Prezidente tiekas ar saldeniekiem

6. martā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija ieradusies mūsu rajonā un Zirņu pagasta Airītēs piedalījās piemiņas pasākumā, kas bija veltīts Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka Oskara Kalpaka un viņa bataljona cīnītāju atcerei.

Pirms tam Zirņu pamatskolā prezidente tikās ar vietējās un Rudbāržu pamatskolas skolēniem un skolotājiem. "Tā bija vēstures stunda," teica Zirņu pamatskolas ārpusklases darba organizatore Sarma Ūpe. "Par Oskaru Kalpaku un viņa bataljona cīņu gaitām runāja vēsturnieks Egīls Gelderiņš, bet prezidente savukārt vairāk pastāstīja par pulkveža cilvēciskajām īpašībām."

Saruna, kuras iesākumā skolēni bijuši bikli, kļuvusi dzīva un ieinteresēta, kad prezidente pastāstījusi par savām skolas gaitām, kuras viņa uzsākusi Marokā, par to, kā viņa apguvusi vairākas svešvalodas, kas jebkuru cilvēku bagātina un dod lielas iespējas saskarsmē ar dažādu tautību cilvēkiem. Gan Zirņu, gan Rudbāržu skola saņēmusi no prezidentes dāvanas - gleznas ar Rīgas panorāmas skatu un vairākas grāmatas. Tikšanās noslēgumā muzicēja Jūras Spēku orķestris.

Pievakarē Saldus administratīvajā centrā Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar saldeniekiem. Iespējams, ka sliktā laika dēļ interesentu nebija sevišķi daudz.

Prezidente komentēja pašreizējās valsts prioritātes - Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī nepieciešamību mainīt dažus Vēlēšanu likuma pantus. Viņa uzsvēra, ka savulaik Oskars Kapaks ar pāris simtiem drosmīgu vīru devās cīņās par Latvijas neatkarību, zaudējot dārgāko - dzīvību. "Tā ir liela vēstures dāvana, ka šodien mēs varam dzīvot neatkarīgā Latvijā," teica prezidente. "Mūsu mērķis ir sasniegt labklājību un savas valsts izaugsmi, bet diemžēl daudziem cilvēkiem maksa par to ir zema dzīves kvalitāte. Taču atšķirībā no dažām valstīm, kurām ir nafta un kas bagātas ar citiem resursiem, ar ilgos gados nostiprinātiem bruņotajiem spēkiem, mums nav citu iespēju, kā vien iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Ja mēs to nedarīsim, mums ir visas izredzes nonākt tur, kur nonācām 1940. gadā. Mums jāmeklē sabiedroto plecs gan saimnieciskajā jomā, gan ārpolitikā."

Prezidente optimistiski vērtēja Latvijas attīstību nākotnē, lai gan nenoliedza, ka mierīga dzīve tā nebūs, mums būs jāiztur milzīga konkurence. Taču viņai esot pārliecība: Latvijā bijuši, ir un būs talantīgi, darbaspējīgi un radoši cilvēki, kas spēs pieņemt šo izaicinājumu.

Vairāki saldenieki nebija tik optimistiski noskaņoti un nosauca visas Latvijā nemitīgi notiekošās nejēdzības. Prezidente tam piekrita un piebilda, ka vislielāko ļaunumu cilvēki nodara cits citam ar negodīgumu, mantrausību, bezatbildību un sirdsapziņas trūkumu. Un ne tikai valdība, ierēdņi un ministri. "Cik mūsu valstī ir godīgo un cik negodīgo pilsoņu?" viņa jautāja. "Un kas viņus uzaudzina? Ir tēvi un mātes, kas nerūpējas par saviem bērniem, dzer, slinko. Kādi esam paši, tāda ir mūsu nākotnes izvēle. Bet mums ir cerība, vienīgi katram jāpieliek sava roka virzībā uz nākotni, nevis tikai jārāda ar pirkstu uz "augšu", uz savu kaimiņu. Jāsāk ar sevi."

Tika izteiktas bažas, vai tad, kad no vēlēšanu likuma tiks svītrota prasība deputātu kandidātiem zināt latviešu valodu augstākajā līmenī, nepienāks brīdis, kad Saeimā attiecīgo partiju pārstāvji nobalsos par iestāšanos NVS. Vai ASV un Krievija neslēdz jaunu Jaltas līgumu par ietekmes sfēru sadalīšanu? Vai izdabāšana dažādām ES un NATO prasībām neturpināsies bezgalīgi?

Prezidente skaidroja, ka ir nedemokrātiski šķirot Latvijas pilsoņus, balstoties uz to, cik labi kurš prot latviešu valodu, un tādēļ likt šķēršļus kandidēšanai vēlēšanās. Latviešu valoda kā valsts valoda tiekot pietiekami aizsargāta gan Satversmē, gan Saeimas Kārtības rullī. Prezidentesprāt šajā ziņā lielāka atbildība jāuzņemas Izglītības un zinātnes ministrijai, skolām...

Nesen, esot Soltleiksitijā, viņa tikusies ar ASV prezidentu Bušu. Pārrunātas arī ASV un NATO attiecības ar Krieviju. "Es uzticos Bušam un esmu pārliecināta, ka viņš mūs nav "iztirgojis" un to arī nedarīs," teica prezidente. "Neredzu iemeslu šādām runām.

Viens no jautājumiem bija par valsts kultūrpolitiku - par to, ka televīzijas kanāli pārpludināti ar šausmu un vardarbības filmām.

Prezidente teica, ka arī viņu mācot bažas par to. Daudzi uzskata, ka nav pietiekami domāts par morāles vērtībām sabiedrībā. Tas esot ass diskusiju jautājums arī rietumos. "Noraugoties uz to, kas notiek Latvijā, jāsecina, ka ļoti daudziem nav ieaudzinātas morālās vērtības. Kādas būs nākamās paaudzes? Es uzskatu, ka ar cenzūru un aizliegumiem nekas nav panākams. Jauniešiem un visiem pārējiem jāpiedāvā pozitīva izvēle. Nacionālajai televīzijai būtu šīs pozitīvās vērtības jāaizstāv un jāpiedāvā," uzskata prezidente un piebilst, ka viņai nav pārliecības, vai nacionālā TV to spēj.

Politiski represēto apvienības Saldus nodaļas valdes priekšsēdētājs J. Eihmanis valdes vārdā izteica ierosinājumu 6. martu - O.Kalpaka atceres dienu - izsludināt par atzīmējamu, kurā jāizliek valsts karogs, bet bez sēru noformējuma. Prezidente skaidroja, ka par to jālemj Saeimai.

PRA Saldus nodaļas valdes vārdā prezidentei tika iesniegta rezolūcija, kurā uzsvērts, ka netiek pildīts likuma "Par politiski represētā statusu" 12. pants, kurā represētajiem paredzēti atvieglojumi medicīniskajā apkalpošanā.

Tikšanās noslēgumā prezidente vēlreiz runāja par to, ka ikvienam Latvijas pilsonim jābūt milzīgai atbildībai par savu bērnu audzināšanu. "Kalpaks, nedomājot par sevi, cīnījās valsts labā. Ja tādi cilvēki būs arī šodien, tad mūsu valsts būs stipra un tajā būs kārtība," tikšanās noslēgumā emocionāli teica Vaira Vīķe-Freiberga.