Sāk slimnīcas un poliklīnikas reorganizāciju

Rajona padomes sēdes sākumā padomes priekšsēdētāja Ausma Liepa apsveica padomes locekļus, jo šādā sastāvā padome nostrādājusi pirmo darba gadu. Pērn 11. martā notika pašvaldību vēlēšanas.

Vienojas par finansēm

Tā kā pagājušajā sēdē nevarēja vienoties, kurai no valsts finansētajām speciālajām izglītības iestādēm piešķirt 7600 Ls papildu finansējumu, jautājumu skatīja vēlreiz. Rajonā ir 4 šādas iestādes - Rubas speciālā internātskola, Cieceres internātpamatskola, specializētā pirmsskolas iestāde "Cerībiņa" Saldū un "Varavīksne" Brocēnos. Rubas skola finansējumu saņēma jau pērn, tāpēc dienas kārtībā bija trīs iestādes.

Pagājušajā sēdē padomes locekļi balsoja par diviem priekšlikumiem - naudu piešķirt "Cerībiņai" vai Cieceres skolai. Balsu vairākumu neieguva neviens.

Padomes izpilddirektore Ina Behmane informēja, ka sociālo jautājumu komiteja un finansu komiteja finansējuma piešķiršanai izvirzījušas Cieceres internātpamatskolu. Ekonomikas komisija jautājuma tuvāku izpēti bija uzdevusi Lutriņu pagasta padomes priekšsēdētājam Edvīnam Pūkainim, kas iepazinis visas trīs iestādes. Abas pirmsskolas iestādes prasīja finansējumu logu nomaiņai. E. Pūkainis pastāstīja, ka sliktāka situācija esot "Cerībiņā", kur no dažiem logu rāmjiem pat draud izkrist stikli. Taču viskritiskākais stāvoklis esot Cieceres skolas internātā, kur lietus laikā caurā jumta dēļ ūdens tek bērnu guļamistabās. Pēc E. Pūkaiņa domām papildu finansējums visvairāk būtu nepieciešams skolas jumta salabošanai.

Ar balsu vairākumu nolēma 7600 Ls no speciālo iestāžu attīstības fonda līdzekļiem šogad piešķirt Cieceres internātpamatskolai jumta remontam.

Sakarā ar papildu līdzekļu saņemšanu grozīja šī gada budžetu, par 9929 Ls (7600 Ls - mērķdotācija no valsts budžeta Cieceres internātpamatskolai un 2329 Ls - no rajona pašvaldības īpašumu privatizācijas fonda līdzekļiem), palielinot budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu.

Sadalīja pašvaldībām autoceļu fonda līdzekļus par janvāri: transporta nodokli - 1855 Ls, rezervē atstājot 464 Ls, un akcīzes nodokli - 14 805 Ls, rezervē atstājot 3701 Ls.

Lemj organizatoriskus jautājumus

Apstiprināja jaunā redakcijā rajona pašvaldību būvvaldes nolikumu. No būvvaldes vadītājas pienākumiem atbrīvoja bijušo rajona padomes ekonomikas nodaļas vadītāju Dzintru Ļūļāku, kas tagad ir rajona padomes arhitekte un turpmāk pildīs būvvaldes locekles pienākumus. Savukārt rajona padomes būvinspektors Zigo Pečulis, kas bija būvvaldes loceklis, tika iecelts par būvvaldes vadītāju.

Rajona padome saņēmusi Brocēnu novada domes lēmumu par izstāšanos no rajona pašvaldību autoceļu rezerves fonda. Nolēma izslēgt Brocēnu novada domi no autoceļu rezerves fonda dalībnieku sastāva.

Sperts pirmais solis

Nolēma veikt rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu "Saldus slimnīca" un "Saldus poliklīnika" reorganizāciju, tos apvienojot un veidojot jaunu uzņēmumu. Uzdeva rajona padomes locekļiem - Jaunlutriņu, Novadnieku un Nīgrandes pašvaldību vadītājiem Aivaram Bierandam, Ivaram Dombrovskim un Indrai Rassai piedalīties jaunveidojamā uzņēmuma statūtu izstrādāšanā.

Izpilddirektore Ina Behmane informēja, ka jautājums plaši diskutēts visās trijās padomes komitejās. Šis ir pats sākums turpmākajam nopietnajam darbam un lēmumiem, kas būs saistīti ar rajona iedzīvotāju medicīniskās aprūpes organizēšanu.

Reorganizācijai ir gan plusi, gan mīnusi. Pozitīvi - ka medicīniskās aprūpes sistēma rajonā tiks sakārtota atbilstoši veselības aprūpes māsterplānam, kas paredz divus galvenos iedzīvotāju veselības aprūpes posmus - slimnīcu ar ambulatoro dienestu un ģimenes ārstu aprūpi. Slimnīcas un ambulatorajai aprūpei būs kopīga vadība, līdz ar to varēs optimālāk risināt ar iedzīvotāju ārstēšanu saistītos jautājumus. Tiks izveidots uzņēmums atbilstoši jaunā Komerclikuma prasībām. Negatīvais visvairāk saistīts ar spriedzi, ko rada jebkura reorganizācija. Brocēnu novada domes priekšsēdētājs Arvīds Mēters jautāja, cik cilvēku reorganizācijas dēļ zaudēs darbu. I. Behmane atbildēja, ka abās veselības aprūpes iestādēs dublējas tikai laboratorijas darbs. Abas ir sertificētas, tāpēc pagaidām turpinās strādāt. Ja laiks rādīs, ka nepieciešams cits risinājums, būs arī jādomā, kā nodrošināt darbu personālam, kuru pakalpojumi dublēsies.

Informē par ģimnāziju, teritoriālo plānošanu un e-projekta gaitu

Izglītības pārvaldes vadītāja pastāstīja, ko nozīmē valsts ģimnāzijas statuss un kā to var iegūt. Jau divus gadus rajona vidusskolu direktori intensīvi spriež - būt vai nebūt rajonā valsts ģimnāzijai. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā valsts ģimnāzijas statuss tika atjaunots 8 skolām, taču vienai statuss ir atņemts. Kurzemē šobrīd nav nevienas valsts ģimnāzijas. Lai kļūtu par valsts ģimnāziju, jāizpilda ļoti augstas prasības. Šobrīd neviena rajona vidusskola šiem kritērijiem neatbilst. Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu lemj Ministru kabinets.

Teritoriālās attīstības plānošanas speciāliste Laura Zariņa iepazīstināja ar situāciju teritoriālās attīstības plānošanā valstī un mūsu rajonā. Valsts piešķīrusi mērķdotāciju teritoriālas attīstības plānu izstrādāšanai. Sešos gados 456 pašvaldības šim nolūkam saņēmušas vairāk nekā 3 miljonus latu. Valsts mērķdotāciju saņēmušas 73% vietējo pašvaldību, 18% aktīvāko pašvaldību to saņēmušas atkārtoti, jo var izstrādāt jaunus teritoriālās attīstības projektus un no jauna iestāties rindā. Šogad valsts mērķdotācija ir 440 000 Ls, uz kuru rindā stāv 231 pašvaldība. Saldus rajons uz Latvijas kopējā fona izskatoties ļoti bāli, jo ir iesniegts ļoti maz pieprasījumu mērķdotācijas saņemšanai.

Noklausījās aktuālāko informāciju, kas saistīta ar rajona e-projektu, un par iespējām izmantot Unibankas internetbankas pakalpojumus.