Rīcībai jābalstās uz pamatotiem aprēķiniem

"Emocijas šajā jautājumā ir jāizslēdz - jo attīstības plānošana un stratēģija tiek balstīta tikai uz argumentiem, faktiem un naudas aprēķiniem," - uzskata Saldus rajona Izglītības pārvaldes vadītāja RASA BIDIŅA. Veids, kā tiek apspriests ģimnāzijas jautājums, viņasprāt, nav izvēlēts optimāls.

"Ģimnāzija ir prestižs nosaukums, tam es piekrītu, bet, lai tas tā būtu, ir nepieciešami jau pieminētie argumenti un fakti, ka konkrētas skolas noteikti rādītāji ir labāki par citām skolām. Bet - ar ko salīdzināt? Ja skola būs tikai labāka par citām rajona vidusskolām, tā pēc būtības var arī nebūt ģimnāzija. Rajona līmenis ir tikai viens no rādītājiem, un rajons nav atrauts no valsts, tāpēc ģimnāzija tiek salīdzināta arī ar augstākajiem kvalitātes rādītājiem valstī - ar skolēnu sasniegumiem Latvijas mērogā.

Patlaban rajonu reitingā (tie ir olimpiāžu un konkursu rezultāti) Saldus rajons kāpjas uz augšu. Par to man liels gandarījums - visiem kopā tas izdodas. Triju gadu laika mēs esam pacēlušies par sešām vietām.

Esmu prātojusi, kas notiks, kā mainīsies skolēnu plūsma, ja Saldus pilsētas ģimnāzija vairs neuzņems 5., 6. klases. Šobrīd 5., 6. klasēs ģimnāzijā ir 123 skolēni, sākumskolas 4. klasēs - 101 skolēns... Bet man liekas, ka problēma nav tā, vai ģimnāzija būs ģimnāzija vai nebūs, būtība ir jautājums par šīm divām klasēm - kurā skolā tās būs?

Mums, kas izglītības sistēmā strādājam, tāpat - vecākiem ir priekšstats, kādai jābūt prestižai skolai. Kaut vai vizuāli. Kādai jābūt materiālai bāzei, kādiem - mācību līdzekļiem, grāmatām un visam citam. Visās pilsētas skolās situācija ir diezgan līdzīga, un nebūt ne īpaši labā nozīmē. Lai vienu skolu noorganizētu prestižu, ir jāsagatavo tāme - cik tas maksā? Vai kāds to ir rēķinājis? (Jārēķina naudas devējam.) Prestižai skolai sliktā ēkā būtu jābūt ļoti kvalitatīvam pedagoģiskajam procesam, pedagogiem jāizvirza paaugstinātas prasības, ko savukārt var izdarīt tikai darba devējs. Pie kam nepietiekamos finansiālos resursus jāspēj saplānot tā, lai no pārdales neciestu pārējās izglītības iestādes. Bet jautājuma izlemšanā vienkārši jāuzņemas atbildība, tāpēc ir jābūt pārliecībai, kas argumentēta ar faktiem un pierādījumiem.

Es nevēlos apgalvot, ka par ģimnāziju šobrīd nebūtu jārunā. Mēs varētu justies ļoti gandarīti, ja visas rajona vidusskolas pēc būtības un satura varētu būt ģimnāzijas. Ne jau nosaukumā ir jēga. Valstī ir daudz labu parastu vidusskolu, uz kurām bērni iet, un tās nebūt nav ne valsts, ne pilsētu ģimnāzijas. Runāt par valsts ģimnāziju šobrīd mūsu rajonā gan ir pāragri, jo Ministru kabineta noteikumus par valsts ģimnāziju skolas nespēj izpildīt.

Divus gadus veca statistika liecina, ka no Saldus rajona citur mācīties aiziet ap 60 vidusskolēnu - aptuveni divas klases. Domāju, ka līdzīgi ir arī šobrīd. Tendence, ka bērni izvēlas Rīgas skolas, ir raksturīga arī citos rajonos. Bieži vien tie ir spējīgi skolēni, bet, iespējams, labi situētās ģimenēs tas ir prestiža jautājums - lai bērns mācītos labā skolā, kaut arī nav labinieks. Jo bērns savā ziņā ir ģimenes prestižs. Kā es viņu izskološu, izglītošu, tāds būs arī mans sociālais statuss - ir vecāki, kam tāds uzskats.

Pilsētā ar piecām skolām, kā Saldū, būtu labi, ja viena no tām būtu ģimnāzija - prestiža skola, kas savā darbā spēj nodrošināt rezultātu, ko solījusi."