Gaiša skola lielceļa malā

Uz savu kārtējo lielo jubileju maijā bijušos un tagadējos skolēnus, darbiniekus un draugus aicina Blīdenes pamatskola.

Ar Blīdenes skolu visbiežāk man veidojusies telefoniska saikne. "Lūdzu, vai nevarētu paaicināt pie tālruņa; vai nevarētu noskaidrot; vai nevarētu man piezvanīt?" "Jā, protams," - vienmēr skan atbilde. Tikai pavisam nesen uzzināju, ka cilvēks, kas bieži vien nokārto, noskaidro man nepieciešamo vai aiziet pa skolas gaiteņiem manā uzdevumā, ir skolas garderobiste Raita Karabeško. Vai tā nav laba iezīme - vienmēr ir cilvēks, kas nomodā par skolā notiekošo?

Taisni acīs krītoša ir kārtība visās lietās - apkārtnē, telpās, attiecībās. Laikam tieši tāpēc 3. klases skolēni apgalvo: viņiem patīk mācīties Blīdenes skolā, un tā ir mīļa.

Ziedīte Plaude: "Man patīk nākt uz skolu, un man patīk skolotāji. Kad izaugšu liela, es gribētu dzīvot Blīdenē."

Andris Buls: "Šeit ir ļoti jaukas skolotājas, kas neuzdod grūtus jautājumus. Man visās mācībās veicas labi, bet vislabāk patīk matemātika."

Jānis Audriņš: "Man Blīdenes skolā klājas dikti labi. Visvairāk man patīk mūzika un sports. Sportā iemāca vingrot un mūzikā - visādas dziesmas. Vislabāk man patīk "Seši mazi bundzinieki" un citas dziesmas. Esmu piedalījies dažādos konkursos - "Cālis ‘99", "Dziesma manai paaudzei", konkursā "Jaunās zvaigznes" Liepājā. Vēl arī skatuves runas konkursos Saldū un Kuldīgā, jo man skolā iemāca uzstāties. Mana audzinātāja Dzidra Krūmiņa ir ļoti laba - mīļa un humoriska."

Māca neaizmirst vēsturi

Kopš 1985. gada skolas vadības groži ir direktores Genovefas Platkājes rokās. Kādas ir izjūtas, dzīvojot un strādājot liela ceļa un lielas kustības malā? Direktore atbild: "Man Blīdenē ir pagājuši 36 gadi, un es nekādi šeit nebūtu tik ilgi nostrādājusi un nodzīvojusi, ja nebūtu tik izdevīgas satiksmes. Rīga - salīdzinoši tuvu, Saldus - arī, vēl Dobele... Kaut šobrīd esam Brocēnu novadā un atrodamies tā maliņā, es vēlētos, lai mēs nekad nekļūtu par nomali, bet būtu Blīdene - liela ceļa malā."

Blīdene ir īpaša vieta. Daudz cilvēku 1. un 2. pasaules karā ir atdevuši dzīvības, karojot dažādās frontēs. Vienā un otrā frontē karoja arī latvieši, nereti - viens pret otru. Blīdene ir Kurzemes cietokšņa teritorija, un to nedrīkst aizmirst. "Pēc 2. pasaules kara 90% pagasta bija nopostīts. Un, ja kāds saka, ka tas jau tagad sen aizmirsts, viņš ir naivs, jo 1966. gada 5. martā, kad es šeit ierados, daži cilvēki vēl dzīvoja ierakumos..." - atgādina G. Platkāje.

Lielākoties blīdenieki ir ienācēji. Skolā strādā tikai viena skolotāja - Vera Šerpa, kas beigusi šo skolu un kuras īpašums kādreiz atradies Blīdenes pagastā, bet tagad - Zebrenē. Pati Blīdene reiz piederējusi pie Tukuma rajona, nu ir Brocēnu novadā. Šis apstāklis, ka gandrīz visi ienācēji, nenoliedzami ir ietekmējis Blīdenes attīstību, jo ienācēji centās veidot savas tradīcijas.

Laiki iet, nes pārmaiņas un notikumus. Vēstures griežiem Blīdenes skolā pievērš lielu uzmanību, par tiem māca un atgādina. Bērnos audzina cieņu pret pagātnes varoņiem un cietējiem, ikviens Blīdenes skolēns zina, kur pagastā atrodas vēstures pieminekļi.

Reiz bija amatniecības skola

Blīdenes vārds skanēja teju pa visu Latviju, kad te izveidoja amatniecības skolu. To daudzināja pat toreizējais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis. "Pēc horoskopa esmu Vērsis, un kaut kāda spītība man ir," - par to laiku saka direktore. Bet... skola pārtapa par Saldus tehnikuma filiāli, līdz vēlāk - pārstāja būt. Šī ir skolas sāpe.

