Lauksaimniekiem sola aprēķina laulības

Latvijas visu novadu lauksaimnieku sanāksmi Zemnieku savienība sasauca ar mērķi noskaidrot, kur tad Latvijas zemnieki ir patlaban un kas labāks vai sliktāks Latviju gaida, ja iestājamies Eiropas Savienībā vai paliekam ārpus tās.

Diez vai kaut viens pēc sanāksmes devās mājup ar stingru pārliecību, ka viņa nākotne ir droša, ka viņam arī turpmāk būs vieta lauksaimniecībā. Vienīgi ministrs teica dažus optimistiskus apgalvojumus, ka sarunās ar Eiropas komisijām un komisāriem cīkstēsies par Latvijas interesēm. Bet, kā liecina līdzšinējā pieredze, nekāda lielā cīkstēšanās vis nesanāk, un, kā Eiropa saka, tā mums būs darīt.

Kvotām jāatbilst patēriņam valstī

Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pašreizējo ainu iezīmēja skaudri - ekonomiskās stagnācijas un bezdarba pieaugums. Eiropas Savienības SAPARD naudu pieprasījuši un varētu dabūt tikai aptuveni 100 saimnieku. Bet pat šo izlases saimniecību nākotne nav visai droša. Legālais un nelegālais imports un pārlieku liberālais tirgus novedis pie ražošanas sašaurināšanās, un Latvijas lauksaimnieki nodrošina tikai trešdaļu no Latvijā patērētās pārtikas. Eiropas skatījumā labs Latvijas zemnieks ir beigts zemnieks. "Ne jau lauksaimnieki ir nespējīgi, bet nespējīga ir valsts politika," secināja A. Brigmanis. Sarunās ar ES par vienlīdzību neliecina nekas. Ja neizdodas iegūt ražošanas kvotas, kas atbilst patēriņam valstī, Latvijai jādod tiesības arī turpmāk aizsargāt savu tirgu.

Zemkopības ministrs Atis Slakteris atgādināja, ka Eiropas Savienības paplašināšanās vajadzīga pašai Eiropas Savienībai, jo tā dotu jaunu tirgu ar vairākiem simtiem miljonu iedzīvotāju. Bet Eiropa arī bažījas, vai paplašināšanās dēļ nepasliktināsies dalībvalstu lauksaimnieku labklājība. Ne mazums Latvijas lauksaimnieku ir gatavi konkurēt ar Eiropas lauksaimniekiem, ja vien spēles noteikumi ir līdzvērtīgi.

Labi sagatavots bija Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra žurnālista Ivara Bušmaņa referāts "ES lauksaimniecība: plusi un mīnusi". Viņš uzsvēra, ka ir bezcerīgi runāt ar Eiropu par lielākiem tiešiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem, bet var runāt par lielākām ražošanas kvotām.

Ja Latvijai atļaus ražot pienu divreiz mazāk nekā patlaban, tas novedīs pie šīs nozares sabrukuma, vietējo ražošanu aizvietojot ar importu. Ivars Bušmanis pierādīja, ka Eiropa jau tagad nevēlas, lai Latvijas zemnieki ražo vismaz tik, cik patērē Latvijas pircēji. Eiropu patiesībā Latvijas lauksaimniecība neinteresē, tai vajadzīgs jauns tirgus. Ja ņem vērā Somijas piemēru, ka pirmajos divos gados pēc iestāšanās ES bankrotēja ceturtā daļa somu fermeru saimniecību, līdzīgi varētu notikt arī Latvijā.

"Eiropas nostāja ir divdomīga - tā sola līdzekļus lauksaimniecības pārstrukturēšanai, bet pirmajos gados maksās subsīdijas arī sīksaimniecībām, kurās ir vismaz 0,3 hektāri. Latvijas zemnieki neprasa naudu, bet vienlīdzīgu attieksmi, jo pēc iestājas tirgus būs kopējs. Ir aprēķini, ka tad, ja Latvija iestājas ES, saimniecībām ar vismaz 20 hektāriem ienākumi palielināsies par 15% jau pirmajos gados, bet, ja neiestāsimies, samazināsies 1,5 līdz 3,4 reizes."

Eiropa bažījas, ka tikai Latvijas zemnieki nekļūst pārāk turīgi salīdzinājumā ar pārējiem strādājošiem. 2000. gadā vidēji lauksaimniecībā nodarbinātais nopelnīja 500 latus. Pēc pašreizējā ES scenārija šim skaitlim vajadzētu būt 870 latu. Ja tiek ņemtas vērā Latvijas prasības - 1700 latu. Bet Eiropas valstīs lauksaimniecībā nodarbinātā vidējais ienākums 2000. gadā bija 2800 latu. Kāda bagātība Latvijas zemnieku varētu gaidīt?

"Latvija jau reiz precējās. Līgavainis ņēma ar varu, bija slinks un turklāt dzērājs. Ar Eiropu iespējamas tikai aprēķina laulības, un precinieks ir liels aprēķinātājs".

Trūkst pilnīgas informācijas par ES

Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš uzsvēra sāpīgo zemes pārdošanu ārzemniekiem. Par šādu darījumu apmēriem patiesas informācijas nav, bet nedrīkst darījumus aizbildināt ar faktu, ka Latvijas zeme jau tāpat aizaug.

"Zeme aizaug ne slinkuma, bet nabadzības un tā dēļ, ka nav izdevīgi ražot," sacīja P. Kalniņš. Līdzīgi uzskati ir arī Statūtsabiedrību asociācijas priekšsēdētājam Jūlijam Beļavniekam. desmit neatkarības gados slaucamo govju skaits Latvijā samazinājies divarpus reižu. Patlaban piena iepirkuma cenas pazeminās. Kas piespiedīs mūsu piena pārstrādes uzņēmumus maksāt Eiropas cenu, ja Latvija iestāsies ES?

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss atzina, ka Eiropas piedāvājums nav slikts Latvijas laukiem, bet nav labs Latvijas lauksaimniekiem, kuri ražo produkciju tirgum. "Eiropas nostāja ir šāda: mēs dosim naudu, lai jūs varētu nopirkt Vācijā vai Francijā ražotu pārtiku, tikai neražojiet paši. Latvijas sarunu kārtotājiem jāpanāk vismaz pašpatēriņam atbilstošas ražošanas kvotas. V.Bruss arī atzina, ka sabiedrībai katastrofāli trūkst informācijas par plusiem un mīnusiem, iestājoties Eiropas Savienībā - kādas būs algas, pensijas, cik maksās pārtika veikalos. Ja zina reālos ieguvumus un zaudējumus, var izlemt, kā balsot referendumā par iestāju ES.

Kas gādās par zemnieku labturību?

Lauku atbalsta asociācijas vadītājs cēsinieks Andis Kāposts uzskata, ka robežas importam joprojām ir vaļā un, ja nekas netiks darīts kārtības ieviešanai, zemniekiem atkal nāksies rīkot protesta akcijas.

Par piena ražotāju neapskaužamo stāvokli runāja Latvijas Piena ražotāju asociācijas padomes locekle Ilze Aizsilniece. Anekdotiski izklausās, ka ir noteikumi lopu labturībai, bet arvien pasliktinās lopu īpašnieku labturība, jo nav iespējams atpelnīt ieguldītos līdzekļus, nerunājot par investēšanu būvniecībā vai fermu rekonstrukcijā. Nākotnes izredzes Eiropā nesolās būt rožainas, jo Latvijai, salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm, Eiropa paredz iedalīt vismazākās piena ražošanas kvotas no prasītajām - tikai 46% apmērā.

Kā allaž nikni izteicās Bauskas zemnieks Arvīds Kraņevskis, atzīstot, ka Latvijas lauksaimniecība ir dziļā krīzē, jo no eksportētājas valsts esam kļuvuši par importētas pārtikas pircējiem. Tirgus un cenu apskats liecina, ka gaļu neesam eksportējuši, toties tās imports pērn pieaudzis vēl par 6 tūkstošiem tonnu, salīdzinājumā ar 2000. gadu. Importa pieaugums turpinās šogad. Ik gadu ārvalstu fermeriem Latvijas patērētāji samaksā 400 miljonus latu. Lauksaimniecība no spēcīgas nozares kļuvusi par piparbodīti. Lauksaimnieku skaits Latvijā jau samazinājies, un to turpina samazināt voluntāru reformu veidā. Polijā, Lietuvā un citās kandidātvalstīs, kuras iekaro Latvijas tirgu, sīksaimniecības netiek biedētas ar iznīcību. Šim procesam jānotiek evolūcijas, nevis revolūcijas ceļā.

