Latvijā būvē, Zviedrijā dzīvos

Māja mājā - ir pirmais pārsteigums. Lielā angārā top vēl viena māja - iespaidīga izmēra guļbūve no resniem, ar roku tēstiem priedes baļķiem.

No baļķiem celto māju ar daudzām istabām un plašu lieveni uzbūvēs, tad izjauks un vedīs uz Zviedriju pie pasūtītāja. Tur namu atkal saliks kopā pēc numuriem un apzīmējumiem, kas ir uz katra baļķa, jo katram ir tikai viena noteikta vieta un katrs no tiem ir vienlīdz svarīgs - neaizstājams.

Nīgrandniekam Jurim Bērziņam un viņa firmai "Juris B" šī zviedram būvētā māja ir pirmais lielais pasūtījums un noteiktā mērā arī savu spēku pārbaude un izaicinājums - vai pratīs, vai spēs? Firma dibināta tikai pagājušā gada nogalē, taču, šķiet, darbības joma izraudzīta veiksmīgi, jo radušies kundes, kuriem būs jābūvē mājas vēl vairākus nākamos mēnešus, un uzņēmuma vadītājam ir pamats plānot uzņēmuma paplašināšanos.

"Interese par guļbūvēm un ideja nodarboties ar šo biznesu man ir jau vismaz piecus gadus," stāsta Juris Bērziņš. "Iesākumā šādas ēkas varēja apskatīt tikai katalogos - ļoti skaisti. Tad kādā izstādē Ķīpsalā varēja redzēt dabā. Sāku meklēt materiālus, informāciju - kā to dara. Man palīdzēja arī kāds bijušais studiju biedrs, kurš jau šo darbu bija "izkodis" un šad tad mani konsultē arī tagad."

Gadiem gaidīt nav laika

Senos laikos guļbūvēm domātos baļķus gatavinājuši ilgi - pat septiņus gadus tie nostāvējušies, kamēr likti būvē. Mūsdienās šāds bizness vairs nerentētos, taču ir citi paņēmieni, kā samazināt mitruma saturu koksnē, piemēram, vislabāk koku cirst ziemas mēnešos, kad tas "guļ". Izgudroti dažādi preparāti, ar kuriem panāk to pašu efektu, ko ar gatavināšanu, - novērš zilējumu, plaisāšanu, bojāšanos, kaitēkļu iemitināšanos. Tā kā guļbūvju galvenā vērtība ir ekoloģiskā, arī šie preparāti esot absolūti nekaitīgi veselībai.

"Guļbūves var gatavot gan no priedes, gan egles - pēdējā ir baltāka, taču ekspluatācijas laikā vairāk plaisā. Mēs labprātāk izmantojam priedi, taču, ja klients vēlēsies, - arī ar egli esam gatavi strādāt. Ne katrs koks ir piemērots guļbūvei - tam jābūt kvalitatīvam, bez "melnajiem zariem", taisnam," turpina J. Bērziņš. Mežizstrādātāji tuvākajā apkaimē jau ir "instruēti" un sadarbojas ar guļbūvju meistariem, atlasot viņiem piemērotos kokus. No tiem tiek izmantota vidējā daļa, kur koks krasi nemaina diametru, jo pretējā gadījumā meistariem ir milzīgs darbs, kamēr ar slīmestiem baļķi apdarina vienādu. Ir guļbūvju firmas, kurās baļķus "izdreijā" ar frēzi, taču lietpratēji šādas būves augstu nevērtējot - virpotus baļķus varot izmantot pirtiņām vai lapenītēm, bet ne pamatīgām mājām, jo no virpotiem kokiem darinātām lielām ēkām ar laiku rodas ekspluatācijas problēmas - koks vairāk "nosēžas", un stūros veidojas šķirbas. Bez tam virpotie koki nevar būt īpaši resni - līdz 24 cm diametrā, bet "Jura B" meistari strādā ar 24 - 30 mm un vēl resnākiem baļķiem. Tad mājas siena iznāk īsti bieza.

Diemžēl šajā darbā rodas daudz koksnes atlikumu. Baļķu gali tiek sazāģēti ripās, ar ko var bruģēt celiņus, bet skaidas ir jāsadedzina, jo rūpnieciskai pārstrādei, piemēram, šķeldošanai, to savukārt ir par maz, lai darbs atmaksātos.

Lai prastu, jāiet skolā

Pats svarīgākais, lai guļbūve labi kalpotu, ir precīzs amatnieku darbs.

Guļbūvju meistarus māca tikai vienā vietā - Ērgļu tehnikums regulāri rīko amatnieku kursus, un tas arī noteicis šī amata pratēju izvietojumu - Vidzemē guļbūvju gatavotāju esot daudz vairāk, Kurzemē piedāvājums būvēt šādas celtnes ir retāks, kaut gan pēdējā laikā, jūtot pieprasījumu un interesi, ne mazums kurzemnieku brauc uz Ērgļiem mācīties šo prasmi. Tur mācījušies arī SIA "Juris B" darbinieki. Vasilijs Fedosejenko, pirms pieteikties Nodarbinātības valsts dienesta piedāvātajos kursos, gājis pie Jura Bērziņa un jautājis - vai darbs būs? Juris Balcers un Māris Peterlevics šo amatu apguvuši daļēji paši par saviem līdzekļiem, daļēji - ar uzņēmuma atbalstu, un Juris Bērziņš lepojas, ka nav maldījies darbinieku izvēlē - visi trīs esot strādīgi un ļoti precīzi. Jāņem vērā, ka guļbūvju meistaru darbadiena ir patiesi fiziski smaga - vienīgais motorizētais darbarīks ir motorzāģis, pārējie - rokas instrumenti: slīmests, kalts, ēvele u.c. Turklāt ne angārā, ne ārā, kad guļbūve jāuzbūvē dabā, nav garantēts ne siltums, ne sausums.

Reklāmai un biznesam

Līdzās Jura Bērziņa mājai slejas guļbaļķu jaunbūve ar īpatnēju četrkanšu jumtu - tas būšot paraugs nākamajiem klientiem, lai viņi var novērtēt uzņēmuma sniegumu dabā. Taču šai ēkai būšot ne tikai eksponāta vērtība.

"Mājas terase, uz kuras skaistā laikā atpūsties, pavērsta aizvējā, no tās - skats uz skaisto upes ieleju," rāda J. Bērziņš. "Te var makšķerēt, sauļoties, doties pārgājienos gar upes krastu - manuprāt, labas atpūtas iespējas pilsētas stresa novārdzinātiem cilvēkiem. Un mitināšanās guļbūvē šādai atpūtai piešķirtu īpašu noskaņu."

Kaut gan guļbūvju augstās izmaksas ir dziļi iesakņojies stereotips, J. Bērziņš domā, ka labas, pamatīgas jebkura cita materiāla mājas uzbūvēšana neizmaksā ievērojami lētāk. Vidēji par guļbūves grīdas kvadrātmetru jāmaksā, sākot no 200 latu. Toties ieguvums ir neatkārtojamais gaiss mājā, meža un koka aromāts, kas nekādi nav imitējams.