Medniekiem būs sava padome

Aizvadītā medību sezona mūsu rajona medību formējumiem bijusi diezgan veiksmīga. To apliecina ziņas par nomedītajiem meža dzīvniekiem Saldus virsmežniecības teritorijā.

Skaitļu valodā izskatās tā

Aļņu medībām izsniegtas 39 atļaujas, izmantotas 26. Pampāļu mežniecībā nomedīti 8 aļņi no 10 iecerētajiem, bet Remtes - no 7 atļautajiem medījumiem trāpīgi šāvieni bijuši 5 reizes. Pārsvarā nomedīti vidēja vecuma aļņi - 6 buļļi un 6 govis. No 611 mežacūkām, kuras aizvadītajā sezonā bija atļauts nomedīt, nomedītas 559, tajā skaitā 9 atļaujas norakstītas uz asins pēdu. Visvairāk mežacūku izdevies nomedīt Kursīšu (127) un Remtes (124) mežniecībā. Visbiežāk precīzi trāpīts vidēja vecuma kuiļiem - 145.

568 atļaujas izsniegtas stirnu medībām, izdevies izmantot 537. Visvairāk veicies Sesiles mežniecībā, kur izmantotas visas 78 atļaujas. Pampāļu mežniecībā no 143 atļaujām izmantotas 140, Kursīšos - no 100 - 98, bet Remtes mežniecībā no 120 atļaujām - 113. Pārsvarā medniekiem kapitulējuši vidēja vecuma stirnu buki. Izsniegtas arī 306 atļaujas staltbriežu medībām, izmantotas 255. Visveiksmīgākās staltbriežu medības bijušas Saldus mežniecībā - izmantotas visas atļaujas gan briežu buļļu, gan govju, gan briežu teļu medībām. No visiem nomedītajiem staltbriežiem 57 bija vidēja vecuma buļļi un 67 - vidēja vecuma govis. Pieveikti arī 9 vilki un viens lūsis. Vilku medībās vislabāk veicies Zvārdes medniekiem, kurus vada Māris Bērziņš, - nošauti 5 vilki.

Jāsakārto dzīvnieku uzskaite

Saldus virsmežniecības medību uzraudzības inženieris Aivars Bimšteins, komentējot skaitļus, sacīja: "Ir kolektīvi, kuriem svarīgākais nomedīt neperspektīvus vai gatavību sasniegušus briežu buļļus. Tie medī tikai auru laikā un uz gaidi, piemēram, Remtes mednieku formējums. Citi turpretī medī katru šīs sugas dzīvnieku. Tādēļ skaitļi īsti neatspoguļo patieso ainu. Jāsakārto dzīvnieku uzskaite. Dzīvniekus nošauj 19 - 20 procentu apjomā. Ja kolektīvā atļauts 5 briežu buļļus nomedīt, bet nenošauj pat to vienu, nav kārtībā uzskaite. Atšķirībā no agrākiem laikiem mežsargam ir ļoti liela platība. Viņi vieni paši nespēj uzskaitīt visus dzīvniekus šajā platībā, un tas paliek pārsvarā tikai mednieku ziņā. Tomēr pēc šīm ziņām maksimālo nošaujamo dzīvnieku skaitu nosaka Valsts mežu dienests.

Nākamajā medību sezonā briežu buļļiem medīšanas limits noteikti tiks samazināts. Ja kolektīvs medī katru nedēļas nogali un nekas tā arī nav nomedīts, tas nozīmē, ka dzīvnieku nav tik daudz, cik uzrādīts uzskaites dokumentos. Iepriekšējā sezona bijusi salīdzinoši veiksmīga, un nevajag gribēt simtprocentīgu atļauju izmantošanu. Aļņu medībās parasti cenšas saudzēt govis, bet pēdējās sezonas dienās, ja vēl ir neizmantotas atļaujas, kādu nošauj vai varbūt negadās neviena. Tādēļ skaitļi vien vēl neko neliecina. Valsts meža dienesta rīkojums ļauj diferencēt atļaujas - aļņu bullis un govs.

