Biteniekus uztrauc imports

Bitenieku kongresā vairums dravnieku bija nobažījušies par lēta medus nekontrolēto un Latvijas biteniekiem postošo importu.

Saldus rajona biškopības biedrības vadītāja Ilga Griķe, atceroties kongresā dzirdēto, sacīja, ka vairums dalībnieku uzsvēruši antidempinga pasākumu nepieciešamību. Zemkopības ministrijas speciālists Jānis Sietiņsons atgādināja par sanitārajām prasībām, kas jāievēro dravā un par topošajiem higiēnas noteikumiem. Viņš arī izteica cerību, ka nekārtības medus tirgū varētu tikt novērstas.

Taču šajā ziņā iniciatīvu jau uzņēmušies paši bitenieki. Cēsu rajona dravnieks Antons Mikoss stāstīja, ka jau pērnā gada novembrī izdevies savākt nepieciešamo bitenieku parakstu skaitu, lai vērstos Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojā, pieprasot veikt antidempinga pasākumus. Latvijas biteniekiem lēts importa medus nodarījis būtisku kaitējumu. Pērn Latvijā reģistrētas vairāk nekā 49 tūkstoši bišu saimes. Lai lauksaimniecība neciestu zaudējumus sliktas apputeksnēšanas dēļ, vajadzētu saimju skaitu palielināt vēl par 11 tūkstošiem. Nepilnīgas apputeksnēšanas dēļ Latvijas lauksaimniecība (neskaitot augļkopību un ogu audzēšanu) neiegūst produkciju par 2,38 miljoniem latu - zaudējumi divkārt pārsniedz biškopības ieņēmumus. Nekontrolēts imports novedīs pie saimju skaita samazināšanās Latvijā.

Nelegāla un legāla lēta medus importa ierobežošana ir valsts interesēs. Iznīcinot biškopību ar lēta medus importu ASV, valsts cieta tik lielus zaudējumus, ka bija spiesta šo nozari atjaunot. Antona Mikosa ieteikums - noteikt tādu ievedmuitu medum, lai Latvijā nebūtu iespējams ievest lētu produkciju un izputināt vietējos biteniekus.

Ogres rajona bitenieks Andrejs Mizis atgādināja, ka Latvijā visvairāk medus tiek ievests no Lielbritānijas un Vācijas, taču pasaulē lielākās medus eksportētājvalstis ir Ķīna, Argentīna un Meksika. Vislētākais medus ir Ķīnai - vidēji 1 eiro (56 santīmi) par kilogramu. Lielbritānijā Ķīnas medus imports aizliegts, lai pasargātu vietējos biteniekus. Daudz medus Latvijā tiek ievests no Krievijas, taču tā pārbaudes liecina, ka trešdaļa medus ir veselībai kaitīgs, tas satur indīgus savienojumus. Medus iegūts vietās, kur dedzinātas lēni gruzdošas vielas, indīgi iztvaikojumi pārgājuši augos, bitēs un medū. Šovasar Latvijā var sagaidīt arī tropu medus importu, bet tas, iegūts Latvijas iedzīvotājiem nepierastā vidē, var izraisīt veselības traucējumus. Ja valsts noteiks antidempinga pasākumus, Latvijas biteniekiem jābūt gataviem kooperēties un importa vietā piedāvāt vairāk savas fasētās produkcijas.

Latvijas biškopības biedrības vadītājs Armands Krauze pastāstīja, ka Skandināvijas valstis vēlējušās iepirkt Latvijas bitenieku produkciju, taču izrādījās - eksports nav iespējams, jo Latvija nav ierakstīta medus eksportētāju valstu sarakstā. Valdībai būtu jāpanāk, ka Latvija šajā sarakstā tiek ierakstīta. Dobeles rajona Vītiņu pagasta bitenieks Artūrs Grudovskis atgādināja, ka savas produkcijas prestižs gan jāvairo pašiem un vajadzētu ļoti uzmanīgi lietot antibiotikas, lai to atliekas nenonāk medū.

Ar katru gadu biteniekiem kļūst grūtāk saimniekot - papildu izdevumus prasa arvien pieaugošās prasības dravošanai, jāiztur nevienlīdzīgā konkurence ar citu valstu biteniekiem. Tomēr Vecbebru tehnikuma direktors aicināja dravniekus sūtīt skoloties jauniešus. Vecbebros ir atļauts uzsākt apmācību arī nepilnai audzēkņu grupai, un skološanās laiks bitenieka profesijā būs 3 gadi un 10 mēneši. Ja nemācīsies jaunie, dravās nenotiks paaudžu maiņa. Bet Vecbebrus jau beigušos biteniekus gaidīs salidojumā 20. jūnijā, kad skola svinēs savu 80 gadu jubileju.

Kongresa rezolūcijā bitenieki pieprasīja veikt antidempinga pasākumus medus importa ierobežošanai. Atskanēja arī ierosinājums vienoties ar Liepājas cukurfabriku, ka tā nodrošinātu noteiktu daudzumu cukurbiešu cukura, kas vajadzīgs bišu saimju piebarošanai.