iesaistījušies daudz entuziastu. Atklāšanā runāja arī rajona padomes izpilddirektore Ina Behmane un sniedza ziedus Jāņa Vītiņa (atjaunotā muzeja pirmā vadītāja) atraitnei Silvijai Vītiņai, kā arī Oskaram Grīgam.
Pēc tam memoriālā notika piemiņas brīdis, kurā runāja, ziedus un vainagus nolika Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, aizsardzības ministrs Ģ.V. Kristovskis, NBS komandieris R. Graube, rajona padomes priekšsēdētāja Ausma Liepa. Saldus 2. vidusskolas audzēkņi skandēja dzeju. Spēlēja Jūras Spēku orķestris.
Citi raksti sadaļā: Ziņas
- VUGD ziņas 03.10.2024 15:02
- Nesavalda transportlīdzekli un izber kravu 03.10.2024 15:02
- Lutriņos audzētas pētersīļu saknes būs lielveikalos 03.10.2024 15:02
- Akcijā piedāvās izmēģināt dažādas diagnostikas iekārtas 03.10.2024 15:02
- Vairāk meiteņu 01.10.2024
- Laikus vakcinē 96 % bērnu 01.10.2024
- Klauvē pie svešām durvīm 01.10.2024
- Iedrošina apmeklēt mamogrāfu 01.10.2024
- Debesīs būs redzama spoža komēta 01.10.2024
- Augstskolas iecienījuši ārvalstnieki 01.10.2024
- Apskats 01.10.2024
- Isuma 27.09.24. 27.09.2024
- Aicina nepieļaut pārtikas šķērdēšanu 27.09.2024
- Snauduļo uz autoostas soliem 24.09.2024
- Slimnīcu aptiekām plašākas iespējas 24.09.2024
- Mācības nedrīkst ietekmēt fizioloģiskās īpašības 24.09.2024
- Labturības vārdā vadā šurpu turpu 24.09.2024
- Četri mazuļi 24.09.2024
- Atskatās uz Saldus muzeja 75 gadiem 24.09.2024
- Apskats 24.09.2024
- No piekabes izkrīt Audi 20.09.2024
- Lutriņu pamatskola saņem lielu dāvanu 20.09.2024
- Īsumā 20.09.24 20.09.2024
- Sievietes asinis drīkstēs ziedot retāk 17.09.2024
- Senioriem par krāpnieku lamatām 17.09.2024
- Piecas peciņas 17.09.2024
- Labi situēts, dinamisks, radošs un mūsdienīgs 17.09.2024
- Konkurss iesācējiem sociālajā uzņēmējdarbībā 17.09.2024
- Apskats 17.09.2024
- 300. mazulis — saldenieks 17.09.2024