Savulaik Blīdenes saimniecība sava pagasta skolai atdeva kokdarbnīcu agregātus ar noteikumu - ka meistaru pieņems skolā par pasniedzēju un, ja kādam blīdeniekam ko vajadzēs, viņš nāks uz skolu to pagatavot. Atvēra amatniecības skolu, un piecus gadus pie Blīdenes pamatskolas tā darbojās.

Te bija pusaudži, kam varbūt ne visai patika mācīties, bet viņiem interesēja galdniecība, ļoti patika šūšana. Labi sapratušies bērni - amatnieki ar pamatskolēniem, un labas attiecības bijušas pasniedzējiem un meistariem ar pamatskolas skolotājiem. Radoša, rosinoša gaisotne, labi rezultāti.

Kaut arī amatniecības skola nedeva oficiāli atzītu izglītības dokumentu, daudzi tās beidzēji sekmīgi iestājušies un mācījušies Rīgas amatniecības skolā. Tagad viņi kļuvuši par atzītiem lietpratējiem, daži atgriezušies Blīdenē. "Tas ir viņu gatavots un dāvināts," - direktore norāda uz garo galdu, pie kura risinās mūsu saruna.

Ir saglabājušies darbagaldi, skolā turpina strādāt meistars, pie kura puikas liptin līpot gan stundās, gan pēc tām, bet - kā būs nākotnē? Izglītības reforma paredz, ka no 2004. - 2005. gada mājturībai atvēlama tikai 1 stunda nedēļā, un vēl spriežot, ka zēniem mājturības varētu nebūt vispār. Jo skolās vairs neesot bāzes...

"Viena trešdaļa skolēnu dzīvo sliktos materiālos apstākļos. Ja viņi kaut ko praktisku iemācīsies skolā - kādā darbā viņus pieņems, bet, ja viņi neko nepratīs?... Ceru, ka Blīdenes skolas darbnīcas darbgaldi netiks izmesti ārā. Esmu pārliecināta - agri vai vēlu pie tā atgriezīsies un attapsies, ka vairs nav, uz kā mācīt. Un es nekādi nesapratīšu, kas notiek Latvijā, ja neapzināsies, ka Eiropai būs vajadzīgi tikai vai nu gudri, vai arī ļoti prasmīgi cilvēki," - tā direktore.

Veicina veselīgu dzīvesveidu

Skolā strādā 15 skolotāju, mācās 153 skolēni un divās pirmsskolas izglītības grupās - 30 bērnudārznieku. Skola izvietota trīs ēkās - citā par citu jaunākā.

Genovefas Platkājes entuziasms savulaik ir panācis, ka tikusi saglabāta kādreizējā bērnudārza ēka. Tur tagad pirmsskolas izglītības iestāde un mācās pirmo trīs sākumskolas klašu skolēni. Ērti, gaiši un saulaini - tāds ir iespaids par mācību un darba apstākļiem šeit.

Divreiz dienā mazie skolēni mēro piecu minūšu ceļu līdz pamatskolai, kur viņiem notiek sporta stundas un kur viņi pusdieno. "Vai tā nav laba un veselīga fizkultūra dienas vidū? Kaut arī nereklamējam, patiesībā jau mēs sen esam veselību veicinoša skola," - smej skolotāji.

Skolotāji nemaina darbavietu

Uzsākt ko jaunu, nebijušu - tas vienmēr saistīts ar risku. Acīmredzot kolēģi skolas vadītāju atbalsta viņas idejās un savā darba vietā jūtas labi. Blīdenes pamatskola ir ļoti stabila tajā ziņā, ka gadu gaitā tikpat kā nav bijis kadru mainības.

Viena no skolas dvēselītēm ir direktores vietniece mācību darbā Ruta Muhitdinova. Vēl vadības komandā ir audzināšanas darba vietniece Ildze Volfa. Saskanīga komanda, kas par sevi saka - Vērsis un Auns, abi ar stingriem raksturiem, un vēl Strēlnieks, kas prot izšaut bultas, ja abi nelokāmie sit pieres kopā.

"Skolā esmu aizvadījusi jau 25 gadus. Es pati par sevi brīnos..." - tā Ruta Muhitdinova. "Esmu iepazinusi arī daudzas citas skolas. Katrā ir kas paņemams un labs, bet es tomēr nemainītu skolu - es gribu šeit, man šeit patīk."

Mācību pārzine saka: direktore viņu ir izaudzinājusi, to pašu piebalso otra vietniece. "Kolektīvam un spējai sastrādāties ir ārkārtīgi liela nozīme. Ir svarīgi, ka mēs izrunājamies, ja nepieciešams, izstrīdamies, bet rezultātā vienojamies un darām kopīgi," - tā Ildze Volfa.

