Bijušais brocenieks piedalās ekspedīcijā Ēģiptē

MĀRIS KAĻINKA ir viens no četriem Latvijas speciālistiem, kas februārī piedalījās zinātniskajā ekspedīcijā Ēģiptē un strādāja Karnakas tempļa 7. pilona* izpētes darbos.

Pēc Brocēnu vidusskolas 9. klases Māris mācījies Saldus tehnikumā celtniekos, pēc tam Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē. Viņam ir divas specialitātes un divi zinātniskie grādi - inženiera un ģeodēzista kartogrāfista. Māris strādā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī privātfirmā SIA "Merko", kurā darbs saistīts ar mērniecību, kartogrāfiju, ģeodēziju un būvniecību visā Latvijā.

Viens no nozīmīgākajiem darbiem

Māris stāsta, ka Ēģiptes ekspedīcijā piedalījies kopā ar savu bijušo pasniedzēju Jāni Klētnieku, arheologu Mārtiņu Lūsēnu un Baibu Ziemeli, kas gādājusi par sadzīves, kā arī citiem jautājumiem, kuri saistīti ar ekspedīcijas dalībnieku uzturēšanos Ēģiptē. Māris ekspedīcijā bija fotogrammists - dažādos rakursos un detaļās fotografēja septīto pilonu. Pavisam tapis vairāk nekā 1000 attēlu. "Mūsu mērķis bija fiksēt šī pilona stāvokli," stāsta Māris. "Mans galvenais darbs - fotografēšana. Tas tika darīts ar dažādām kamerām, no bildēm tiks veidoti rasējumi, ar kuriem pēc tam strādās projektētāji un restaurētāji, kompjūterā digitālā veidā radot pilona plānu. Piedalīšanās šajā projektā pagaidām ir viens no maniem nozīmīgākajiem darbiem. Ja rezultāti būs labi, iespējams, mums uzticēs piedalīties arī 8. pilona pētniecībā. Šis pilons ir divreiz lielāks un augstāks, kā arī sarežģītāks nekā septītais."

Ideja par ekspedīciju

"Būtībā projekts iesākas pirms trim gadiem. Ekspedīcijas vadītājs ir franču arhitekts Bruno Delandess, kas pārcēlies uz dzīvi Latvijā un interesējas par visu jauno un moderno. Viņa firma nodarbojas ar restaurāciju. Francūzis bija ievērojis, kā mēs Latvijā strādājam šajā jomā, un uzticēja mūsu firmai dažus pasūtījumus, kas tika veiksmīgi izpildīti. Tā viņam radās ideja iesaistīt mūs Karnakas tempļa izpētē. Pats Delandesa kungs jau strādājis Ēģiptē.

Savulaik Napoleons atklāja Ēģiptes tempļus un piramīdas, tādēļ Francija iesaistījusies izpētē. Delandesa kunga ideja tika piedāvāta Francijai, Ēģiptei un Latvijai. To finansēja privātās organizācijas un vēstniecības.

Esmu lasījis, ka jau 1937. gadā Ēģiptē strādājuši latviešu pētnieki Francis Balodis un Voldemārs Ginters. Nezinu gan, vai viņi toreiz dižus atklājumus veikuši."

Karnakas tempļi

Vēsture liecina, ka laikā, kad tapa Karnakas tempļi, ēģiptiešu mākslā un arhitektūrā, kā arī dzīvesveidā notika renesanse. Tādēļ tieši Karnaka tiek dēvēta par civilizācijas šūpuli. Karnaka atrodas Luksoras pilsētas dienvidos - kas pie Nīlas upes. Tā ir Ēģiptes vidiene. Māris Kaļinka stāsta, ka pilsētā dzīvo apmēram 3 miljoni iedzīvotāju. Šī ir vieta, kur apmetušies visi Senās Ēģiptes valdnieki, kur celti galvenie - Karnakas un Luksoras - tempļi. Karnaka aizņem apmēram 100 hektāru. Bet ir arī citi, jo ikviens valdnieks centies, lai viņa templis būtu lielāks un varenāks. Izrakumi Karnakā sākti jau 1895. gadā, to laikā iegūti daudzi vērtīgi mākslas priekšmeti. Mūsdienās tempļu izpēti, atjaunošanu un saglabāšanu veic Francijas - Ēģiptes Karnakas tempļu pētījumu centrs.

