"Saldus Druvā" labo žogus un sēs linus

Ir pats piemērotākais laiks atjaunot ganību aplokus, jo vēlāk, kad zeme kļūs sausa, tad mietu dzīšana vairs nav iespējama.

Tā vakar skaidroja "Saldus Druvas" vīri, kuri atjaunoja aplokus pie "Bajāru" fermas. Pērn aplokus mēģinājuši labot, kad zeme jau bijusi sausa, tad nelīdzējis pat mehanizētais mietu dzinējs.

Vispirms inventarizējot visu aploku, kuri mieti jāmaina, tikai tad līdzās iedzen jaunos. Zāle ganībās arī aug ļoti strauji, un teju būs klāt arī pirmā ganu diena. Līdz tam laikam visam jābūt kārtībā. Tādēļ lieti noder pašu remontvīru izgudrota un pagatavota ierīce mietu dzīšanai. To darbina traktora hidraulika, un katra mieta iespiešana prasa tikai īsu brīdi. Vienkāršo ierīci esot izdomājis mehanizators Vilnis Rubulis. Tā labi noder jau vairākus pavasarus.

Ganību platība saimniecībā aizņem 320 hektārus, ik gadu daļu atjauno. Parasti sēj ziemājus ar zālāju pasēju, tur nākamajā gadā pēc ziemāju novākšanas jau veidojas pirmais zelmenis. Lopu piebarošanai ik gadu sēj arī zaļbarību. Šopavasar iesēts pirmais zirņauzu mistra sējums, nākamnedēļ sēs vēl, lai zaļbarību var pļaut pēc iespējas ilgāku laiku. Piebarošanai audzē arī lucernu. 57 hektāriem agrāk sētu lauku nākuši klāt vēl 38 hektāri lucernas.

"Saldus Druvā" sēs arī mūspusē maz redzētu kultūru - linus. To te var uzskatīt savā ziņā par tradicionālu kultūru. Linsēklas nepieciešamas mazajiem teliņiem. Saimniecības galvenais agronoms Andris Fogelis apgalvo, ka pašiem linus audzēt ir izdevīgāk un lētāk, nekā pirkt citu audzētās sēklas. Ik gadu "Saldus Druvā" linu lauki aizņem 8 - 10 hektārus, bet pērn apsēti tikai pieci hektāri, un tas bijis stipri par maz saimniecības jaunlopu vajadzībām. Tādēļ šogad platību plāno palielināt līdz aptuveni 10 hektāriem.

"Ar liniem īpašu sarežģījumu nav," skaidro agronoms. "Der tas pats mēslojums, kādu lietojam graudaugiem, kulšanā arī izmantojam labības kombainus, un nav ne vainas. Vienīgais, kas šai kultūrai specifisks, - ļoti jāuzmana nenokavēt kulšanas laiku. Ir īss brīdis, kad pogaļas ar sēklām jau gatavas, sausas, bet stiebri vēl zaļi. Tad var kult. Ja nokavē, tad stiebri jau kļuvuši par pakulām."