Ezerē spriež par Mažeiķu slikto gaisu

Ezerniece VANDA REISA redakcijā ieradās ar biezu dokumentu mapi un vienu jautājumu - kad beidzot tiks darīts kas reāls Ezeres un citu kaimiņpagastu iedzīvotāju pasargāšanai no Mažeiķu piesārņotā gaisa?

Asaro acis, moka nelabums...

Mapē - Ezeres pašvaldības vēstules ministrijām un ministriju atrakstīšanās, avīžu izgriezumi ar amatpersonu solījumiem kaut ko darīt, protokoli... Papīru ziņā daži pēdējie gadi bijuši visai bagāti.

Visvairāk nelāgo gaisu jūt Reisu dēls - 1. grupas invalīds. Regulāri viņam nepieciešama steidzama mediķu palīdzība, jo pēc sēra smirdošais gaiss rada nepaciešamu nelabumu. Kad Vanda Reisa pirms gandrīz 20 gadiem ieradās dzīvot Ezerē, viņa ilgus gadus nevarēja aprast ar smaku, no kuras sāpēja galva, asaroja acis. Ezerniece pārliecināta, ka pagasta iedzīvotāji, kuri miruši ar vēža diagnozi, ir Mažeiķu upuri. Cieš arī augu valsts, slimo parka koki, augļukoki.

"Ja cilvēkiem asaro acis, moka nelabums - vai tas ir nieks? Pārskatā par vides kvalitāti 1999. gadā izlasīju - radiācijas līmenis tieši Saldus rajonā ir visaugstākais un gandrīz sasniedz pieļaujamo normu. Vai to kāds pēta? Līdzīgi citi vides rādītāji - piesārņojums tuvu pieļaujamam. Vairākos rādītājos bija pārsniegts trauksmes līmenis. Togad bija pārsniegta arī augu veģetācijai pieļaujamā kaitīguma norma. Mažeiķu ietekmes zonas pagasti, salīdzinājumā ar pārējo Latvijas teritoriju un pat pilsētām, ir sliktākā vidē. Vai mums nav tiesību elpot svaigu gaisu?"

Ar Liepājas reģionālās vides pārvaldes un Saldus nodaļas iniciatīvu sarunai Ezerē par Mažeiķu ietekmi bija uzaicināti Rīgas speciālisti - no Labklājības ministrijas - Gita Rūtiņa, Aivis Zemītis un Ziedonis Mauliņš, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - Daiga Vilkaste, no Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes - Normunds Kadiķis, no Liepājas reģionālās vides pārvaldes - Leonīds Zeļenskis un Modris Mauliņš, no Vides veselības aģentūras - Artūrs Driķītis un Ludmila Burdajeva, Ezeres ārste Valda Berga, kā arī Pampāļu, Zaņas, Nīgrandes, Kursīšu un Ezeres pagastu priekšsēdētāji vai pārstāvji.

Ezeres pagasta vadītājs Aleksandrs Ceļapīters iesniedza šo pagastu vadītāju parakstītu vēstuli. Tajā lūgums atbildēt, vai pastāv reāls šo pagastu iedzīvotāju veselības apdraudējums Mažeiķu rūpnīcas darbības dēļ; kā rīkoties iespējamā apdraudējuma gadījumā; vai ir reāli izveidot kopēju pierobežas pagastu ārkārtējo situāciju novēršanas dienestu. Sanāksme Ezerē ilga vairāk nekā divas stundas, un, lai gan brīžam likās, ka tā nekādus jūtamus rezultātus nedos, noslēgumā sanāksmes dalībnieki vienojās par konkrētu rīcību.

