Ugunsnedrošā periodā dedzina uz nebēdu

17. aprīlī, braucot pa Ezeres - Nīgrandes ceļu, "Saldus Zemes" uzmanību piesaistīja Ezeres pievārtē degošas kūlas platības.

Balti dūmi cēlās debesīs simtiem metru garā joslā un bija pamanāmi pāri mežiem pat no liela attāluma.

Uguni virzīja trīs cilvēki. Viens no viņiem teicās esot kūlas lauku un acīmredzot arī netālu esošo māju saimnieks. "Mums tāds stūrītis te bija ar zāli... Mēs nevienam neko neapdraudam, nekas aizdegties nevar - tāpēc jau te stāvam," - viņš atrunājās. Jādedzina tāpēc, ka zāli nopļaut būtu problemātiski, arī govis pagājušā gada kūlu neēstu. "Mēs dedzinām pirmo gadu, parasti kāds cits šiem laukiem pielaiž uguni."

Vaicāju, vai nav žēl sadedzināt dzīvību zālē. Pagaidām tās te vēl neesot - skanēja atbilde. Un vēl teica, ka neko nelikumīgu nedarot, viss esot kārtībā - vietējiem ugunsdzēsējiem pieteikts jau pirms divām nedēļām. Atļaut neviens neesot atļāvis to darīt, bet vietējais priekšnieks ir brīdināts, ka dedzinātāji rīkosies.

"Jā, tā bija," - apstiprina brīvprātīgo ugunsdzēsēju Ezeres komandas priekšnieks Uldis Padervinskis. Uz jautājumu, kā svilinātāji tiks sodīti par kūlas dedzināšanu visā Latvijā izsludinātajā ugunsnedrošajā laikā, U. Padervinskis sacīja: "Ja viss kārtībā - uguns nekādus draudus nerada -, tad - nekādi. Kukainīši? Tie ir uz saimnieka sirdsapziņas."

Pieteikt ugunsdzēsējiem un dedzināt - tas esot atļauts, un tā šopavasar Ezerē rīkojies ne viens vien saimnieks. Vai šos pieteiktos "ugunskurus" ugunsdzēsēji uzmana, U. Padervinskis nepastāstīja.