Svētkos bērni brauc uz mājām

Mātes dienā Novadnieku pagasta "Stūrīšos" noteikti uzklās svētku galdu. Un namamāte BIRUTA ROZENTĀLE, kā allaž, saviem mīļajiem būs sagādājusi saldus pārsteigumus. Svētki un galds - tie ir ģimenes saistītāji, tāpat kā mājas.

"Tāda svētku salidošana mūsmājās jau bijusi, kopš pie mums vēl dzīvoja mana mamma. Tad brāļi ar savām ģimenēm un vīra radi vienmēr pulcējās te. Kad kopā svētkus svinam, tie joprojām tiek atzīmēti šinī mājā," - saka Biruta Rozentāle.

Visvairāk "Stūrīši" izmainoties, kad ierodas mazbērni - Līva no Rīgas un Valts no Saldus. Līva gan tagad var atbraukt retāk, jo 8. klasē daudz jāmācās, bet brīvlaikos viņa ir klāt. Valtam pietiekot ar piecām dienām pilsētā, un piektdienas pēcpusdienā ar velosipēdu ir klāt. Mazdēls ikdien arī mēdz piezvanīt un izstāstīt, kas viņam ir jauns. Tad arī jau pasūta ēdienkarti ar mīļākajiem ēdieniem. Galvenais - viņš esot tāds saldumu vīriņš - smej vecmāmiņa. Uz 30. maiju pasūtījis lielo torti - jo viņam sākumskolā izlaidums. Klasei, protams, vajag lielu torti.

Vēl lielās tortes tiekot ceptas uz Valta dzimšanas dienu, jo viņa mammai nākamā ir vārda diena. Tā ka tiekot cienāti abu ciemiņi.

Tortes ir Valta vecmāmiņas firmas ēdieni. Visos svētkos viņas ziņā ir saldie ēdieni. Meitas - Gunta un Indra - protot garšīgi pagatavot gaļu un salātus, un svētku galdu visas sarūpē kopīgi. Un šajā mājā nevarot būt ne domas, ka kaut kas tiktu pirkts veikalā - tā iegājies jau gadiem, ka visu gādā paši.

Konditorejas prasmes Birutai Rozentālei ir no mammas. Viņa arī garšīgi gatavojusi ēst un bijusi galvenā ikdienas pavāre. Sestdienas un svētdienas, un svētkus gan savās rokās ņēmusi meita. Viņa atminas: "Man ir gadījies, ka es pat izkonkurēju "Salas" torti. Aizbraucu ciemos pie brāļa uz viņa dzimšanas dienu. Uzcepu torti. Brālis sacīja, ka centies nopirkt to skaistāko un labāko, bet... nekā īpaša tur nav. Domāju, ka viņi drusku haltūrē uz izejvielām. Jo, ja gatavo, kā jābūt, torte nevar nesanākt."

Darīt ar mīlestību un netaupīt laiku - tas esot visu gardo kūku tapšanas noslēpums. Un vēl - tās jācep malkas plīts cepeškrāsnī. Ar gāzi labu kvalitāti nevarot dabūt. Un, kad torte gatava, tad svarīgi gan, lai tā būtu lieliski noformēta, gan arī, lai būtu baudāma pēc garšas. "Ir jāpatīk tam, ko dari, tad sanāks. Ja darbu dara ar nepatiku, tad nekas labs sanākt nevar," - uzskata "Stūrīšu" saimniece.

Birutas Rozentāles mājas atrodas līdzās Sātiņu pamatskolai, un šī skola ilgus gadus ir bijusi viņas darba vieta. Te aizvadīti mācību pārzines, direktores un angļu valodas skolotājas darba gadi. Tas bija aktīva darba laiks, tāpēc ģimenei tika mazāk uzmanības, nekā būtu bijis nepieciešams.

"Es domāju, bija par maz ar meitenēm kopīgi pavadīta laika. Jo, kad viņas auga, man bija liela darba slodze. Mazajās klasēs es vēl pasekoju līdzi, bet tas arī bija viss. Tāpēc vairāk laika viņas bija kopā ar tēti, un visi bieži izbrauca ārpus mājām. Visvairāk - uz mežu. Svētdienās arī es piebiedrojos, tad uzmeklējām kādu ūdentiņu. Bet atvaļinājumā mēnesi dzīvojām starp zvejniekiem Tūjā pie manas jaunības laika draudzenes."

Guntas un Indras mammas vēlme ir bijusi - lai meitas apgūtu labu izglītību. Ir taču pieredzēts, kā uzkrājumi izkūp un ka tiem ir salīdzinoši maza vērtība. Vienmēr arī ir atbalstītas meitu iespējas papildināt zināšanas ārzemēs, jo redzēt pasauli - tā ir vērtība.

Gunta reiz skolas laikā esot jautājusi - kāpēc viņai katrā ziņā vajag piecniekus? Mamma atbildēja: "Ja man būtu kāds cits rādītājs, pēc kura es varētu pateikt, ka tev ir labas zināšanas un ka tev būs bāze, ar ko varēsi iet uz priekšu, man būtu vienalga, kaut vai vieninieks. Būtiskais jau nav cipars, bet - tas ir garants, ka esi apguvusi." Pēc tam šādu debašu vairs nav bijis.

Ar meitām ir veicies, saka B. Rozentāle. Viņa tām cenšas atdarīt ar labu, cik spēj. Savureiz slimībās ir blakus, pieskatījusi mazdēlu, kad Indrai bijis jāaizbrauc darba darīšanās. Kā jebkurai mammai, sirds sāpējusi un priecājusies līdzi bērniem. "Man vairs it kā nav īpaši lielas perspektīvas dzīvē - tagad viss saistīts ar atvasēm. Tās ir pats galvenais. Es domāju, bērni ir lielākais dārgums, kas cilvēkam ir."