"Es jūtu, ka varu ko izdarīt."

Saldus 2. vidusskolas absolvents MĀRTIŅŠ GINEITIS studē Liepājas Pedagoģijas akadēmijā un nesen ievēlēts par tās studentu padomes priekšsēdētāju.

Norunājot tikšanos, sapratu, ka Mārtiņš ir ļoti aizņemts cilvēks, kas piedalās dažādos pasākumos ne tikai Liepājā, bet arī Rīgā un citviet Latvijā.

"Uzsākot studijas, domāju: nu reiz pietiek ar aktivitātēm - gan pamatskolā, gan vidusskolā daudz darīts ārpus mācībām, reiz taču ir kārtīgi jāmācās. Bet - jutu, ka ar mācībām vien man nepietiek, gribas darīt arī vēl ko citu. Satikšanās, sēdes man pakārtotas lekcijām un parasti notiek vai nu vakarā, vai pusdienas laikā. Mana darba diena bieži vien beidzas ļoti vēlu. Kamēr izlasu vēstules un e-pastu, akadēmiju jau slēdz, bet es vēl sēžu pie datora. Sardze tad piesaka, lai viņu pamodinu, kad iešu prom," - tā Mārtiņš.

Pastāsti par savām studijām.

- Es otro gadu mācos tūrisma menedžmenta specialitātē - man būs profesionālā izglītība un bakalaura grāds. Būšu gan gids, gan menedžers.

Pirmajā kursā lielākoties bija vispārējie mācību priekšmeti - pasaules ģeogrāfija, pasaules vēsture, vispārējais menedžments, ievads ekonomikā... Šogad mums ir diezgan daudz "zaļo" priekšmetu, piemēram, ekotūrisms. Man gan īsti nepatīk, ka tiek uzsvērta tikai dabas aizsardzība, aizmirstot, ka cilvēkam nepietiek ar "zaļo" vien. Tad pasniedzējiem lieku padomāt, ka, šādus principus ievērojot, mēs stāvētu ar tukšiem vēderiem un zaļiem karogiem pie pilsētas domes un visu laiku kurnētu par rūpnīcām, kafejnīcām, cilvēku dzīves apstākļiem...

Kuras lekcijas tevi aizrauj?

- Tas varētu būt menedžments un tirgzinības, bet es nezinu - vai tik daudz priekšmeta dēļ vai pasniedzējas dēļ. Nezinu labāku pasniedzēju akadēmijā par viņu - Diānu Līdumu. Tikpat aizrautīga kā es, viņai diena arī ir saplānota no astoņiem rītā līdz vēlam vakaram.

Ja godīgi - neviena no apgūstamajām profesijām mani īpaši nesaista. Labāk patīk darbs ar cilvēkiem - lai es tiem varu sagādāt prieku. Gari projekti mani nevilina, gribu drīz vien redzēt un just sava darba rezultātu. Man patīk, piemēram, skolēniem noorganizēt ekskursiju un pēc tam saņemt no viņiem priecīgas vēstules, ka notikums ir izdevies. Vakar daru, šodien jau rezultāts - vienkārši super!

Pastāsti, ko līdz šim esi darījis studentu pašpārvaldē.

- Pirms mani ievēlēja par priekšsēdētāju, padomē pārstāvēju izglītības jomu. Akadēmijā izveidoju studiju procesa novērtēšanas anketu. Pret to bija lielākā daļa augstskolas vadības - kā tagad būs, ka studenti sāks izteikties par pasniedzējiem? Bet tas - "iekšējām vajadzībām".

Tiekoties ar rektori, esmu pārrunājis jautājumu, ka akadēmijā ir daudz pensionētu pasniedzēju. Rektore sacīja: "Kur dabūsim jaunus pasniedzējus - viņi uz augstskolām nenāk par kapeikām strādāt." Es teicu, ka var taču piesaistīt uzņēmējus, pilsētas domi ar finansējumu... Atbilde bija - bet kurš tad to darīs?! Tad gan man bija tāda dusma... Liepājas uzņēmēji saka: labprāt ņemtu studentu pie sevis darbā kā savējo cilvēku, jo students - tas ir bez maksas. Tad arī augstskola varētu ko gūt.

