Saldū ierodas Maltas Ordeņa palīdzības dienesta ģenerālsekretārs
Trešdien Maltas Ordeņa palīdzības dienesta ģenerālsekretārs Latvijā Norberts Snarskis tikās ar rajona padomes priekšsēdētāju Ausmu Liepu un Saldus domes priekšsēdētāju Aidi Heringu.
Ar pašvaldību vadītājiem viņš pārrunāja, kā veicināt palīdzības dienesta Saldus vienības un pašvaldību sadarbību. Rīgas viesis bija sagatavojis virkni priekšlikumu.
Vai varēs atļauties speciālu transportu?
Rajona padomē N. Snarskis pastāstīja par diennakts invalīdu transportu, kas pieejams Rīgas slimajiem, nespējīgajiem un vecajiem cilvēkiem, kā arī guļošiem slimniekiem. \'Pielāgots, lai pārvadātu cilvēkus ratiņkrēslos, - šāds transports ir nepieciešams arī Saldus rajonā, kaut vai - lai cilvēkus nogādātu pie ārsta. Auto apkope, vadītājs, degvielas izmaksas - Maltas Ordeņa palīdzības dienesta ziņā. Auto pieejams 24 stundas diennaktī, bet Saldus pilsētai vienai auto īrēt nav pa spēkam, Brocēniem - arī nē, to var atrisināt tikai kopīgi. Varbūt var līdzēt rajona pašvaldības?"
"Ideja ir atbalstāma, un šāds transports ir nepieciešams," - atzina Ausma Liepa, ieskatījusies datos, ka pilsētā vien ir 400 pensionāru, kas vecāki par 80 gadiem; ir tuvu simtam tādu cilvēku, kuriem pārvietošanās grūtības. "Naudas gan pagastiem ir tik maz, ka praktiski nav, ko skaitīt. Tomēr varbūt var jautājumu risināt." Rajona padomes priekšsēdētāja uzaicināja N. Snarski un Maltas Ordeņa palīdzības dienesta prezidentu Gati Bezdelīgu uz tikšanos ar rajona pašvaldību vadītājiem 16. aprīlī. Rajona padomes sēdē varēs skaidrot arī otru ierosinājumu - ik dienu izvadāt siltu uzturu visa rajona bezpalīdzīgajiem.
Jāpalīdz ēdināt
Pilsētas mēram un domes sociālās aprūpes dienesta vadītājam Aivaram Līpiņam maltieši lūdza izskatīt iespēju apmaksāt pusdienas Saldus zupas virtuvē vairāk cilvēkiem, nekā līdz šim. No aptuveni 60 ikdienā gatavotajām porcijām dome šobrīd apmaksā tikai 3, kaut gan ir 2000. gadā ar domi noslēgts līgums par 40 cilvēku ēdināšanu mēnesī. Šī sadarbība diemžēl ir solījumu līmenī, bet cilvēki, kuriem brīvpusdienu talonu nav, tomēr nāk uz virtuvi un lūdz ēdienu.
Domes amatpersonas solīja jautājumu izskatīt un vasaras brīvlaikā trūcīgo ģimeņu bērniem apmaksāt pusdienas.
Sadarbojas un integrē
"Kaut sociālā sfēra nav ražojoša, bet tērējoša sfēra, Maltas Ordenis ir izvēlējies sadarbības politiku, un galvenie sadarbības partneri ir pašvaldības un uzņēmēji," - tāds ir N. Snarska Saldus apmeklējuma iemesls. "Galvenais, lai tiktu palīdzēts cilvēkiem, kurus jēdziena visplašākajā izpratnē var dēvēt par nevarīgiem. Tie ir ne tikai invalīdi, bet arī sirmgalvji, kas paši nespēj iziet laukā, nespēj kustēties, sev pagatavot ēst, cilvēki, kas jaunajos ekonomiskajos apstākļos neprot izdzīvot."
Pašvaldības tiek uzrunātas, bet dažkārt tās vēl īsti neuzticoties sabiedriskajām organizācijām un pašas grib visu nokārtot. Tas nav īsti pareizi - spriež Gatis Bezdelīga.
Pagājušā gada nogalē Rīgā Maltas Ordeņa palīdzības dienests realizējis integrāciju veicinošu projektu "Mēs strādājam kopā". Tajā iesaistīja invalīdus, dodot viņiem darbu. Invalīdi pārliecinājās, ka var strādāt un nopelnīt, un pierādīja uzņēmējiem, ka arī ir iesaistāmi kā darba ņēmēji darba tirgū.
"Uzņēmējam ir līdzekļi, kurus viņš varētu ziedot, bet nav izstrādāts ērts un rosinošs mehānisms, kādā veidā viņam to darīt. Šābrīža likumdošana nav atbalstoša, bez tam arī lielai daļai uzņēmēju ziedot vai piedalīties sociālās aktivitātēs varbūt nešķiet prestiži," - tā G. Bezdelīga.
Sadarbība balstās uz draudzību
Saldus zupas virtuvi atbalsta daudzi pilsētas un rajona uzņēmumi un cilvēki. Sadarbība notiek, galvenokārt balstoties uz personīgiem kontaktiem. Ilggadēji palīgi ir "Saldus gaļas kombināts", SIA "Jānis", "Saldus maiznieks", nesen ir noslēgts sadarbības līgums ar Saldus veikalu "RIMI". Maltas dienestam palīdz "Agrotehnika", Saldus ATU, Saldus tehnikums, zemnieki Silaiņos un citi draugi no dažādiem pagastiem.
