Mārupē svin pirmā gurķa dienu

Aizvadītajā nedēļā siltumnīcu saimniecībā "Mārupe" notika pirmā gurķa svētki, un tajā, tāpat kā pērn, bija uzaicināti piedalīties žurnālisti.

Lauksaimniekiem būs lētie kredīti

Notika arī preses konference. Ministrs Atis Slakteris priecēja ar ziņu, ka parakstīta vienošanās ar Hipotēku un zemes banku par lēto kredītu izsniegšanu lauksaimniekiem (ar 7% likmi). Jau marta beigās vai aprīļa sākumā zemnieki varēs aizņemties lauksaimniecības investīcijām, un kopēja summa ir aptuveni 30 miljoni latu. Ministraprāt, šīs jaunās ilgtermiņa kredītiespējas veicinās laukos būvniecību, modernizāciju - jomas, kuras līdz šim attīstījušās nepietiekami. Līdzīgas ilgtermiņa kredītiespējas ir visās Eiropas Savienības valstīs.

"Saldus Zemei" ministrs paskaidroja, ka šos lētos kredītus varēs piesaistīt SAPARD projektiem, kuri atbildīs attiecīgajam kreditēšanas mērķim, un noteikti apgalvoja, ka likme līdz 7% būs galīgā - tā, ko kredītiestādei maksās zemnieks. Līdz šim tik lētus ilgtermiņa kredītresursus lauksaimniekiem neviena komercbanka nav piedāvājusi. Iespējams, ka valdība lems par šīs programmas piesaistīšanu lauksaimniecības zemes pirkšanai.

Šogad pirmā gurķa dienas svinētāju pulks bija kuplāks nekā citkārt, jo priekšpusdienā uz nopietnu sarunu par dārzeņu audzēšanu un realizāciju turpat "Mārupē" bija uzaicināti arī radniecīgo uzņēmumu vadītāji no citām dārzniecībām ("Rīgas dārzeņi", "Carnikava", "Rītausma"). Bija arī vairāku lielveikalu ("Rimi", "Sky", "Citymarket") vadošie darbinieki, kuru tirgotavās šogad tiks pārdota "Mārupes" produkcija. Mārupieši ir pirmie Latvijas gurķu audzētāji, kuri šogad tirgum piedāvā jauno ražu.

Dārzeņkopji uzskata, ka viņi jau līdz šim strādājuši brīvas konkurences apstākļos, un tādēļ Eiropas Savienība nebūs bieds. Iestāšanās ES tirgū mazliet samazinās dārzeņu importu no Austrumiem. Latvijas produkcija veikalos ir labi pieprasīta - atzīst arī tirgotāji.

Nedēļā novāks vairāk nekā 20 tonnas gurķu

Siltumnīcu kompleksa vadītājs Jānis Bērziņš pastāstīja, ka šogad pirmo gurķu kravas uz tirgotavām nogādātas aptuveni tajā pašā laikā kā pērn. Gurķu platības zemstikla siltumnīcās aizņem 4 hektārus, 3 hektāros jau zied tomāti. Šogad gurķi esot garšīgāki nekā citugad.

SIA "Mārupe" ir viens no lielākajiem dārzkopības uzņēmumiem Latvijā - apsaimnieko 3809 hektārus zemes. Ne velti saimniecība nosaukumam pievieno vārdu "daudznozaru". Vēl saimniecībai ir gandrīz 500 slaucamu govju, trīsarpus tūkstoši cūku, 16,6 tūkstoši ūdeļu, un te strādā vairāk nekā 400 cilvēku.

Audzē ne tikai gurķus un tomātus, bet arī kartupeļus, griķus, eļļas rutkus, burkānus, mārrutkus, galda bietes un kāpostus. Tas viss - ne tikai lielajam Rīgas "vēderam", bet arī lielveikalu tīkliem visā valstī.

Pēc preses konferences ciemiņi tika uzaicināti paskatīties, kā siltumnīcās briest gurķi, zied tomāti, aplūkot jauno moderno ūdens attīrīšanas iekārtu, un ar savu roku noplūkt un pagaršot kādu gurķi, ko bez kautrēšanās darīja arī zemkopības ministrs. Jāteic - gurķi ir gardi un smaržīgi.

Nedēļā plāno novākt un pircējiem nosūtīt 20 - 25 tonnas. Raža varētu būt nedaudz mazāka nekā pērn, jo februārī un martā bijis maz saules un nav arī sniega, kas gurķiem nodrošina dabīgu apgaismojumu un veicina augšanu. Pērn no kvadrātmetra ievāca gandrīz 35 kilogramus gurķu un 33 kilogramus tomātu. Jānis Bērziņš sacīja, ka "Mārupes" gurķiem vajadzētu būt arī Saldū, veikalā Rimi.

Mārupiešu gurķiem ir maza uzlīmīte. Vai šo marķējumu nevilto? Jānis Bērziņš smejas: pret viltību jārīkojas ar viltību. Marķējumu parasti neatdarina, bet gadās, ka tirgū vienuviet importa gurķus saliek pamīšus ar "Mārupes" gurķiem. Tad pircējam nevis jāsamierinās ar to, ko pārdevējs saliek maisiņā, bet jāsalasa tieši marķētie. Ja pārdevējs grib importa preci uzdot par vietējo, tajā brīdī vajadzētu atskanēt brēcienam, ka pārdevējs gurķus izvēlēsies pats.

Siltās zemēs dārzeņi ģērbj biezāku mizu

Jānis Bērziņš interesentiem stāstīja gan par gurķu un tomātu audzēšanas niansēm, gan siltumnīcu ierīkošanu, uzsverot, ka apūdeņošanas modernizācijai tiks gatavots projekta pieteikums, lai iegūtu finansējumu no SAPARD programmas. Jēkabpils rajona uzņēmumā "Rītausma" pushektārs siltumnīcu jau esot iekārtots atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Par mārupiešu ražojumiem siltumnīcu kompleksa vadītājs sacīja - tie nav smidzināti ar ķimikālijām, augus atveseļo ar bioloģiskiem līdzekļiem - kaitēkļu dabīgiem ienaidniekiem. Tādēļ gurķi nav zaudējuši labo garšu, un tas ir liels pluss salīdzinājumā ar importa dārzeņiem, kuri dienas vai pat nedēļas pavada ceļā. Turpretī "Mārupes" siltumnīcā vakarā vāktā raža jau nākamajā rītā ir veikala plauktā.

"Mēnesi stažējos Izraēlā, kur augu gadu silts. Bet tādā vidē arī strauji un postoši vairojas dažādi siltumnīcu kaitēkļi, tos vairs nav iespējams iznīcināt tikai ar bioloģiskām metodēm, nākas lietot arī ķimikālijas. Tur arī ir sausāks gaiss, un gurķis, tomāts tādēļ uzaudzē biezāku mizu, bet zūd garšas īpašības. Līdzīgi ir importa augļiem. Prieks, ka Latvijā pircēji piedāvājumā labi orientējas un dod priekšroku vietējiem ražojumiem."

Savukārt SIA "Rītausma" direktore Valda Bekina sacīja, ka pat katra Latvijas gurķu audzētāja produkcija garšas ziņā atšķiras. To nosaka gan konkrētās šķirnes īpatnības (siltumnīcu saimniecības izvēlas dažādus hibrīdus), bez tam -"katrs gurķis garšo pēc savām mājām, pircējs šo atšķirību jūt."