Kas studentiem šobrīd ir aktuālākais risināmais jautājums?

- Kā kuriem. Kuri nemācās ar "pilnu jaudu", tiem varbūt svarīgākie ir izklaides un atpūtas pasākumi. Piemēram, mums, tūristiem, ir ļoti daudz projektu, kuros esam iesaistīti. Tagad man piedāvāja veidot kultūras pasākumu Liepājā pludmalē - saistītu ar smilšu pilīm. Vēl - iesaistīties projektā "Bērnu vasaras taka".

Studenti ir tāda "tauta" - vai nu viņi dara, vai nedara vispār. Tie, kuri nedara, visu laiku sauc, ka viņiem nekā nav.

Tavs darbošanās lauks - gan akadēmija, gan Liepāja, gan Latvija...

- Jā, esmu iesaistījies arī Liepājas nevalstisko organizāciju atbalsta centrā. Mani ievēlēja Latvijas studentu apvienības domē. Es jūtu, ka varu ko darīt, - parādīt, ka studentiem ir tiesības un ka savas problēmas viņi var risināt valsts mērogā.

Mans sapnis ir panākt, ka students un pasniedzējs ir vienā līmenī - viens otru vērtē. Akadēmiju salīdzinu ar uzņēmumu. Students ir klients, kurš iet uz uzņēmumu, un, ja viņam tur atbild augstprātīgā tonī, viņš taču labprātāk izvēlas citu uzņēmumu. Man gan tā vairs negadās, jo mani respektē - ja nepatīk, eju un saku, un risinu. Ja nebūsim mēs, jūsu studentu, ko jūs, pasniedzēji, darīsiet?

Mans mērķis ir pasniedzējiem palīdzēt saskatīt, kas viņiem darbā neveicas. Ja students saka, ka kaut kas neizdodas, ir jāieklausās, lai varētu kļūdu izlabot.

Es parasti runāju visu akadēmijas studentu vārdā - vai nevalstiskās organizācijās, vai pašvaldībā.

Tu saki: Liepājā ir ap 20 dažādu jauniešu organizāciju. Kāpēc Saldū nav tik daudz aktīvu jauniešu?

- Es nezinu... Nezinu, vai Liepājas jauniešu dzīves stilu nosaka augstskolas klātbūtne, domāju, ka tikai nedaudz. Liepājas pilsētas domē ir jauniešu lietu komisija, kurā iesaistās skolēni, ir arī studenti, kam komisijas sēdēs gan ir daudz lielāka ietekme nekā skolēniem.

Visu pasākumu idejas un norise tiek izskatītas šajā komisijā - lai projekti būtu kvalitatīvi un, kad tiek jautājums nodots deputātiem izlemšanai, vairs nebūtu nekādu neskaidrību. Lielas summas jauniešu projekti nesaņem, bet - dome tos finansē.

Tagad esmu darba grupā, kura izstrādā jauniešu politikas koncepciju Liepājā. Sākumā, kad to sāka veidot, teica, ka tādas Latvijā vēl neesot. Domāju - tas nevar būt, un man izdevās "uzrakt", ka ir pat divas. Viena no tām - jau apstiprināta.

Ko Liepājā būtu svarīgi izdarīt?

- Patlaban ir liels narkomānu skaits, un būtu labi, ja to izdotos samazināt.

Ko tas dod cilvēkam - ka viņš ir aktīvs?

- Pirmkārt, mans ieguvums - ka visu laiku pārsvarā tiekos ar vecākiem cilvēkiem, kuri savādāk domā. Viņi ietekmē manu uztveri un spiedumus.

Aktivitāte daudz ko dod, kaut gan dažreiz, īpaši - kad tuvojas sesijas, ir liela spriedze, jo daudz jāmācās. Tad pat uznāk dzīves apnikums, un esmu novērojis - jo vairāk jādara, jo mazāk to gribas. Bet tas pāriet.

Kā pavadīsi vasaru?

- Jūnijs man ir aizņemts, bet neviens liels projekts vēl nav paredzēts. Domāju sameklēt darbu Saldū. Tas nebūs saistīts ar tūrismu - pēdējos gados vasarās esmu strādājis kārtīgus melnos darbus. Un, kad tādus daru, saprotu, ka ir jāmācās...