Vācot ziedojumus Ziemassvētkiem, esot pieredzēta lieliska atsaucība. Acīmredzot devējiem ir bijusi izpratne - kam tiek dots un ka dotais nonāks pie adresāta. Galvenokārt tika apdāvināti trūcīgu ģimeņu bērni, kurus labi zina Saldus bāriņtiesas priekšsēdētāja Mārīte Pabērza. Par atlikušajiem 90 ziedojuma latiem maijā bērniem organizēs sporta spēles. Tajā Saldus maltieši ielūguši Zirņu bērnus un Auces kolēģus, kas sev līdzi atvedīs savas pilsētas bērnus. Pasākums notiks laukos - Zirņos, kur marta nogalē izveidota Maltas palīdzības dienesta vienība.
Strādā pašaizliedzīgi
"Mēs iztiekam, kā ir, taču daudz vieglāk klātos, ja būtu lielāks Saldus domes atbalsts," - Maltas Ordeņa palīdzības dienesta Saldus biroja vadītāja Silvija Rautenberga pastāstīja, ka arī pēc vairākkārtīgiem gājieniem pie domes amatpersonām nav izdevies sagaidīt, kad sakārtos dienesta pagalmu. Lietainā laikā tas pludojis, un veci cilvēki nav spējuši nokļūt līdz virtuvei. Vienmēr domē bijušas atrunas, ka tas nav iespējams. Galugalā maltieši darījuši paši. Visi darbi vēl nav pabeigti, bet nu pagalmā var iebraukt automašīnas, un tas ir izejams.
Zupas virtuvē divu dienu maiņās strādā pavisam 10 saimnieces un Silvija, kas notiekošo pārrauga. Šie cilvēki neaizraida nevienu, kurš atnācis. "Kā mēs viņiem lai atsakām, zinot, ka citādi pārtika jāmeklē konteineros? Nāk arī ģimenes ar maziem bērniem - tajās ir izmisums. Mēs, protams, sakām, lai iet uz domi pēc taloniem, bet - kādi izgājuši, tādi atgriežas. Viens vīrs pat - pēc mitināšanās pansionātā Saldū nav pierakstīts, un dome viņam tādēļ nevar palīdzēt. Bet cilvēks pie mums atnāk un grib ēst. Ir cilvēki, kas atsakās uz domi iet, jo esot zaudējuši cerības tur sanemt palīdzību.
Arī bērni, kad mācību gads beigsies, būs pie mūsu durvīm, jo līdzšinējo brīvpusdienu viņiem vairs nebūs. Ir runa par izdzīvošanu, un saimniecēm nav dūšas bērnus aizraidīt," - stāsta Silvija.
Reizēm maltiešiem pārmet, ka baro cilvēkus, kas apēsto tiesu pilsētas labā negrib atstrādāt. Gluži tā neesot, saka G. Bezdelīga, viņš ne reizi vien par iedotu maizes riecienu lūdzis, lai ko izdara. Un izdarot arī. Tas gan tiesa, ka daudziem no šiem cilvēkiem ir nepieciešama stingra uzraudzība un spēka viņiem nav daudz - jo uzturs un mitināšanās apstākļi to nevairo.
Citi raksti sadaļā: Ziņas
- VUGD ziņas 17.04.2026
- Medī aktīvāk 17.04.2026
- Tīrumi pārziemojuši labi 17.04.2026
- Kaimiņos 17.04.2026
- Aizķer ceļa zīmi un pamet notikuma vietu 17.04.2026
- Kamerā fiksē lāci 14.04.2026 02:00
- Kurzemē — militārās mācības 14.04.2026
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 14.04.2026
- Druvā aptur mēbeļu dedzinātāju 14.04.2026
- Piensaimniecības attīstību saredz robotizācijā 14.04.2026
- VUGD ziņas 10.04.2026
- Projektu rakstītājiem 10.04.2026
- Pārvadā un glabā nelegālās cigaretes 10.04.2026
- Notriec gājēju 10.04.2026
- Tiekas Rēzeknē 07.04.2026
- Pievienojas digitālajai kultūras platformai 07.04.2026
- Pašvaldība pārdod kapitāldaļas 07.04.2026
- Neikenam — 200 07.04.2026
- Mājās pārnes aviācijas bumbu 07.04.2026
- Izdemolē bišu dravu 07.04.2026
- Investē nākotnei 07.04.2026
- Cik droša ir augsne? 07.04.2026
- Cementa rūpnīcā — 19 ēnu 07.04.2026
- Atzinības krusta kavaliere 07.04.2026
- Aicina kļūt par aleju detektīviem 07.04.2026
- VUGD ziņas 31.03.2026 08:19
- Trīs puisēni 31.03.2026 08:19
- STEM sacensības par kosmosa tēmu 31.03.2026 08:19
- Šķiroto atkritumu konteinerā met sadzīves gružus 31.03.2026 08:19
- Izstādē diskutēs par izglītību un karjeru 31.03.2026 08:19