Laukos tikpat slikts gaiss kā Ķengaragā

Hidrometeoroloģijas pārvaldes vides kvalitātes novērtējuma nodaļas speciālists N. Kadiķis sacīja, ka par kaitējumu veselībai var spriest tikai pēc informācijas par gaisa piesārņojumu. Lai kontrolētu gaisa kvalitāti, pārvalde 1998. gadā uzstādīja gaisa kvalitātes kontroles stacijas Nīgrandes un Zaņas pagastā. Tās mērīja sēra dioksīdu (gāze vidē veicina skābo lietu rašanos), slāpekļa dioksīdu (kairina elpošanas ceļus), piezemes ozonu (iedarbojas uz elpceļiem, bojā augus, samazina laukaugu ražu), benzola (ilgstošā iedarbībā paaugstinātā koncentrācijā veicina saslimšanu ar vēzi), kā arī divus aromātiskos ogļūdeņražus - toluolu un ksilolu - benzolu atvasinājumus. Gada laikā abu staciju mērījumu rezultāti būtiski neatšķīrās, tādēļ Zaņas stacija tika slēgta, bet Nīgrandes staciju pērnā gada augustā sabojāja zibens spēriens, līdz šim laikam tās darbība nav atjaunota. Patlaban Mažeiķu izmetēm nav nekādu mērījumu.

Pērn sēra dioksīds Nīgrandes pagastā bijis tikai nedaudz mazāks nekā Rīgā, Ķengaragā, bet vienas stundas laikā maksimālā vērtība lielāka nekā Ķengaragā, kas liecina, ka Mažeiķos notikušas dažas paaugstinātas koncentrācijas izmetes. Tomēr pieļaujamo robežlielumu tās vienalga nav pārsniegušas. Slāpekļa dioksīds gaisā Nīgrandē bijis mazākā koncentrācijā nekā Rīgā, bet benzola piesārņojums Nīgrandē un Rīgā bijis aptuveni vienāds.

Toluola vienreizējās maksimālās koncentrācijas Nīgrandē bijušas zemākas nekā Rīgā, ksilola - vienādas. Hidrometeoroloģijas pārvalde secina: lai gan gaisa piesārņojuma robežlielumi nav pārsniegti, satraucoši, ka Nīgrandes gaiss ir tikpat slikts kā Rīgā, un tas tieši pierāda pārrobežas piesārņojumu no Lietuvas. Ozona rādītāji pērn bijuši slikti visur Latvijā un arī Eiropā. Gaisa kontroles rādītāji neapliecina tiešu kaitējumu.

Nīgrandes pašvaldības vadītāja Indra Rassa sacīja, ka pat tolaik, kad pagastā gaisa kontroles stacija darbojās un konstatēti izmešu normu pārsniegšanas gadījumi, iedzīvotāju veselības labā valsts nedarīja neko. Vai tad bija jēga Nīgrandē uzstādīt miljonu vērto staciju?

Artūrs Driķītis no Sabiedrības veselības aģentūras sacīja, ka gaisa kvalitātes normas izstrādātas nolūkā pasargāt cilvēka veselību, un, ja tās nav pārsniegtas, nelabvēlīgo faktoru uzkrāšanās organismā nav iespējama pat ilgākā laikā. Uzmanīgus var darīt vienīgi fakts, ka Nīgrandē vairākos rādītājos gaisa kvalitāte ir tāda pati kā lielā pilsētā. Ezeres daktere Berga gan atgādināja, ka laukos audzē pārtiku, kurā uzkrājas kaitīgās vielas. L. Burdajeva uzsvēra, ka nav pat nekādas statistikas par saslimstības ainu šajos pierobežas pagastos salīdzinājumā ar pārējiem pagastiem vai Latviju kopumā. Lai to darītu, jāalgo analītiķis.

Donororganizācijām izmešu pētījumi neinteresē

Pasaulē veikti pētījumi par naftas pārstrādes izmešu ietekmi uz cilvēku un vidi, bet vienmēr secināts, ka kaitējuma nav. Tomēr jaudīgas ražotnes, kāda ir Mažeiķos, nebūvē tik tuvu apdzīvotām vietām. Lai varētu runāt starpvalstu līmenī par kaitējumu un kompensāciju, nav pētījumu. Tos var veikt, ja ir nauda. Viena vai pat vairākas pašvaldības kopā šādas izmaksas segt nespēj.

