Zemnieku saeima paliek neziņā

Otrdiena, 12. marts., 2002 Tamāra Kļaviņa

Aizvadītajā nedēļā Jelgavā notika Zemnieku saeimas rīkota konference "Latvijas lauksaimniecība Eiropas savienībā: draudi un iespējas" un Zemnieku saeimas kārtējais kongress.

Ezeres pagasta "Krastmaļu" saimnieks Māris Kļaustiņš, vaicāts par konferences norisi, sacīja īsi: nekā konkrēta. Lai gan pie lauksaimniekiem bija ieradies gan Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Endrjū Rasbašs, gan sarunu vedējs Eiropas Savienībā Andris Ķesteris, gan zemkopības ministrs Atis Slakteris, uz konferences atklāšanā uzdotajiem zemnieku jautājumiem neviens konkrētas atbildes nespēja sniegt. Zemnieki vēlējās uzzināt, kāda būs piena, gaļas, graudu cena, cik lielas būs pensijas, ja Latvija kļūs Eiropas Savienības valsts.

Uz vairāk nekā desmit lauksaimnieku jautājumiem Eiropas delegācijas vadītājs atbildēja ļoti diplomātiski, atzīstoties, ka viņam lauksaimniecība ir diezgan sveša nozare, un atkārtoja vien to, ko mūsu zemnieki zina jau tāpat. Viņš atgādināja, ka ES noteiktās kvotas un tiešie maksājumi ir tikai projekts.

Arī zemkopības ministrs Atis Slakteris nespēja neko sīkāk paskaidrot, tikai sacīja, ka sarunās ar Eiropas Savienību centīsies likt galdā visus iespējamos argumentus, lai Eiropa savus plānus mainītu. Ministrs arī dižojās par nule noslēgto līgumu ar Hipotēku un zemes banku par lēto kredītu izsniegšanu zemniekiem, bet atklāts ir jautājums, vai šos kredītus varēs saņemt arī lauksaimniecības zemes pirkšanai.

Debatēs saimnieki vaicāja, kas notiks ar Latvijas lauksaimniecību pēc iestājas Eiropas Savienībā. Viņi ir neizpratnē, ka Lietuvai paredzētās lauksaimniecības ražošanas kvotas ir aptuveni 3/4 no Lietuvas pieprasītajām, bet Latvijai nez kādēļ tās ir krietni mazākas. Visām kandidātvalstīm esot piemērota vienāda kvotu aprēķināšanas metodika, neņemot vērā, ka Baltijas valstu politiskā un ekonomiskā attīstība salīdzinājumā, piemēram, ar Čehiju un Ungāriju bijusi gluži cita un ka visas kandidātvalstis nav saimniekojušas vienādos apstākļos. Šis varētu būt svarīgs Latvijas arguments sarunās ar ES par lauksaimniecību.

"Šī konference radīja vēl lielāku pārliecību, ka lauksaimniekiem jāapvienojas sabiedriskās organizācijās, jo tikai tā ar mums rēķināsies," sacīja Māris Kļaustiņš. "Lielām lauksaimnieku organizācijām ir arī starptautiskas pārstāvniecības, ar kurām rēķinās Eiropas Savienība. Arī Zemnieku saeimā turpinām jaunu biedru uzņemšanu. Ja mūsu skaits būs lielāks, varēsim algot speciālistu, kurš būs pilvarots piedalīties likumprojektu izstrādē, lauksaimnieku uzdevumā runāt ar Saeimu, valdību. Ja likumu izstrādē nepiedalīsimies paši, to mūsu vietā izdarīs citi, un tad žēloties būs par vēlu".

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk