Mandarīns grib siltumu un labus vārdus

A/s "Brocēni" sekretārei Aijai Veigurei, šķiet, ir "zaļie īkšķīši", jo telpaugi viņas kabinetā aug lekni un labprāt zied, un Aija ar prieku dāvā citiem to "bērniņus".

Pirmais skatienu piesaista šmaugs mandarīnkoks ar kuplu vainadziņu, kā piesēts ar auglīšiem - gan spilgti oranžiem, gan vēl blāvi dzelteniem un zaļiem.

"Sākās ar to, ka savā kabinetā tiku pie sen kārotajām oranžajām sienām," Aija stāsta par to, kā tikusi pie sava mandarīna. "Pēc biroja telpu remonta saimniecības daļas vadītājs atveda puķu katalogu, lai varam izvēlēties - ko katrs savā kabinetā grib redzēt augam. Es izvēlējos antūriju (tā patlaban uz palodzes krāšņi zied - red.) un mandarīnu, bet tā vietā atveda citronu. Sūtīju atpakaļ."

Nu mandarīnkociņš pie Aijas ir jau divus gadus. Tas nav ātraudzīgs - pa šo laiku paaudzis kādus 10 centimetrus, galvenokārt pašā sākumā, kad, pretēji padomdevēju ieteikumiem, Aija vēlā rudenī to no plastmasas poda pārstādījusi glītā keramikas podā. Kopšana neprasa daudz - to, līdzīgi kā citus telpaugus, mēslo ar "Vito", bet ikdienā lapas tiek apsmidzinātas ar ūdeni.

"Zvanīju uz Botānisko dārzu un interesējos par mandarīna kopšanu. Tur man ieteica lietot organisko mēslojumu. To gan neesmu darījusi," atzīstas Aija. "Man šķiet - kociņam šeit patīk. Smuks pods, siltums un labi vārdi - tie mani galvenie puķkopības "paņēmieni"."

Kociņā vienlaikus ienākas trīs ražas: zaros ir gan gatavi auglīši, gan zaļi, gan tikko kā aizmetušies. Gatavie izskatās ļoti kārdinoši. Interesanti, ka mandarīni nenokrīt, bet turas cieši pie zariem, kamēr tos norauj. "Allaž gadās kāds, kurš par visu varu grib mandarīnus nogaršot. Neiebilstu - norauju un pasniedzu. Parasti otrreiz vairs neprasa, jo augļi ir ļoti skābi," Aija nosmaida.

Mandarīnkoku uzziedam Aija gaida uz Ziemassvētkiem. Kociņam ir nelieli maigi rozā ziediņi. "Smaržu nevar raksturot citādi - erotiska. To apstiprinājuši visi, kas nākuši ziedus aplūkot. Bet tā, kaut spēcīga, jūtama tikai kociņa tuvumā, telpā tā neizplatās."