Brauciens uz Nīderlandi, Beļģiju

Aprīļa sākumā, atgriezusies no ceļojuma, visiem tā arī sacīju: man šogad būs divi pavasari.

Braucienu organizēja Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes pirmsskolas nodaļa, kas līdzi doties uzaicināja arī mani un pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaciņa" arodbiedrības pirmorganizācijas priekšsēdētāju Andru Radziņu.

Holandes ainava sajūsmina

No Liepājas izbraucām 1. aprīlī. Joks? Nē, pavisam nopietni - pēc 33 stundu brauciena autobusā nonācām Holandē. Jau pa ceļam - Vācijā - varēja redzēt ziedošas plūmītes, taču Holandes ainava pārspēja visu.

Abās ceļa pusēs bija redzami daudzkrāsaini narcišu, tulpju un hiacinšu lauki. Daļa ziedu jau bija atvērušies, daļai tas vēl priekšā. Kā platas lentas vienas krāsas ziedu plantācijas iedēstītas līdzās citu krāsu joslām. Gaisu pildīja neaprakstāms smaržu kokteilis. Un sirdis arī. Varējām tikai iztēloties, kas notiek pavasara viducī.

Kokus stāda uz jumtiem

Amsterdama mums atklāja līdz šim redzētajām Eiropas pilsētām neraksturīgu ainavu - ļoti daudz kanālu, tiltu un tiltiņu. Tā kā pilsēta ir blīvi apdzīvota, pārvietošanās automašīnās ir apgrūtināta, un daudzi brauc ar velosipēdiem. Divriteņi tiek uzskatīti par vienlīdz svarīgiem transporta līdzekļiem - tiem pat ir uzbūvētas speciālas vairākstāvu stāvvietas. Tik daudz velosipēdu vienuviet līdz šim nebija nācies redzēt. Grūti izprast, kā šo daudzo braucamo vidū iespējams atrast savējo.

Amsterdamā ir maz koku, tādēļ tiek izmantota katra iespēja tos iestādīt. Tie tiek audzēti pat uz māju jumtiem. Pilsētā arī apstādījumu ir salīdzinoši maz. Biežāk ir vērojami uz liellaivu, kuģu klāja - tie noenkuroti pastāvīgai palikšanai pilsētas kanālos, un ne sevišķi turīga iedzīvotāju daļa tos izmanto kā dzīvojamās mājas (studenti, iebraucēji, jaunās ģimenes).

Nīderlandes galvaspilsētā apmeklējām Madame Tiso vaska figūru muzeju. Apskatījām arī pilsētu vakarā, ieskaitot "sarkano lukturu" rajonu. Interesanti - "vakara meitenes" neklīst pa ielām, bet sevi izrāda, dejojot vai citādi kustoties lielos skatlogos (aiz stikla durvīm). Vīriešus piedāvājam savus intīmos pakalpojumus gan nekur neredzējām, vai - nepratām saskatīt?

Šajā valstī var brīvi iegādāties tā sauktās vieglās narkotikas - cigarešu, šokolādes, cepumu vai konfekšu veidā. Taču tām atvēlēti atsevišķi plaukti, un uzraksti brīdina par narkotisko vielu piedevām. Tā ka sajaukt ar parastiem saldumiem nav iespējams. Ieskatam - 1 marihuānas cigarete maksā apmēram 25 santīmus, bet visa paaciņa - 5 latus. Mēģināt atvest šīs mantas uz Latviju nav ieteicams, jo atceļā Vācijā somas caurskatīja ar rentgena aparātu (kā lidostās) un autobusu pārmeklēja vairāki cilvēki un speciāli apmācīts suns.

Var iet ūdenim pa virsu

Pats skaistākais bija Koikenhofas pavasara ziedu izstādes apmeklējums. Bija 18 - 20 grādu silts, ziedēja visi pie mums pazīstamie krūmi un koki - forsītijas, ķirši, plūmes, mandeļkociņi, kā arī neredzētāks koks magnolija un daudzi citi, kuriem nosaukumus nezinājām. Brīvā dabā visdažādāko krāsu, formu un smaržu kombinācijās bija sastādītas tulpes, hiacintes, narcises un citi pavasara ziedi. Neko tādu mēs iepriekš nebijām redzējušas!

