Kurzemes kauju vietās stāda ozoliņus

Saldus Sadraudzīgā biedrība un Saldus Vides aizsardzības kluba aktīvisti šopavasar nu jau piekto reizi rīkoja piemiņas ozoliņu stādīšanas talku.

Tās tradicionāli notiek tādā rajona vietā, kur risinājušās vēsturiski nozīmīgas Otrā pasaules kara kaujas un kur latviešu karavīri pierādījuši patiesu savas zemes mīlestību. Sestdien talcinieki pulcējās pie Gaiķu baznīcas, kur, kā stāstījuši aculiecinieki, notikusi viena no pēdējām vai pat pēdējā Otrā pasaules kara kauja Kurzemes frontē. Te abpus karotāju līnijām lijušas gan vācu, gan latviešu asinis, jo pretī leģiona vīriem stājās sarkano strēlnieku divīzija. Tādēļ, iemūžinot kritušo piemiņu, talkas dienā te tika iestādīti 26 ozoliņi.

Mudina izprast vēstures faktus

VAK biedrs Leons Heinackis iepazīstināja ar Gaiķu pagasta vēsturi - no seniem laikiem līdz pat liktenīgajai 1945. gada 8. maija pēcpusdienai. No 64 gaiķeniekiem, kuri bija leģionā, karā krita 12, bet no padomju armijā iesauktajiem mājās atgriezās tikai trešā daļa vīru.

Svinīgā pasākumā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa un Latvijas Aizsargu štāba pārstāvji, mudinot analizēt pagātnes notikumus un mācīt nesagrozītu vēsturi jaunajai paaudzei. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis uzsvēra, ka pasaule dzīvo vēstures izpratnes maldos, bet katra godīga pilsoņa pienākums darīt visu, lai pasaule uzzinātu patiesību un lai mēs nezaudētu visdārgāko - savu godu. Māksliniece Arta Dumpe, kuras īpašumā Remtes pagastā līdzīga talka notikusi jau divreiz un kur aug ap pussimts piemiņas ozoliņu, sacīja, ka Remtes pagastā vēl ir vieta, kur kara pēdējā dienā notika kauja un kas būtu iezīmējama ar ozolu stādījumu.

Pēc īsa svētbrīža Gaiķu baznīcā talcinieki ķērās pie darba. Pūtēju orķestra mūzikas pavadībā koku stādīšana veicās raiti, jo stādīšanas vietas jau laikus bija iezīmētas. Pēc tam pie ugunskura tika pārrunāti mūsu valsts vēstures svarīgi notikumi un šodienas politiskās kaislības. Pasākuma organizētāji pateicas par atbalstu SIA "Ardeks", Intai Gaušei un firmai SVA un uzņēmējam Ilgvaram Salmiņam.

Meklē kritušos vācu karavīrus

Piemiņas ozoliņu stādīšanā piedalījās arī Vācu brāļu kapu apzināšanas savienības Saldus nodaļas vadītājs Peters Lindau. Par šīs organizācijas uzdevumiem un pašreiz darāmo viņu lūdzu pastāstīt "Saldus Zemes" lasītājiem.

- Šī sabiedriskā organizācija Vācijā tika izveidota jau pēc Pirmā pasaules kara. Tad tās biedri meklēja vietas, kur gājuši bojā vācu karavīri. Tāds pats uzdevums bija pēc Otrā pasaules kara. Vispirms meklēja un vienkop pārapbedīja vācu karavīrus, kas krituši Vācijas teritorijā, pēc tam - arī ārpus Vācijas, piemēram, Francijā. Kamēr pastāvēja dzelzs aizkars, meklējumi Austrumu virzienā nebija iespējami. Tagad meklētāju grupas strādā gan Baltijas valstīs, gan Krievijā, Ukrainā, Čehijā, Ungārijā, Rumānijā. Vislielākais darbinieku skaits strādā Krievijā - pie Pēterburgas, Demjanskas, strādās arī pie Smoļenskas, Staļingradas (vēlāk - Volgogradas) kauju vietās. Gan pie Volgogradas, gan pie Pēterburgas tiks iekārtoti lieli vācu karavīru kapi. Krievijā vairums iedzīvotāju mūsu darbu uzņem ar izpratni, labprāt parāda, kur ir apbedījumu vietas. Kritis vācu karavīrs arī tur vairs netiek uzskatīts par ienaidnieku. Latvijā, pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, krituši aptuveni 100 tūkstoši vācu karavīru, bet Krievijā - vairāk par miljonu.

Kurzemē pamatā mūsu darbs ir pabeigts, ekshumētas vairāk nekā 20 tūkstošu vācu karavīru mirstīgās atliekas, ir palikušas atsevišķas vietas, kur varētu būt apbedījumi, bet tos grūti atrast. Aculiecinieki var norādīt tikai aptuvenu atrašanos, piemēram, liela lauka vidū vai kaut kur mežā. Arvien mazāk ir notikumu dzīvo aculiecinieku. Grūti izmantot arī metālu meklētāju, jo zemē ir daudz dažādu metāla priekšmetu, kara munīcija.

Berlīnē brīnumainā kārtā bija saglabāts vērmahta arhīvs, kurā ir ziņas par kritušajiem. Katram vācu karavīram bija divdaļīgs metāla žetons. Kad karavīrs krita vai mira ievainojuma dēļ, vienu žetona daļu nolauza un aizpildīja izziņu, kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ un kad gājis bojā karavīrs. Šīs liecības tika nosūtītas vērmahta arhīvam. Šāds arhīvs tika veidots līdz par 1945. gada aprīlim. Tomēr kara apstākļos arī šīs ziņas var būt nepilnīgas, īpaši - kara beigu posmā.

Latvijā turpināsim darbu Bauskas, Dobeles, Ogres un citos rajonos. Netālu no Rīgas būs vēl viena kapsēta kritušajiem vācu karavīriem, kur jau ir pirmie apbedījumi. Tā būs mazāka nekā Tērpju kapi pie Saldus. Vācu karavīru kapi būs arī pie Daugavpils.

Ir laba sadarbība ar Latvijas iestādēm, pašvaldībām, un šo sadarbību nosaka līgums starp Latvijas valsti un Vāciju. Arī ar citām valstīm, kurās meklējam kritušos vācu karavīrus, ir līdzīgi sadarbības līgumi. Šāda līguma nav ar Poliju, bet ir vienošanās, ka tur mūsu organizācija drīkst meklēt vācu karavīru apbedījumus. Latvijā mums palīdz Brāļu kapu komiteja.