Zemnieku saeima paliek neziņā
Aizvadītajā nedēļā Jelgavā notika Zemnieku saeimas rīkota konference "Latvijas lauksaimniecība Eiropas savienībā: draudi un iespējas" un Zemnieku saeimas kārtējais kongress.
Ezeres pagasta "Krastmaļu" saimnieks Māris Kļaustiņš, vaicāts par konferences norisi, sacīja īsi: nekā konkrēta. Lai gan pie lauksaimniekiem bija ieradies gan Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Endrjū Rasbašs, gan sarunu vedējs Eiropas Savienībā Andris Ķesteris, gan zemkopības ministrs Atis Slakteris, uz konferences atklāšanā uzdotajiem zemnieku jautājumiem neviens konkrētas atbildes nespēja sniegt. Zemnieki vēlējās uzzināt, kāda būs piena, gaļas, graudu cena, cik lielas būs pensijas, ja Latvija kļūs Eiropas Savienības valsts.
Uz vairāk nekā desmit lauksaimnieku jautājumiem Eiropas delegācijas vadītājs atbildēja ļoti diplomātiski, atzīstoties, ka viņam lauksaimniecība ir diezgan sveša nozare, un atkārtoja vien to, ko mūsu zemnieki zina jau tāpat. Viņš atgādināja, ka ES noteiktās kvotas un tiešie maksājumi ir tikai projekts.
Arī zemkopības ministrs Atis Slakteris nespēja neko sīkāk paskaidrot, tikai sacīja, ka sarunās ar Eiropas Savienību centīsies likt galdā visus iespējamos argumentus, lai Eiropa savus plānus mainītu. Ministrs arī dižojās par nule noslēgto līgumu ar Hipotēku un zemes banku par lēto kredītu izsniegšanu zemniekiem, bet atklāts ir jautājums, vai šos kredītus varēs saņemt arī lauksaimniecības zemes pirkšanai.
Debatēs saimnieki vaicāja, kas notiks ar Latvijas lauksaimniecību pēc iestājas Eiropas Savienībā. Viņi ir neizpratnē, ka Lietuvai paredzētās lauksaimniecības ražošanas kvotas ir aptuveni 3/4 no Lietuvas pieprasītajām, bet Latvijai nez kādēļ tās ir krietni mazākas. Visām kandidātvalstīm esot piemērota vienāda kvotu aprēķināšanas metodika, neņemot vērā, ka Baltijas valstu politiskā un ekonomiskā attīstība salīdzinājumā, piemēram, ar Čehiju un Ungāriju bijusi gluži cita un ka visas kandidātvalstis nav saimniekojušas vienādos apstākļos. Šis varētu būt svarīgs Latvijas arguments sarunās ar ES par lauksaimniecību.
"Šī konference radīja vēl lielāku pārliecību, ka lauksaimniekiem jāapvienojas sabiedriskās organizācijās, jo tikai tā ar mums rēķināsies," sacīja Māris Kļaustiņš. "Lielām lauksaimnieku organizācijām ir arī starptautiskas pārstāvniecības, ar kurām rēķinās Eiropas Savienība. Arī Zemnieku saeimā turpinām jaunu biedru uzņemšanu. Ja mūsu skaits būs lielāks, varēsim algot speciālistu, kurš būs pilvarots piedalīties likumprojektu izstrādē, lauksaimnieku uzdevumā runāt ar Saeimu, valdību. Ja likumu izstrādē nepiedalīsimies paši, to mūsu vietā izdarīs citi, un tad žēloties būs par vēlu".
Citi raksti sadaļā: Ziņas
- Viena mazulīte 18.02.2025
- Nojauc veco, būvēs jaunu 18.02.2025
- Jautā, kā izlietot 10 000 eiro 18.02.2025
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 18.02.2025
- Ar petardēm apmētā suni 18.02.2025
- Apskats 18.02.2025
- Vairāk jaunu savrupmāju 14.02.2025
- Suns nobiedē velosipēdistu 14.02.2025
- Trīs bērniņi 11.02.2025
- Politiķi par darbu klātienē nav kategoriski 11.02.2025
- Īsumā (11.02.25) 11.02.2025
- Iesaistās pārkāpumu atklāšanā 11.02.2025
- Apskats 11.02.2025
- Aicina nekāpt uz ledus 11.02.2025
- Pieķer dzērājšoferus 07.02.2025
- Par investīcijām vēja parkos vēl tikai lems 07.02.2025
- No Pakuļa pērn visbiežāk izvilka asari 07.02.2025
- Izmanto drošas apsildes iekārtas 07.02.2025
- Īsumā (07.02.2025) 07.02.2025
- Žūpas klīst pa ielām, kašķējas un uzņem video 04.02.2025
- Sadraudzības pilsētā — putnu gripa 04.02.2025
- Reimatologi kļūst noslogotāki 04.02.2025
- Nedēļas nogalē var raustīties elektrība 04.02.2025
- Īsumā (04.02.2025) 04.02.2025
- Dod svinīgu zvērestu 04.02.2025
- Divi bērniņi 04.02.2025
- Bez sniega grūtāk pamanīt dzīvnieku 04.02.2025
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 04.02.2025
- Apskats 04.02.2025
- Īsumā (31.01.2025) 31.01.2025