Izģērbušās līdz plānām virsdrēbēm, klejojām pa celiņiem starp ziedu dobēm. Dažviet gājām pat pa... ūdens virsu. Tieši tā kādā vietā izskatījās no attāluma. Bet tuvumā izrādījās, ka baseinā ir koka apļi, kas nepaceļas virs ūdens līmeņa, un pa tiem var iet.

Šajā brīnumdārzā var uzturēties stundām, te ir, ko baudīt. Bija atsevišķām augu grupām atvēlēti paviljoni - tulpēm, krizantēmām, mārtiņrozēm... Ziedus, atsevišķus puķu sīpolus un puķes podos bija iespējams arī nopirkt.

Būvē dambjus

Ir gluži aplami uzskatīt, ka Holande ir tas pats, kas Nīderlande. Holande ir tikai neliela valsts daļa. Nīderlande nozīmē "zemā zeme", jo gandrīz trešdaļa teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Būvējot dambjus, iedzīvotāji cenšas Ziemeļjūrai atkarot daļu zemes.

Mēs braucām pa automaģistrāli, kura uzbūvēta uz mākslīgi veidota dambja. Savāda izjūta, redzot, ka abās pusēs ceļam viļņojas jūra.

Bērni mācās patstāvīgi

Kā tiek izglītoti bērni, uzzinājām Alkmāras pilsētas (Holandē) skolā-bērnudārzā. Holandiešiem tā saucamā sākumskola ir līdz 7. klasei no 1. klases, kurā mācības uzsāk 4 - 5 gadus veci bērni. Piecgadīgi, sešgadīgi jau mācās 2. klasē, bet 7. klasē - 10, 11 gadus veci skolēni.

Tā kā lielākā daļa sieviešu šajā zemē nestrādā algotu darbu, uz skolu (bērnudārzu) bērnus atved tikai uz dažām stundām no pulksten 8 līdz 13. Obligātā izglītība sākas no 5 gadu vecuma (tāpat, kā tas tagad paredzēts pie mums, Latvijā). Pamatizglītības programmas finansē valsts, bet, ja bērns vēlas apgūt zīmēšanu, dziedāšanu un citas papildu prasmes nodarbībās, par tām maksā vecāki.

Klasē ir daudz bērnu. Sākot no rudens, viņu skaits pakāpeniski palielinās (piemēram, no 18 līdz 34, lielākajam pieļaujamajam bērnu skaitam klasē). Skolēni zināšanas apgūst patstāvīgi, skolotājam ir konsultanta loma. Skolā ir bibliotēka, kurā katram vecumam atzīmēts (ar savu krāsu) ieteicamo grāmatu klāsts.

Telpas iekārtotas ļoti vienkārši. Stundas laikā skolēni var brīvi uzvesties (cits lasa, cits ēd, cits sēž un nedara neko). Ir noteiktas tēmas, kuras jāapgūst, un katrs bērns to dara patstāvīgi (mūsu izpratnē - skolas klasēs), ja ko nesaprot, vaicā skolotājam. Pirmajās trīs klasēs (pirmsskolas klasēs) mācības, tāpat kā pie mums, notiek rotaļnodarbību veidā.

Brige ir senatnīga

Vēl mēs bijām Beļģijā, Briges pilsētiņā, kas slavena ar šokolādes un mežģīņu izgatavošanas tradīcijām. Mežģīnes aizvien smalki tiek darinātas ar rokām. Kā daudzi, kas šeit ierodas, apskatījām katedrāli un Mīļās sievietes baznīcu. Tā kā Brigi kari nav skāruši kopš 12. gadsimta, saglabājušās senās arhitektūras celtnes un svētvietas.

Ceļojums bija neaizmirstams - draudzīga un patīkama gaisotne un agrs pavasaris!