Šaurā taka starp cietušo un apsūdzēto

Ceturtdiena, 11. apr., 2002 Daina Marcinkus

Saldus rajona tiesa nesen izskatīja krimināllietu par krāpšanu - kāds saldenieks, piedāvājot sagādāt ļoti lētu benzīnu, pagājušajā gadā izkrāpa naudu vairākiem cilvēkiem.

Gandrīz visās epizodēs stāsts aptuveni vienāds - apsūdzētais uzrunā puspazīstamu vai nejauši sastaptu cilvēku un piedāvā nopirkt benzīnu par 15 - 12,5 santīmiem litrā - viņš strādājot ar benzīna vedēju mašīnu, tāpēc var sagādāt tik lētu degvielu. Tā kā visiem cietušajiem ir savs transportlīdzeklis un degviela ir nepieciešama, viņi priecīgi pieņem piedāvājumu un gatavi pirkt - lielākā daļa pat 100 litrus. Tiek samaksāts avanss vai visa summa par šo darījumu, un abi partneri dodas pēc degvielas, kas it kā glabājas kādas Saldus daudzdzīvokļu mājas pagrabā (simtiem litru!). Notiek braukāšana pa pilsētu, lai "sameklētu atslēgu", "satiktu priekšnieku", "aprunātos ar sievu" vai nokārtotu citas darīšanas. Galu galā brauciens beidzas gandrīz visiem vienādi - iegājis mājā ar divām izejām, benzīna pārdevējs pazūd uz neatgriešanos. Nogaidījuši kādu laiku - no 10 minūtēm līdz pusotrai stundai - cietušie saprot, ka ir piešmaukti.

Tiesā tika pierādītas 11 epizodes, kurās apsūdzētais izkrāpis kopumā gandrīz simt latu. Šī nauda lielākoties tiek iztērēta alkoholisko dzērienu iegādei, turklāt apsūdzētais tiesā apgalvo, ka "darījumus" slēdzis alkohola reibumā, tādēļ ne vienmēr spēj apstiprināt vai noliegt liecībās minētos faktus - viņš tos neatceras.

Tā kā apsūdzētais noziegumu izdarījis neizciesta soda laikā - 2001. gada septembrī viņam piespriesta nosacīta brīvības atņemšana par uzturlīdzekļu nemaksāšanu -, turklāt iepriekšējā gada laikā viņš 8 reizes sodīts administratīvi, Saldus rajona tiesa piesprieda viņam reālu brīvības atņemšanu uz 1 gadu un 6 mēnešiem, soda izciešanu uzsākot daļēji slēgta tipa cietumā. Spriedums ir pārsūdzēts.

Tiktāl viss skaidrs - krāpnieks tiek saukts pie tiesas un saņem pelnīto sodu. Taču der aizdomāties par cietušajiem, par viņu motīviem, iesaistoties darījumā ar apsūdzēto.

Vai jūs riskētu kost desā, kuru esat nopircis no rokas par, teiksim, 30 santīmiem kilogramā? Nesakiet uzreiz nē! Nereti dzirdamas sūdzības par sliktas kvalitātes benzīnu, kas pirkts degvielas uzpildes stacijā. Kā redzams, nevienam no apkrāptajiem nav radušās aizdomas par nelegāli, ļoti lēti pirkta benzīna iespējamajām īpašībām.

Varbūt uzticību viesa arguments - "esmu benzīnvedēja šoferis"? Bet tādā gadījumā bija jāapzinās - lētais benzīns ir zagts. Vēl vairāk - ja taisnība apsūdzētajam un viņš, "pārdodot" benzīnu, bijis krietni iereibis, cietušie bijuši pat gatavi izmantot viņa reibumu, lai iegūtu lētu mantu, apzinoties, ka skaidrā prātā vīrietis, iespējams, tā nerīkotos. Varbūt pat labi, ka notikusi krāpšana un darījums nav noticis, jo tādā gadījumā cietušo attiecības ar likumu un tiesu būtu citādas - viņi kļūtu par apsūdzētajiem, jo iegādājušies zagtu mantu - labi apzinoties, ka zagtu, jo neticami lētā cena to apliecina pilnībā. Tomēr dažu ietaupītu latu dēļ ikviens no viņiem bez šaubīšanās piekrita kļūt par nozieguma līdzdalībnieku.

No Latvijas Krimināllikuma

314. pants. Noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanās un realizēšana.

(1) Par mantas iegādāšanos un realizēšanu, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. (..)

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk