Izstāde par karu un kapitulāciju atdzīvina vēsturi

Otrā pasaules kara veterāni bija pirmie, kas vakar apskatīja izstādi "Otrā pasaules kara beigas Kurzemē".

Ekspozīcija iekārtota Kurzemes Valsts militārā dienesta pārvaldes otrā stāva izremontētās telpās. Sakārtota un papildināta tā gaida apmeklētājus. Gida un saimnieka lomā pirmajā dienā bija vēstures pētnieks un kolekcionārs Ivars Andersons. Izstādi iekārtot viņam palīdzēja gan dienesta pārvaldes darbinieki, gan māsa Aina Ivanova.

Pirmie uzmanību saista stendi "Kapitulācija". Tajos - unikālas fotogrāfijas no bijušā un izlaupītā Ezeres muzeja. Pēc kara gūstekņi Ezerē; gūstekņi darbā; nopostīta Jelgava, kas kādreiz skaitījusies Kurzemē; padomju armijas karavīri uz motocikliem; tanki mežā... Kartes un dažādi preses izdevumi par kara beigām un kapitulāciju.

Padomju armijas uzpleči, emblēmas, apbalvojumi. Vērtīgākais - Sarkanās zvaigznes ordenis. Šāds apbalvojums par Kaļiņingradas atmīnēšanu piešķirts arī Ivaram Andersonam. Vērtīgs kāds vācu 1. pakāpes krusts, kas piederējis nu jau mūžībā aizgājušajam pampāļniekam Arnoldam Pupuriņam. Vācieši ar apbalvojumiem neesot mētājušies, tomēr cieņu šādā veidā gan izrādījuši. Piemēram, apbalvojumu saņēmušas tās vācu mātes, kurām divi vai vairāk dēlu gajuši bojā karā.

Ir mūsdienu emblēmas, arī II pasaules kara laika vācu karavīru metāla pazīšanas zīme. Nāves gadījumā tās pusi atlauza un nosūtīja uz arhīvu, bet otru pusi atstāja pie karavīra. Tāpēc vāciešiem nav brāļu kapu. Viņi gandrīz līdz pēdējam brīdim savus kritušos apglabāja, kā nākas. Šie kapi gan tika bez žēlastības izpostīti.

Uz plauktiņa sarindotas dažādu laiku un armiju formas cepures, arī kara laika ķiveres. Formastērpi - uzvalki, žaketes, šineļi -, jauni un valkāti. Tumši zilu velveta žaketi ar piespraustiem apbalvojumiem muzejam atdāvinājis kāds Afganistānas kara veterāns no Brocēniem.

Tālākajā muzeja istabā ekspozīcija par Latvijas armiju - par latviešu strēlniekiem, atbrīvošanas cīņām, leģionāriem... Fotogrāfijas, ieroči, literatūra, periodika. Naudas zīmes, kas bijušas lietošanā Kurzemē. Vecākā datēta 1899. gadā - 50 rubļu naudas zīme ar Nikolaja I attēlu. Izlikts Latvijas brīvvalsts laika piecsimtnieks, par kuru esot dots 143 grami tīra zelta.

Īpašs ir stends ar leģiona fotogrāfijām - ne tikai tāpēc, ka izstādes autori Foto muzejam par tām samaksājuši 80 latus, iegūstot autortiesības. Vienkārši - citur tādus attēlus neredzēt. Slavenais vācu armijas ložmetējs "kaulu zāģis" apskatāms pavisam tuvu. Tam bijis paredzēts izšaut 800 patronu minūtē, bet praktiski to nevarēja izdarīt, jo pārkarsa un bija jāmaina stobri. Vienu lentu - 150 patronu - ierocis "norija" vienā mirklī.

Kādā citā fotogrāfijā nojaušams, cik drosmīgs bijis kara fotogrāfs, - pāris metru no viņa sprāgst šāviņš, un ūdens šļakatas lido pa gaisu.

Izstādes apmeklējumu lieliski papildina Ivara Andersona stāstījums. Viņam par daudziem kara notikumiem ir savs vērtējums. "Latviešu karavīriem vienmēr uzticējās, un jau 1950. gadā pasaule oficiāli paziņoja, ka latviešu SS nav vācu SS. Vīzentāls mums pārmet nepamatoti - kaut tāpēc vien, ka vācu SS varēja būt tikai nacionālsociālisti, bet starp tiem latviešu nebija. Latviešu SS bija kaujas vienības, tās nepiedalījās ebreju iznīcināšanā. Man nav nekas pret ebreju tautu, bet arī viņi nav svētie. Tāpat kā visā pasaulē jebkurai tautai, - ir slikti un labi cilvēki. Arī starp ebrejiem ir tādi, kurus ierocim tuvumā nedrīkstētu laist."