Septītais pilons

"Fotografējām ar speciāliem aparātiem, arī digitālajiem," stāsta Māris Kaļinka. "Šie fotoaparāti piemēroti fotogrammiskiem darbiem, lai pēc tam varētu apstrādāt datus (uz attēliem ir koordinētas vietas, lai varētu fiksēt mērogus). Bija nepieciešami arī daži uzmērījumi. Kā to darījām? Ir elektroniskais tahimetrs, kas mēra leņķus un attālumus, arī augstumus. Šis aparāts tika iznomāts no Japānas, tajā iebūvēts lāzera tālmērs.

7. pilons ir 12 metrus augsts un 63 metrus garš. Tā ir trapecveida būve - nošķelta piramīda, kas veidota no smilšakmens blokiem. Daudzi jauc pilonu ar pilāru, kas ir vertikāls stabs. Pilons ir pildīts, tā iekšpusē nekā nav. Uz pilona sienām ir zīmējumi, apraksti. Tos atšifrēt varēs speciālisti. Septītais ir faraona Tutanhamona III pilons. Uz tā aprakstīts par viņa iekarotajām pilsētām, valdīšanas stilu. Katram faraonam, stājoties amatā, bijuši divi pienākumi - pirmkārt, uzbūvēt templi vai pilonu, otrkārt, izveidot sev kapenes. Lai to izdarītu, bija vajadzīgs liels darbs, jo kapenes tika izkaltas kalnos.

Visus savāktos materiālus pētnieki nodos Latvijas ārzemju mākslas muzejam, arī Francijai un Ēģiptei, kas piedalās šajā izpētē. Ir izrakti 40 tūkstoši bloku, kuriem jāatrod sava vieta."

Latviešu pētnieku darba diena

Galvenā tūrisma sezona Ēģiptē ir no novembra līdz martam, jo pārējā laikā tur valda neizturams karstums. Novembrī - martā gaisa temperatūra ir plus 20 - 30 grādu. Latvieši jau februārī piedzīvojuši +35 grādu karstumu. Bet to Ēģiptē esot vieglāk pārciest. Grūtāk bijis strādāt spilgtajā saules gaismā. Traucējuši arī putekļi, pētnieki pieredzējuši pat smilšu vētru. Māris, to atceroties, teica, ka sniegavētra, salīdzinot ar smilšuvētru, esot sīkums. Darbu sākuši agri no rīta - pulksten 7, strādājuši līdz 13, pēc tam no pulksten 18 līdz vēlam vakaram. Darbs bijis jāizpilda 10 dienās, jo uz tik ilgu laiku bijusi darba atļauja.

"Indīgus rāpuļus neredzējām, lai gan bijām dzirdējuši nostāstus par skorpioniem un tamlīdzīgām briesmām," stāstīja Māris. "Pārvietošanās iespējas mums bija ierobežotas. Gan mūs, gan tūristus pavadīja konvojs. Iebraucēji tiek apsargāti kopš 1995. gada, kad kādu tūristu autobusu apšaudījuši islama fundamentālisti. Braucot uz Abidosu, mūs pavadīja pat bruņutransportieris. Lidostās, arī viesnīcās regulāri tika pārbaudītas mūsu somas un dokumenti."

Ēģiptieši

"Viss tur balstās uz tūrismu. Mēs gan izmantojām franču rezidences pakalpojumus, tur arī pusdienojām kopā ar franču studentiem, kas Karnakā strādāja praksē. Eksotiskākais, ko ēdām, bija speciāli audzēti un pagatavoti baloži. Augļi garšo pavisam citādāk nekā pie mums nopērkamie. Luksorā ir banānu sala - par attiecīgu samaksu vari pats izvēlēties un ēst banānus tieši no koka. Tirgū var nopirkt visu, narkotikas tirgo uz katra ielas stūra, savukārt alkoholu lietot neatļauj viņu ticība. Alkoholu drīkst tirgot tikai ar speciālām atļaujām - tūristiem un iebraucējiem. Tiem pasē iespiež zīmogu, ka alkohols nopirkts veikalā, kuram ir attiecīga tirgošanās atļauja. Sievietes redzējām ļoti maz. (Smejas) Ar neapsegtu seju - tikai mūsu Baibu.

Neaprakstāma ir vietējo iedzīvotāju tirgošanās. Mums piedāvā taksometra pakalpojumus, iesākumā prasot par to 6 dolārus, vēlāk izrādās, ka brauciens maksā tikai 1 dolāru. Pilnīgi visam sākumcena ir 10 - 20 reižu augstāka, kas pēc kaulēšanās pamazām samazinās. Tas pats tirgū. Starp citu, visa Luksora atgādina mūsu Rīgas Centrāltirgu. Varēja redzēt, ka cilvēki dzīvo ļoti nabadzīgi, lai gan ir arī bagātie. Nekur gan neredzējām ubagus, ubagot, šķiet, viņiem nav pieņemts. Zemnieki apstrādā zemi ar daudz primitīvākām metodēm nekā pie mums, bet nesūkstās.

Lai gan dzīvojām Nīlas tuvumā, krokodilus neredzējām. Salīdzinot ar Temzu, Nīla ir diezgan tīra, kuģojama, tikpat plata kā Daugava.

Noīrējām buru laivu. Neaizmirstami skaisti ir saulrieti Nīlā. Saule it kā "aizķeras" aiz palmas un ātri pazūd.

Iznāca apskatīt arī galvenos tūrisma objektus. Iemācījāmies, kas ir bakšists. Tā nav vis dzeramnauda mūsu izpratnē, bet, kā saka vietējie, nauda, ko tu dod no sirds. Braucām ar laivu, mūs uzcienāja ar tēju. Protams, beigās tika prasīts bakšists. Iedodam 1 dolāru, mums saka - esot par maz, arī 2 dolāri izrādījās par maz. "Cik tad īsti vajag?" jautājām. Un mums atbildēja: "Cik nav žēl!"

Kopumā ēģiptieši ir laipna tauta. Tūrisma objektu un viesnīcu tuvumā vietējie zina gan angļu, gan franču, gan vācu, poļu un pat lietuviešu valodu. Par latviešiem gan neko nezināja. Liela iedzīvotāju daļa ir analfabēti. Kairā kāds taksometra šoferis neprata ne angliski, ne arābiski, nepazina karti un pilsētu kopumā. Viņš ar savu taksometru apkalpoja tikai dažus kvartālus.

Iespaidīga ir Kaira, kurā dzīvo 17 miljoni iedzīvotāju un ir ļoti dzīva satiksme. Brauc septiņās joslās, bez tam - arī pa gaisa tiltiem, kas ir vairākos līmeņos. Mazliet braucām pa tuksnesi, taču ne ar kamieļiem - tas ir pārāk dārgs prieks. Toties izbraukājāmies ar visiem citiem satiksmes līdzekļiem. Starp citu, tūristi un iedzīvotāji nebrauc ar vieniem un tiem pašiem autobusiem vai vilcieniem - tie ir katram savi. Tas - drošības dēļ. Diemžēl visi garie pārbraucieni notika naktīs, kad aiz loga ir tumšs, nāk miegs un neko nevar redzēt.

*pilons - no grieķu val. - vārti. Tie veido ieeju templī. Pilons ir divas savienotas torņveidīgas celtnes ar šauru eju starp tām. Katrs valdnieks cēla savu pilonu, dažs pat divus, cenzdamies pārspēt diženumā sava priekšgājēja celto. Pavisam Karnakā ir ir 10 pilonu - tikpat daudz tempļu.