Svēpētie podi apceļo Kurzemi

Ar priestera Gata Bezdelīgas sirsnīgiem vārdiem un latgaliešu valodā saldenieku dziedātām dziesmām tika atklāta Latgales podnieku darbu izstāde Saldus muzejā.

Ne koka, ne metāla, bet melni māla trauki

Vairums tās pirmo skatītāju pirmoreiz redzēja melnās podniecības darbus - dažādus svēpētus traukus, kas lietojami praktiskām vajadzībām un reizē ir arī ļoti smalki mākslas darbi. Dažādie trauki - podi, vāzes, krūzes, svilpaunieki, pelnutrauki, bļodas, pudeles - tapuši ar tādu pacietību un mīlestību, ka to tumšā krāsa neatbaida, bet fascinē. Saldus keramiķe Gunta Kraulere, sveicinot ciemiņus, stāstīja par savu pieredzi melnās keramikas gatavošanā, atzīstoties, ka darbs šajā keramikas tehnikā ir viņas kluss, bet nepiepildīts sapnis.

Latgales podnieks Staņislavs Viļums pastāstīja, ka "Pūdnīku skūlas" izstāde šogad viesojas Kurzemē, un Saldus pēc Liepājas un Talsiem ir trešā pilsēta, kur ceļojošā izstāde skatāma. Svēpētās keramikas gatavošanas ir sena tehnoloģija, ko cenšas atjaunot Latgales podnieki. Melno krāsu trauki iegūst īpašā apdedzināšanas procesā - svēpēšanā - malkas ceplī. Nereti izstādēs apmeklētāji uzskatot, ka podi ir vai nu krāsoti, vai arī ka tie ir ... no koka vai metāla.

Izstādes "Pūdnīku skūla" nosaukums nav nejaušs. 1990. gadā Rēzeknes podnieks Evalds Vasilevskis pierunāja septiņus puikas, kuriem bija interese par podniecību, divu gadu laikā iemācīties šo amatu. Tas arī izdevies.

Vairāku šīs skolas dalībnieku darbi skatāmi izstādē Saldū. Izstādi papildina rūjienieša Ilgvara Zalāna gleznas, kas tapušas pērn, strādājot podnieku dzīvesvietās Latgalē.

Podniecība - sens sieviešu amats

Tautas studijas "Latgale" vadītāja Lilija Zeiļa pastāstīja, ka izstādē pārsvarā ir Daugavpils podnieku darbi, jo šajā pilsētā un apkaimē vienuviet ir daudz keramiķu. Tur arī atrodas lielākais malkas ceplis, kurā var ievietot 600 darbus. Viņa "Saldus Zemei" pastāstīja, ka pērn "Pūdnīku skūla" ciemojās Vidzemē - Valmierā, Cēsīs, Limbažos. Nu kārta Kurzemei. Te Latgales podniekus uzņēmuši ļoti jauki un ar lielu ieinteresētību. Pēc izstādes Talsu rajonā kāds mācītājs aicinājis podniekus palīgā uzbūvēt īstu keramikas apdedzināšanas krāsni, jo viņam ir iecere keramikā un citās radošās nodarbēs iesaistīt bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm.

Nākamsvētdien Latgalē sāksies podnieku darbu izstādes un atvērto durvju dienas, kad apmeklētāji varēs ierasties podnieku darbnīcās un visu vērot savām acīm. 21. aprīlī Daugavpilī sāksies Daugavpils dienas - ražotāju, amatniecības darbu izstāde, koncerti, būšot arī Daugavpils podnieku darbu izstāde.

Lilija Zeiļa par podnieci kļuvusi, lielā mērā pateicoties tēvam - podniekam amatierim. Tēvs gan brīdinājis, ka tas ir smags darbs, un mudinājis mācīties par mākslinieci noformētāju, bet viņa pa kluso iestājusies keramiķos. Tas tagad ir maizes darbs līdztekus pedagoģes darbam Latvijas Universitātes Daugavpils filiālē. Senos laikos podnieka amats bijis sieviešu privilēģija, jo viņām bijis jāgādā ne tikai par ēdienu, bet arī par traukiem tā vārīšanai, glabāšanai un ēdiena pasniegšanai. Lai gan citos novados podnieka nosaukumu kautrējas lietot - tas izklausās ne pārāk smalki, latgalieši ar to lepojoties. Apceļojusi daudzas Eiropas valstis, Lilija Zeiļa pārliecinājusies - tur podniecība un daudzi citi seni amatniecības veidi ir izzuduši. Ja arī ir kāds pratējs, to valsts dažādi atbalsta.

Svēpētā keramika kļūst arvien pieprasītāka jaunbagātnieku mājokļos, kur tiek veidoti īpaši smalks interjers, bieži - melnbaltos toņos. Vieni podnieku darbus saucot par dārgiem, citi - par lētiem. "Redzot podniecības izstrādājumu cenas Rīgas mākslas salonos, patiešām var kļūt nelabi. Bet jāņem vērā, ka veikala uzcenojums bieži vien ir 250% apmērā. Podnieks par savu darbu saņem dažus latus, bet veikalā tas maksā padsmit latu. Tas nav godīgi pret keramiķiem, kuri ieguldījuši ne tikai radošo izdomu, darbu, bet arī materiālus, resursus."

"Pūdnīku skūlas" izstāde Saldus muzejā skatāma līdz 3. maijam.