Bet Cēsu bitenieks Antons Mikoss sacīja vēl skarbāk - mūsu valsts ir blēžu un spekulantu valsts, kur ražošanas attīstībai netiek darīts nekas. Vai gan citādi medus eksports būtu 30 reižu mazāks par importu? Eiropas Savienība sola labi maksāt par gaļas lopiem. Kādēļ? Tādēļ, ka liellopu slimību dēļ Eiropa šo nozari uzskata par riskantu ... un izvērsīs jaunajās dalībvalstīs. "Mūs piespiež izvēlēties riska lauksaimniecību. Zemes tirgus būs pareizs tikai tad, kad Latvijas fermeris varēs citā ES valstī nopirkt zemes hektāru par tādu pašu cenu, kā Latvijā."

Neko neprasot sabiedrībai, valdība mūs dzen uz Eiropu. Zemnieks no Burtnieku pagasta Andrejs Lucāns aicināja dibināt pagastos lauksaimnieku biedrības, kā tas Burtniekos jau izdarīts, un veidot kopīgu centrālbiedrību, kura paustu un aizstāvētu zemnieku intereses.

Jauno lauksaimnieku sāpi izteica cēsiniece Ieva Rutkovska, kuras saimniecība ir vairāk nekā 200 hektāru liela. Skatoties uz sirmajiem zālē sēdošajiem zemniekiem, kuri bija lielā pārsvarā pār gados jaunajiem, Ieva atzina, ka jaunie zemnieki nejūtas vajadzīgi savai valstij, lai gan apzinās, ka varētu izdarīt daudz vairāk.

Ministrija sola, zemnieki pieprasa

Zemniekus saniknoja, ka sanāksmi jau starpbrīdī bija atstājis zemkopības ministrs Atis Slakteris, lai gan bija solījies palikt līdz beigām. Tādēļ viss īgnums tika Zemkopības ministrijas valsts sekretārei Laimdotai Straujumai. Viņa gan minēja arī iepriecinošus faktus. Piemēram, Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma apvienotajā komitejā paredzēts skatīt jautājumu par gaļas un piena importa kvotu ieviešanu Latvijā produkcijai no Lietuvas un Igaunijas. Šonedēļ Zemkopības ministrija nodos izskatīšanai Lauksaimnieku sadarbības padomē piena intervences nosacījumus. Ministrija arī ierosinājusi diferencēt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, nosakot to 9% apmērā, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs.

Ja Eiropa tiešajos maksājumos sola tikai 25% atbalsta, Latvijai jādomā, kā segt atlikušos 75%, lai mūsu lauksaimnieki konkurences apstākļos būtu līdzvērtīgi. Izdevies panākt, ka sarunās par lauksaimniecību Eiropas Savienībā Latvijai vienīgajai no kandidātvalstīm klāt varēs būt arī zemnieku pārstāvis.

Zemnieku sanāksme pieņēma divas rezolūcijas - "Par neatliekamiem valdības pasākumiem lauksaimniecības attīstībā" un "Par Latvijas pozīciju iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā". Pirmajā zemnieki prasa lauksaimniecības subsīdijas 6 - 7 procentu apmērā no valsts budžeta. Valstij arī jārada iespēja zemniekiem saņemt ilgtermiņa aizdevumus ar 3 - 5% likmi gadā. Sarunās ar Eiropas Savienību jāpanāk, ka iestāšanās gadā Latvija saņem pašpatēriņam atbilstošas ražošanas kvotas, bet turpmākajos gados līdz pārejas perioda beigām kvota jāpalielina ik gadu par 5%. Zemnieki ierosinājuši izsludināt arī moratoriju lauksaimniecības zemes tirgum Latvijā, līdz izlīdzināsies ienākumu līmenis jaunajās un vecajās dalībvalstīs. Ja valdība ignorēs šīs un citas rezolūcijās izteiktās prasības, Latvijas zemnieki organizēs protesta akcijas.