Par ko domājam vispirms - par sevi vai bērnu?

"Uz jautājumu: "Vai jūs smēķējat bērna klātbūtnē, vecāki parasti atbild vai nu izvairīgi, vai noliedzoši. Bet, skatoties uz daudziem vecākiem, nav pārliecības, ka viņi runā taisnību," saka Bērnu klīniskās slimnīcas pediatre alergoloģe DINA SEBRE.

"Nereti bērns klusām piebilst, ka mamma vai tētis virtuvē smēķē gan. Kad vecākiem jautāju, vai viņi saprot, ka kopā ar viņiem smēķē arī viņu bērns, daudzi akceptē - jā, tas ir kaitīgi. Bet tajā pašā laikā atbilde uz jautājumu, vai viņi nevēlas palīdzēt jau saslimušajam bērnam izvairīties no pasīvās smēķēšanas kaitīgās ietekmes, bieži vien ir nepārliecinoša. Jā, es vēlos, viņi izvairīgi saka. Vai arī - jā, es gribētu, bet man gribas arī uzsmēķēt. Tieksme apmierināt savu vēlmi smēķēt ir lielāka nekā apņemšanās palīdzēt savam bērnam.

Nerunājot par stresu un emocionālu pārdzīvojumu, ko rada bērna slimošana, jārēķinās arī ar to, ka būs nepieciešami medikamenti, bet tie maksā lielu naudu. Arī par to smēķējošie vecāki bieži vien nepadomā.

Par bērna veselību jāsāk domāt jau pirms mazuļa ieņemšanas. To, cik vesels piedzims bērniņš, nosaka arī, cik lielā mērā sieviete pasīvajai smēķēšanai bijusi pakļauta pirms grūtniecības. Ir ļoti bīstami, ja grūtniecības laikā smēķē pati mamma. Jo šī kaitīgā ietekme notiek uz visu bērna organismu. Alergēni neskar tikai plaušas, bet visu organismu kopumā. Mammai smēķētājai bērni parasti piedzimst mazāki, viņi ir uzņēmīgāki pret dažādām slimībām.

Statistiska liecina, ka varētu būt noteikta saistība starp zīdaiņa pēkšņās nāves sindromu un smēķēšanu.

Ir ļoti izplatīts uzskats - ja smēķēšu blakusistabā un pēc tam atvēršu logu un telpu ātri izvēdināšu, bērnu tas neietekmēs. Vecāki bieži arī saka - man dzīvoklī ir ļoti laba ventilācija. Bet ķīmiskās vielas, kas izdalās smēķēšanas laikā, neizzūd uzreiz, vēl apmēram 4 stundas pēc izsmēķētas cigaretes smēķētājs šīs vielas izelpo. Mamma var vispār nesmēķēt dzīvoklī. Bet, ja viņa pēc tam visu dienu pavada kopā ar bērnu, ķīmiskās vielas tik un tā nonāk arī viņa organismā.

Pētījumi pierāda, ka smēķējošām mātēm bērni slimo biežāk nekā nesmēķējošiem vecākiem. Pēc trim gadiem nereti attīstās arī plaušu alerģiskās slimības, jo bērna augšanas periodā, kad plaušas vēl nav nobriedušas, palaidējmehānisms jau ir nostrādājis... Nav teikts, ka bērnam būs tieši alerģiskas slimības, bet viņš ir jūtīgāks, uzņēmīgāks pret jebkurām slimībām.

Vecākiem vajadzētu nevis mēģināt noslēpt to, ka viņi smēķē, un ārsta klātbūtnē parādīt, cik viņi ir labi, bet vienatnē padomāt - vai es gribu palīdzēt savam bērnam un vai man ir svarīga viņa veselība vismaz tik daudz, cik no manis paša atkarīgs.

Lai cik bēdīgi tas arī būtu, daudzi mani kolēģi ne vienmēr ar pacientiem aprunājas arī par to, vai viņi smēķē, ne vienmēr pievērš uzmanību, ka šis ieradums kaitē gan viņiem pašiem, gan apkārtējiem, gan jo īpaši - bērniem. Ja katru vizītes reizi ārsts pajautātu, vai cilvēks smēķē, cik cigarešu dienā izsmēķē utt., tas liktu vairāk aizdomāties. Protams, nav cilvēkam jāpārmet, nav jālasa morāle, taču - jo biežāk par to atgādinās, runās, izskaidros, jo vairāk cilvēki paši domās."

Rajonā joprojām turpinās starptautiskais projekts "Pasargāsim bērnus no tabakas dūmu kaitīgās ietekmes". Tā ietvaros paredzēti dažādi pasākumi, par šiem jautājumiem stāstīsim arī mūsu laikrakstā.