Skolotāju kolektīva iezīme esot spēja mobilizēties, kad tas nepieciešams, un darīt saskaņoti, darīt kopējai lietai, atbalstot vienam otru. Blīdenes skolotāji cenšas atrast darbības jomas, kuras stimulētu darbam skolēnus. Vieni iesaistās projektos, citi piedalās konkursos vai izdomā vēl ko citu - vienmēr rosīgi dara.

Skolā nekad nav bijis daudz naudas, bet te cenšas saglabāt to, kas iegūts. Tas neizdotos direktorei vai skolotājiem vieniem pašiem, to var izdarīt tikai tad, ja arī bērni saglabā. Skolas noskaņā un vides veidošanā skolēni ir ļoti līdzdalīgi. Daudz kas te ir pašu rokām radīts - strādā skolotāji, līdz ar viņiem arī skolēni. Savādāk nevar būt - ir jādara daudz kas, par ko neviens nesamaksā.

Balta blūze ir katrā ģimenē

Rajona pasākumos, lai kādi tie būtu, nevar nepamanīt vēl vienu Blīdenes skolas iezīmi - skolēni vienmēr ir saposušies. Pārskatot skolas albumu, uzmanību piesaista koris. Liekas, retā skolā tas skatītāju priekšā var iznākt tik saskaņots - bērniem ir baltas blūzītes un krekli, tumši svārki un bikses.

Skolotāji piekrīt - daudz uzmanības tiek veltīts tam, lai skaistā vidē arī bērni būtu skaisti. Tā gads no gada vienkārši ir iegājies - to respektē vecāki, pieņem bērni. Svētku apģērbs svētkos - tā ir norma un nepieciešamība. Vecāki spēj prasīto sagādāt, viņi paši nāk ar ierosmēm, kā izdarīt labāk, lai izskatītos vēl skaistāk. Ja kādai mammai bērni izaug, viņa blūzi vai apavus atnes uz skolu - lai skolotāji iedod tiem bērniem, kuriem nav.

Tikpat saposušies un skaisti svēkos ir arī Blīdenes skolotāji. Tādi - arī vecāki un pagasta sabiedrība, kas apmeklē skolas pasākumus.

Kolektīvā valda veselīgs humors

Jautāti par tradīcijām, skolotāji smaida - ir labas atmiņas par skaistiem kopīgi aizvadītiem brīžiem. "Cenšamies neaizmirst savus bijušos kolēģus. Edgaram Taubenbergam nosvinējām 75 gadu jubileju. Čakls skolotājs. Ļoti skaista zaļa sakopta bija viņa bioloģijas klase. Pats - vienmēr uzvalkā, kā īsts skolotājs. Viņš ļoti daudz strādāja izmēģinājumu lauciņā un rosināja bērnus strādāt. Arī vasarās skolotājs aprūpēja savas puķes. Daudzus gadus skolā nostrādājusi Ausma Treidena un vēl citi - viņus aicinām līdzi braucienos uz teātri, kopīgi apmeklējam aizgājušo skolotāju kapu vietas. Tradīcija ir arī Skolotāju dienas ekskursija," - tā G. Platkāje.

Labā atmiņā skolotājiem pasākums Blīdenes mednieku namiņā, kur īpatnējā gaisotnē svinēti pagājušie Ziemassvētki. "Mums patīk būt kopā ārpus skolas. Tad ir pavisam cita gaisotne, citas sarunas un domas. Kolektīvā valda veselīgs humors, mīlam viens par otru labsirdīgi pasmieties," - atklāj Ildze Volfa.

DZINTRA MUCENIECE, Brocēnu novada Blīdenes pārvaldes informācijas centra vadītāja: "Ar skolu pašvaldībai vienmēr ir bijusi laba sadarbība jau sen - kopš 1975., 76. gada, kad aizsākām tradīciju svinīgi izdot vecākiem bērna dzimšanas apliecību. Vārda došanas svētkos tad dziedāja arī skolas pašdarbnieki, tāpat viņi palīdzējuši arī citos svētkos.

Bērnus audzināt un skolot ir grūts darbs, tāpēc skolotājiem novēlu turpināt, kā līdz šim. Skolēni ir zinoši, viņiem labi panākumi mācību olimpiādēs. Novēlu radoši strādāt."

INITA RUBENE, bijusī skolniece: "Savai skolai novēlu, lai tā arī turpmāk ir tāda, kāda tā ir tagad, un, ja izdodas, - kļūst vēl labāka. Te ir patiešām labi pedagogi, kas vienmēr centušies, lai skola būtu sakopta un lai tās pasākumi pulcētu gan skolēnu vecākus, gan pārējos vietējos iedzīvotājus."