Mežu dienā kopj Remtes parku

Saldus virsmežniecības rīkotās Meža dienas pasākumi katru gadu notiek kādā citā rajona vietā. Šogad izvēlēts Remtes parks - viena no vietām, ar kurām mums vajadzētu lepoties.

Lai gan pasākuma bija aicināti piedalīties arī pašvaldibu pārstāvji, ieradās tikai divi - Brocēnu novada pašvaldības vadītājs Arvīds Mēters un viņa vietniece no Remtes - Mirdza Dūklava. Žēl, jo šie pasākumi allaž ir saturiski bagāti - ar jaunu informāciju un gandarījumu par kopīgi labi paveiktu darbu. Toties paši mežu darbinieki bija ieradušies ļoti kuplā skaitā, turklāt ar darbarīku arsenālu - cirvjiem., zāģiem, laužņiem, āmuriem un visu pārējo, kas vajadzīgs, strādājot mežā. Intrigu radīja nelielā loterija talciniekiem, kurā varēja iegūt tikai "ļoti vērtīgas balvas" - bukletus, grāmatas, atslēgu piekariņus un citādas derīgas lietas.

Šogad meža dienu moto "Uzzini vairāk par mežu". Tās sākās jau 27. martā un turpinās aprīlī. Par Remtes parku ko vairāk uzzināt palīdzēja pieredzējusī Remtes mežu speciāliste Valtrauta Ose. Viņa pastāstīja, ka parks tapis 18. gadsimta beigās, kad simetriski precīzi veidoto dārzu vietā modē nāca ainavu parki. Koki Remtē stādīti pēc brīva plānojuma un izvēlētas vietējo koku sugas - ozoli, liepas, kļavas, melnalkšņi, skujkoki un nedaudz arī svešzemju sugas - lapegles, baltās un balzamapses. Izveidota arī kanālu sistēma, savienojot Viesatas upi ar Remtes ezeru.

Parks papildināts ar mazās arhitektūras formām un būvēm - Medību torni, Čūskas pieminekli, lapeni. No tiem laikiem arī Moku kambaris un Lāču māja. Par dažām vietām nostāsti vēsta, ka barons tur noracis zeltu. Sava vēsture ir arī tā saucamajai Cūku ielai. Ir minējumi, ka parka dienvidu stūrī ir piemiņas vieta barona mīļākajiem zirgiem.

Parks daudz cietis abos pasaules karos. Pēc Otrā pasaules kara nācās tīrīt pielūžņojumu, atjaunot taciņas, kanālu sistēmu.

Parks joprojām ir iecienīta atpūtas vieta - vasarā atbrauc ekskursanti, pie Mīlestības ozola piestāj kāzinieki. Remtenieki - mežniecības, skolas kolektīvs, pašvaldība - centušies parku uzturēt kaut cik pieņemamā kārtībā.

Mežu diena turpinājās nopietnos darbos. Talcinieces ķērās pie grābekļiem un sakopa laukumu gan pie Mīlestības ozola, gan pie Mednieku namiņa un Mīlestības saliņā. Vīri, sadalījušies grupās, pievērsās smagākiem darbiem. Vienā parka daļā tika izzāģēti sīkie krūmi un atvases, atsedzot senos kokus visā to krāšņumā un interesantumā. Cita grupa devās dziļāk parkā, kur nogāzušies lieli koki, lai tos sazāģētu malkā un izvāktu. Trīs grupas atjaunoja satrunējušos tiltiņus vairākās vietās pār kanāliem. Ar katru minūti, vērojot acīmredzamās izmaiņas parka daļā, radās arvien lielāks gandarījums par paveikto. Pēc vairāku stundu intensīva darba talcinieki priecājās par sakopto ainavu.

Priecīga bija arī Mirdza Dūklava. Viņa sacīja, ka meža dienu turpinājums būs vietējo iedzīvotāju talka 26. aprīlī, kas tradicionāli notiek ik pavasari. Viskulplāk apmeklētajā talkā esot piedalījušies pat vairāk nekā 100 remtenieku, bet pēdējos gados - ap 30. Darāmā te pietiktu vēl neskaitāmi daudzām talkām un daudziem talciniekiem - uzkopšana pēc ziemas nepieciešama itin visos parka sektoros. Ikdienā par nelielu atlīdzību te strādā Jānis Ķimts.