Šūšanas fabrikā veido jaunas attiecības

SIA "Yellow Cab Latvia" šūšanas fabrikā Brocēnos trešo nedēļu direktores pienākumus pilda INDRA ROZENTĀLE.

Galvenais strādājošo un fabrikas vadības konflikta cēlonis bija saīsinātie laika limiti šūšanas operācijām. Kādi ir pašreizējie?

- Tehnologu izstrādātos laika limitu priekšlikumus esam sūtījuši uz Dāniju apstiprināšanai, un pamazām šie laiki tiek koriģēti - citām operācijām samazināti, citām - palielināti. Tā ir normāla prakse, kad laika limiti tiek mainīti, kamēr tie nostiprinās ražošanā.

Nesen uzņēmuma īpašnieks atsūtīja vēstuli kolektīvam, kurā izteica priekšlikumu trīs mēnešus strādāt pēc viņa apstiprinātajiem limitiem, bet, ja pēc tam pierādīsies, ka tie ir pārāk zemi, viņš apņemas kompensēt šuvējām šajā laikā nenopelnīto algu. Šuvējas tam piekrita.

Šuvējas protestēja, jo saīsināto laika limitu dēļ viņas dienas laikā varēja izpildīt pusi normas. Kā pašlaik tiek pildītas normas?

Dokumentos, kuros katru dienu fiksēta šuvēju darba efektivitāte, redzams, ka vairāk par simts procentiem sasniegušas tikai pāris šuvēju. Aptuveni divām trešdaļām efektivitātes rādītājs ir zem 50%.

- Normāli, ja pieredzējusi šuvēja sasniedz vismaz 70% efektivitāti, taču jāņem vērā, ka profesionālu šuvēju šajā ražotnē ir ļoti maz, lielākā daļa ir tikai mācījušās kursos, kuros apguvušas pamatiemaņas. Esmu strādājusi citā šūšanas ražotnē, un varu sacīt - šeit darbs salīdzinoši nav īpaši sarežģīts, kaut gan, protams, nav arī viegls un prasa lielu precizitāti un tempu. Šī fabrika darbojas pārāk īsu laiku, lai varētu apgalvot - šuvējas jau ir sasniegušas maksimālo meistarību un ražotne ir pilnībā nostabilizējusies.

Vai tagad šuvējām tiek garantēta minimālā darba alga?

- Par šo jautājumu konsultējāmies Valsts ieņēmumu dienestā. Tur paskaidroja - ja uzņēmumā noteikta gabaldarba apmaksa, minimālā alga nav obligāti jānodrošina. Šajā darbā strādājot, man ir jāievēro likumi un, iespējams, būs jāpieņem arī nepopulāri lēmumi. Analizējot efektivitātes rādītājus, meklēsim optimālās normas, kā radīt iespējas šuvējām nopelnīt. Taču jārēķinās ar to, ka visas šuvējas vienādi ātri nešūs nekad, un visi pilnībā apmierināti nebūs nekad.

Šuvējas stāstīja par strādāšanu augām naktīm, sestdienās un svētdienās, par ko netika maksāts kā par virsstundām. Vai arī šis darbs ietilpst gabaldarba apmaksā?

- Nē, tas neietilpst gabaldarba apmaksā, ja darbs nav iekavējies strādājošo vainas dēļ. Tādā gadījumā jāmaksā par gabaldarbu un arī par laiku. Es gan negribu apstiprināt to, ka iepriekš par virsstundām nav maksāts nemaz. Varu apgalvot to, kas no manis atkarīgs, - virsstundas, ja tās jāstrādā, lai laikus pabeigtu un nosūtītu pasūtījumu, tiek uzskaitītas un par tām maksās atbilstoši likumam. Tomēr pēc iespējas centīsimies izvairīties no šāda nenormāla darba ritma.

Vai ņemtas vērā šuvēju sūdzības par Holgera Šmita nekorekto attieksmi pret viņām?

- Kad uz šejieni bija atbraucis uzņēmuma īpašnieks Henriks Madsens, viņš deva iespēju darbiniekiem griezties pie viņa personīgi un izteikt to, kas uz sirds. Un darbinieki stāstīja arī par konsultanta rīcību. Arī es lūdzu īpašnieku, lai viņš ļoti uzmanīgi izanalizē situāciju, jo sapratu - nevarēšu uzlabot darbu, ja šeit atbrauks kāds un sabojās visu, ko mēģinu veidot. Bet buntošanās un nesaskaņas bija jau novedušas tik tālu, ka uzņēmums vairs nevarēja savlaicīgi nosūtīt kravas, un tas draudēja radīt nopietnus zaudējumus un problēmas. Acīmredzot fabrikas īpašnieki piekrita šim viedoklim, un Holgers Šmits Brocēnos vairs nestrādā.

Konflikta laikā tika atlaisti četri darbinieki. Vai lēmumi par viņu atbrīvošanu no darba netiek pārskatīti?

- Es nebiju direktore, kad šie darbinieki tika atlaisti, un personīgi man nav nekas pretī veidot ar viņiem darba attiecības, ja vien tas pieņemams uzņēmuma īpašniekam. Tiesa, es, pieņemot darbā cilvēkus, pamatīgāk izstrādāšu darba līgumu, kurā precīzāk minēšu darba pienākumus un atbildību, jo līdzšinējie līgumi bijuši ļoti virspusēji.

Ar mehāniķi Igoru Orlovu jau esmu izrunājusies, un viņu interesēja īpašnieka viedoklis - vai piekrīt viņa atjaunošanai amatā. Viņš nepiekrita, un, šķiet, Igors ar to jau bija rēķinājies un atradis jaunu darbu. Tehnoloģe Iveta Deimane pašlaik ir slima, jautājums par viņas atgriešanos darbā vēl nav apspriests ar īpašnieku. Pagaidām nav dota piekrišana šuvējas Vinetas Makarovas atjaunošanai amatā, taču pie šī jautājuma varētu atgriezties mēneša laikā, kad uzņēmums saņems jaunus pasūtījumus. Pašlaik Vinetas līdzšinējos pienākumus pilda citi cilvēki, un būtu nesolīdi viņiem šo darbu atņemt, lai noslogotu Vinetu. Nav zināms, ko patlaban dara Viktorija Mogiļenko.

Vai var uzskatīt, ka konflikta sekas ir likvidētas un uzņēmumā atjaunojies iepriekšējais darba ritms?

- Man ir grūti izvērtēt - vai pirms tam viss ir bijis labā kārtībā. Es negribu analizēt iepriekšējās vadības darbu, taču zinu, kas jādara man. Piemēram, lielāku uzmanību pievērsīšu darba disciplīnas jautājumiem - kad sāku šeit strādāt par tulci, nevarēju saprast - kāpēc precīzi astoņos darbinieki neuzsāk darbu? Iepriekšējā darba vietā tas bija pašsaprotami, un arī man ir tiesības sagaidīt, lai darba laika sākums un beigas tiktu ievērotas. Man neviens nav jāpiespiež strādāt, tam jānotiek labprātīgi.

Varbūt labs sabiedrotais šajā ziņā būs jaunizveidotā arodbiedrība, kas nodrošinās savstarpēju viedokļu apmaiņu?

- Kad īpašnieks pieņēma lēmumu atlaist darbiniekus, Brīvo arodbiedrību savienības (BAS) pārstāvis sēdēja šajā kabinetā, tā ka nevar teikt - atlaišana nebija saskaņota ar arodbiedrību.

Nezinu, kā darbosies uzņēmuma arodbiedrība, bet par BAS atbalstu tai man ir savs viedoklis... To derētu pakomentēt arī avīzē. Arodbiedrības pārstāvis nesen bija pie manis, taču ne jau tādēļ, lai interesētos par arodbiedrības biedru darba apstākļiem, bet gan, lai saskaņotu ar administrāciju arodbiedrības biedru naudas - 1% no darba algas - centralizētu iekasēšanu un pārskaitīšanu. Saku viņam - uz kādu dokumentu pamata mēs drīkstam tā darīt? Tas esot noteikts statūtos, bet es tos nevarot saņemt, jo "ir lietas, kas administrācijai nav jāzina"...

Ar arodbiedrību saskaņoju ļoti nepatīkamu punktu uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos - iespēju pārbaudīt darbinieku personiskās mantas, lai novērstu zagšanu, kas diemžēl uzņēmumā notiek.

Kādas vēl ir jūsu prioritātes, uzņemoties šūšanas fabrikas direktores pienākumus?

- Mans uzdevums ir nodrošināt saikni starp darba devēju un darbiniekiem un panākt, lai uzņēmums sekmīgi darbotos saskaņā ar Latvijas likumiem. Vai jums uz redakciju nemēdz zvanīt un stāstīt par uzņēmumiem, kas nemaksā nodokļus? Tā taču ir! Tur kontrolētājiem būtu vairāk, ko darīt.

No darba devēja vēlos sadarbību, lai novērstu dīkstāves, - lai pasūtījumi būtu zināmi vismaz pāris nedēļu iepriekš un varētu plānot piegādes. No darbiniekiem - ieinteresētību, elastību un vēlmi apgūt vairākas operācijas. Vienmēr būs darbi, ar kuriem varēs nopelnīt vairāk, un darbi, kas lielu peļņu nesola. Man nav pieņemama attieksme - ja netieku peļņas darbā, paņemu slimības lapu un sēžu mājās.

Pirms intervijas informēju arī uzņēmuma īpašnieku, ka gatavojos runāt ar presi, un jautāju - vai arī viņš nevēlas ko piebilst. Vienīgais, ko viņš gribēja uzsvērt, - ka uzņēmums ievēro Latvijas likumus un pilda savas saistības pret valsti un strādājošajiem - maksā algas, nodokļus.

Uzņēmuma īpašnieks vēlas attiecības ar saviem darbiniekiem virzīt pozitīvākā gultnē. Pēc trim mēnešiem, kad būs izmēģināti jaunie laika limiti, viņš atkal uzklausīs kolektīva domas par visdažādākajiem ar darbu saistītajiem jautājumiem un, ja nebūs sarežģījumu, uzņēmums turpmāk saņems apjomīgākus pasūtījumus. Pagaidām īpašnieks vilcinās uzņemties lielākas saistības, jo nav drošs, ka pasūtījumi tiks izpildīti.

Arī liela daļa darbinieku ir lojāli uzņēmuma vadībai un ieinteresēti strādāt, un esmu viņiem pateicīga par to. Par to pārliecinājos tagad, uzņēmumam tik sarežģītajā laikā, kad šuvējas vēlējās pierādīt, ka var mobilizēties un izpildīt pasūtījumus. Tas ir cerīgi.