No kopējo mežacūku skaita nošauts 31% sivēnu, bet ir formējumi, kuri nenomedī nevienu sivēnu. Apsaimniekošanas projektā paredzēts, ka jānošauj ap 60%. Acīmredzot, medniekiem mazi sivēni neliekas tik pievilcīgs medījums. Valsts meža dienests izdevis rīkojumu, ka atļauts diferencēt atsevišķi pieaugušu mežacūku un sivēnu medībām. Procentuālo attiecību šīm divām kategorijām noteiks Valsts mežu dienests."

Padome palīdzēs rast labāko risinājumu

"Mednieku formējumu vadītāju sanāksmē norunāts izveidot mednieku formējumu vadītāju padomi - no katras mežniecības kolektīviem iesaistot vienu vai divus pārstāvjus. Padome varētu risināt dažādus jautājumus. Ir instrukcijas, kuras nereti līdz kolektīviem nonāk novēloti vai vispār nenonāk. Padome varētu pirmā ar šiem dokumentiem iepazīties un par tiem informēt pārējos medniekus. Padome varētu lemt par medību trofeju izstādēm - cik bieži rīkot, kādi kritēriji eksponātiem, kopīgi izstrādāt izstādes nolikumu. Tradicionāli notiek virsmežniecības kausa izcīņa šaušanā. Ir vecā kaluma stenda šāvēji, kas vienmēr ir sacensību spicē, un maz izredžu godalgas iegūt pārējiem, līdz ar to zūd interese.

Padome varētu spriest, kā ieinteresēt visus dalībniekus. Gadās arī medību teritoriju jautājumi. Ir platību nomas līgumi, bet dabā robežas nav tik izteiktas un gadās pārpratumi, kad viens kolektīvs ieiet cita teritorijā, netīšām kļūstot par malumedniekiem. Tad padomē varētu vienoties par pieņemamu risinājumu, atrast kompromisu. Tā varētu ierosināt arī likumdošanas izmaiņas. Līdz 15. aprīlim paredzēts sasaukt padomes pirmo sēdi."

Mēdz izmantot likumu nepilnības

"Ko plānojam šogad? Noteikti vasarā Pakuļos būs virsmežniecības kausa izcīņa. Par trofeju izstādi jāvienojas, taču tai laikus jāsagatavojas. Par to jārunā pirms sezonas sākuma, nevis pēc tās. Pirms sezonas visās mežniecībās kopā ar mežniecību speciālistiem, kolektīvu vadītājiem un medību vadītājiem skatīsim noteikumus, likumus, kas jāzina, pirms sākt sezonu. To darījām arī pērn. Tad ir mazāk domstarpību sezonas laikā un nevar aizbildināties, ka kāds kaut ko nezināja. No 30 formējumiem iepriekšējā sezonā pārbaudījām 26. Bet likumus mednieki mēģina apiet ar līkumu tā robežās. Pirms katrām medībām prasība visiem medniekiem, ka jābūt līdzi dokumentiem, medību vadītājs tos pārbauda. Aizbraucam pārbaudīt mēs, un daudziem to nav līdzi. Visi viens otru pazīst, un dokumenti liekas tīrā formalitāte. Pārbaudes būs arī turpmāk, kolektīvos to zina, bet neorganizētie legālie mednieki uzvedas, kā ienāk prātā, kamēr vien par viņiem nesūdzas. Gadās pavisam rafinēti gadījumi, kad grūti pierādīt, ka tieši šis cilvēks medījis nelikumīgi. Aizvadītajā sezonā 4 gadījumi kvalificēti kā malumedības.

Pēdējos gados mednieku skaits krasi nemainās. Medību formējumos apvienojušies aptuveni 830, bet kopējais mednieku skaits rajonā ir ap 1300. Par tiem 500 neorganizētajiem grūti ko pateikt. Gadās, ka mednieks miris, sarakstā skaitās, bet tuvinieki nepaziņo, ka viņa vairs nav."