Mana nedēļa (19.03.)

LILITA UKAVICA, pirmsskolas izglītības iestādes "Sienāzītis" vadītāja:

Domājot par pagājušo nedēļu, man liekas: ārkārtīgi ātri iet laiks. Nevaru saprast, kāpēc tā paiet viena diena pēc otras un arī mēneši... Vai tāpēc, ka pavasaris?

Tagad, martā, aprit desmit gadu, kopš strādāju šajā bērnudārzā. Pat neliekas... Atzīmējām nelielu jubileju - līdz ar manu atnākšanu radās arī nosaukums "Sienāzītis". Arī daži kolēģi sāka strādāt ar mani reizē, un par to ir patīkamas pārdomas. Pavērtēju, ko esmu paveikusi. Saprotu, ka vēl daudz jādara, bet nav pietiekami līdzekļu. Tas nedaudz sāpina - ka gribētos vairāk nekā spēj. Prieks, ka darbā līdzās ir cilvēki, kam nekad nekas nav par grūtu, kas visu izdara ļoti pārdomāti. Kā audzinātājas Anita un Sanita, kuru grupiņā pagājušonedēļ apmeklēju nodarbību.

Vēl man neviltotu prieku sagādāja dažādi ielūgumi. Pabiju "Jumavas" grāmatnīcas atvēršanā. Kaut dažbrīd liekas, ka mazai pilsētai četras grāmatnīcas par daudz, bet lasītājiem noteikti prieks, ka būs plašāka literatūras izvēle.

Biju Krājbankas klientu dienās "Stikla pērlīšu spēlē". Tur stāstīja, ko banka izdarījusi, ko iecerējusi, arī skanēja skaista mūzika, un es patiešām atpūtos. Mierīgās sarunās likās, ka uz mirkli laiks apstājies un ne par ko nav jādomā.

Biju Ineses Bušas deju kolektīva vārda došanas koncertā, kur dejoja mana meita Evita. Man patīk, ka šādos koncertos uzlādē gan Ineses smaids, gan bērnu raitais deju solis.

Pavasarīgā nedēļas nogale aicināja iet laukā. Tā kā mums tagad ir jaunbūve, gan sestdien, gan svētdien kopām māju un zāģējām malku - ar dēlu Uģi, ar vīru, un vēl mans tētis nāca palīgā. Domājot par dārzu, jau sēju un stādu - uz palodzēm izpiķēju piparus, iestādīju dažādus ziedus.

Pierakstīja Agrita Maniņa