1. maijs - Latvijas Satversmes sapulces diena

1918. gada 18. novembrī, kad tika proklamēta Latvijas valsts, gandrīz visa valsts teritorija atradās vācu okupantu rokās. Pusotra gada laikā notika lielas pārmaiņas. Pirmkārt, atjaunoja Latvijas varu visā tās teritorijā, ieskaitot arī Latgali. Otrkārt, noslēdza robežlīgumus ar visām kaimiņvalstīm. Strauji attīstījās lauksaimniecība, rūpniecība un tirdzniecība. Latvieši parādīja savas valsts iedzīvotāju labāko īpašību - darba mīlestību.

Bija radies pamats sasaukt Latvijas Satversmes sapulci. Tālredzīgākie latviešu valstsvīri par Latvijas Satversmes sapulci (turpmāk tekstā LSS) runāja jau 1905. gada revolūcijas laikā.

Valsts iekārta, kā katrā demokrātiskā iekārtā, bija jānosaka LSS sapulcei, kas bija jāievēl vispārējās tiešās vienlīdzīgās aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Šādu LSS vēlēšanas kārtību noteica 1919. gada 19. augustā pieņemtais vēlēšanu likums.

Satversmes Sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Ievēlēja 150 deputātus, vēlāk vēl divus - kad bija noskaidrotas attiecības ar Igauniju robežu jautājumā. Vislielākos panākumus vēlēšanās guva Latvijas sociāldemokrātiskā partija, savācot 38,7% no visām balsīm. Sevišķi sociāldemokrātus atbalstīja laucinieki. Starp sociāldemokrātiem bija daudzi izteikti līderi, kā Jūlijs Celms, Felikss Cielēns, Kristaps Eliass, Fricis Menders, Arveds Švēde, tēvs un dēls Kalniņi. Jāatzīmē Pauls Kalniņš, kurš visās Saeimās bija Saeimas priekšsēdētājs. Spilgtas personības bija arī Latviešu zemnieku savienības rindās. Viņu līderis bija Kārlis Ulmanis, kurš bija daudz veicis Latvijas labā, vadot trīs ministru kabinetus. 1920. gada 18. jūnijā K. Ulmani LSS apstiprināja par pirmo Latvijas valsts ministru prezidentu. Izcili valstsvīri bija arī Z. Meierovics un J. Čakste, kuru 1920. gada 1. maijā ar 83 balsīm ievēlēja par valsts prezidentu. Jānis Rainis saņēma tikai 48 vēlētāju balsis un sarūgtināts tūlīt atstāja zāli. Ar šādu rīcību viņš tikai kaitēja savai reputācijai. Latvijas zemnieku savienībā par deputātiem kļuva tādi Latvijas patrioti kā A. Kviesis (3. Latvijas prezidents), Latvijas banku padomes priekšsēdis A. Klīve, nākamie ministru prezidenti A. Alberings un H. Celmiņš. Latgali pārstāvēja tāds sava novada un valsts aizstāvis kā F. Trasūns. Deputātu izglītības līmenis, ievērojot tā laika līmeni Latvijā un bijušajā Krievijas impērijā, bija augsts. Ar augstāko izglītību bija 57,2% deputātu. Bija tādi, kas pārzināja trīs un vairāk svešvalodu.

Latviešiem 1920. gada 1. maijs bija svētki. Rīgā notika tautas manifestācijas. Padomju Krievija ar saviem aģentiem izplatīja viltus informāciju, bet tā augļus nenesa.

Pirmajās sēdēs Satversmes Sapulce ievēlēja valstij svarīgas komisijas. Pirmā - Satversmes izstrādāšanas, otrā - agrāro lietu, kā arī dažas maznozīmīgas. Jau 27. maija sēdē Satversmes komisija iesniedza apstiprināšanai deklarāciju par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus. Pirmajai deklarācijai bija tikai divi panti. 1. Latvija ir neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu. 2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Šos pantus pieņēma vienbalsīgi, vienam atturoties (sociāldemokrāts M. Rozentāls). Satversmes Sapulce darbojās līdz 1922. gada 7. novembrim. Šajā laikā tika noslēgti un ratificēti miera līgumi ar Padomju Krieviju un Vāciju, nospraustas Latvijas robežas, Latvija uzņemta Tautu savienībā, un gandrīz 40 valstis atzina Latviju de iure. Starp citu, viena no pēdējām bija ASV. Tika izdoti 205 likumi, 291 noteikums ar likuma spēku un 134 pārvaldes akti.

Vienprātīgi pieņēma pirmos četrus Satversmes pantus. Pirmie divi - iepriekšminētie un trešais - ka valsts teritoriju veido Vidzeme, Zemgale, Kurzeme un Latgale. Ceturtais - ka Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru. Pēdējam punktam gan vēlāk ir precizēta krāsa un izmēri.

Interesanti ir ar 6. punktu, kas skan - "Saeimu ievēlē vispārīgās tiešās aizklātās un proporcionālās vēlēšanās". 1940. gada jūlijā PSRS okupanti to neņēma vērā. Tas bija un ir mūsu trumpis.

Satversmes Sapulce noteica kārtību, kā ievēlams valsts prezidents, un tā varu. Arī par Satversmes izmaiņu ierosināšanu un pieņemšanas kārtību un referenduma rīkošanu.

Padomju gados 1. maiju svinēja ar sarkano karogu jūru un militārām parādēm.

Vispār 1. maijs ir Darba svētki, tos atzīmēja arī daudzi Latvijā. Bet Satversmes Sapulces pusotra gada starpposms bija Latvijai ļoti svarīgs.

Izmantotā literatūra - V. Lācis "Latviešu zemes un tautas vēsture" I daļa. Dažādu gadu "Daugavas Vanagi".