Gita Rūtiņa pastāstīja, ka pērn Labklājības ministrija vēlējās saņemt starptautisku finansējumu tieši šādam veselības pētījumiem, bet Pasaules veselības organizācija Latvijai piešķīra līdzekļus dzeramā ūdens kvalitātes pētījumiem. Pieredze rāda, ka gaisa kvalitāte ārzemju donororganizācijas nez kādēļ neinteresē.

Pirms diviem gadiem kopā ar lietuviešiem izveidotā darba grupa sagatavoja sadarbības programmu, bet Lietuvas puse nav informējusi, kas lietas labā darīts (Lietuvas pusē nav pat gaisa monitoringa stacijas). Nav noskaidrots, tieši kurš no vairākiem uzņēmumiem, kas atrodas vienā teritorijā, piesārņo vidi. Pat ja gaiss nav bīstams cilvēka veselībai, bet traucē normāli dzīvot - tas jāņem vērā.

Ministrijas varētu vienoties par kopīgu rīcību

"Varbūt lietderīgi visus žagariņus, kas tagad ir katrs par sevi, sasiet slotā un pievienot vēl citus - citu ministriju speciālistus," bija šāds priekšlikums. Gita Rūtiņa apņēmās koordinēt vairāku ministriju (tajā skaitā - arī Ārlietu) speciālistu tikšanos Rīgā, lai izskatītu, kas lemts agrāk, kas nav izdarīts un kā ietekmēt Lietuvas pusi.

"Lietuvas un Latvijas valdība ir noslēgusi līgumu par sadarbību vides aizsardzības jomā, bet šie starptautisko tiesību akti ir ļoti vispārīgi," sacīja Gita Rūtiņa. "Lietuva nevēlējās dzirdēt neko par līguma noslēgšanu kompensāciju noteikšanai pārrobežas piesārņojuma gadījumā. Latvijas valdība ir gatava slēgt divus precizējošus līgumus - par kompensācijām un pārrobežu ietekmi, bet tikai abus vienlaicīgi."

Ir noslēgts arī līgums ar Lietuvu par informācijas apmaiņu vides aizsardzībā. Avārijas gadījumā Lietuvas pienākums informēt Latvijas pusi. Patlaban šis ziņošanas ceļš ir līkumlīkumiem - Mažeiķi ziņo reģionālajai vides aģentūrai, tā - ministrijai Viļņā, Viļņa - Rīgai, Rīga - Liepājas vides pārvaldei, tā - Saldus nodaļai, un tikai tad par notikumu uzzina Ezerē vai Nīgrandē. Par avāriju Mažeiķu naftā pērnā gada nogalē Ezeres pašvaldības vadītājs uzzināja... no Latvijas avīzēm.

Varbūt rakstīt vēstuli uz Ameriku...

Ir vairākas vietas, kur Latvijas vide apdraudēta, - Daugavpils rajons no Ignalinas, Rucavas pagasts un jūras krasts - no Būtiņģes... Vajadzīgi jau pieņemto starptautisko līgumu papildinoši dokumenti, lai apdraudējuma vai kaitējuma gadījumā nekavējoties varētu piemērot ekonomiskas un juridiskas sviras.

"Kad Latviju vazā pa starptautiskām tiesām viena sagriezta kuģa dēļ, tad juridiskais mehānisms darbojas, bet, kad mums neciešamus apstākļus rada Lietuvas uzņēmumi, tad gan neko nespējam," sarūgtināta sacīja Nīgrandes pašvaldības vadītāja. .

Izskanēja arī ierosinājums šaut mērķī tieši - rakstīt vēstuli Mažeiķu naftas līdzīpašniecei - kompānijas "Williams"vadībai uz Ameriku, jo ārvalstīs vides un veselības jautājumiem pievērst uzmanību ir firmas goda lieta.