Latvija ir fanu lielvalsts. Bet hokeja...

Saldenieks NORMUNDS SPRIESLIS ir hokeja fans ar stāžu, jo klātienē jutis līdzi mūsu hokejistiem jau trešajā pasaules čempionātā no sešiem.

Karlstāde atrodas Zviedrijas ziemeļos. Daba tur esot skarba, visapkārt klintis un meži.

"Tagad saprotu, kāpēc turp dodas tik daudz cilvēku meža darbos. Tur var cirst un zāģēt, cik uziet. Vēl mani pārsteidza, ka mājas atrodas klaju lauku vidū. Apkārt nav neviena koka. Viss ir nokrāsots tumši sarkanā krāsā. Nevienas mājas pagalmā neredzēju ne bērnus rotaļājamies, ne suņus. Dīvaina izjūta - visapkārt dziļš klusums," stāsta Normunds. "Bijām apmetušies Sunnes apkārtnē, kur kādreiz dzīvoja zviedru slavenā rakstniece Selma Lāgerlefa. Karlstādē atrodas Zviedrijā garākais akmens tilts (126 metri). Interesanti, ka šīs pilsētas simbols ir oficiante, kuras vārds ir Saule. Viņa vienmēr bijusi ļoti laipna un smaidījusi kā saule, tāpēc viņai ir uzcelts piemineklis."

Sākums bija labs

Karlstādē bija ieradušies apmēram 6000 fanu no Latvijas. Normunds mūsējo vidū pamanījis arī Zviedrijā dzīvojošus latviešus, bet citu valstu fanu bijis ļoti maz.

"Bijām noskaņojušies kaujinieciski. Kas no mums atkarīgs, to darījām, kas no hokejistiem - tas no viņiem. Kanādiešiem zaudējām 1:4, bet spēles kvalitāte bija laba. Jāatceras, ka kanādieši ir olimpiskie čempioni. Mēs bijām gaidījuši, ka būs spēka spēle, ka mūsējos šie līmēs pie bortiem, bet bija tehnisks hokejs bez liekiem asumiem.

Nelaimīgi nejutāmies arī tad, kad mūsējie amerikāņiem zaudēja 0:3. Kliedzām un darījām savu darbu tālāk. Televizorā skatoties, droši vien ir grūtāk šādus mirkļus pārdzīvot. Vēlāk mūsu azartu pārņēma arī hokejisti, un rezultāts mainījās līdz 2:3. Visu zaudēto hokejisti nevarēja vairs paspēt atgūt.

Biļetes uz spēlēm mēs pirkām Karlstādē. Pirms Latvijas - Itālijas spēles bija liels melnais tirgus. Biļetes tika pārdotas paketē - uz divām spēlēm kopā, bet mums vajadzēja tikai uz vienu. Daļa latviešu fanu tās bija nopirkuši jau iepriekš un tagad par bargu naudu gribēja pārdot mums. Spekulēja. Sākumā cena bija apmēram 30 latu, taču pirms spēles biļeti jau varēja dabūt par 5 latiem.

Pirms spēles ar Itāliju bijām noskaņojušies, ka beidzot varēsim dziedāt Latvijas himnu. Spēles rezultāts 4:1 mūsu labā. Dziedājām himnu, bet atskaņoja tikai vienu pantiņu. Bijām uz tāda viļņa, bet... himna jau beigusies. Neko darīt."

Fani savu padarīja

"Latvijas hokeja fanu arsenālā šogad bija parādījušās jaunas Lāčplēša cepures. Pārējais ekipējums bija iepriekšējais. Bet drīz būs jauni formas krekli, uz kuriem nebūs rakstīts "Latvija", bet būs redzams ģerbonis. Man tomēr labāk patīk tagadējās formas.

Alus Zviedrijā dārgs. 0,4 litri maksāja vairāk nekā 2 latus. Veikalos prasīja uzrādīt pasi, ja radās šaubas par alkohola pircēja vecumu. Pie halles atradās liela telts, kur varēja skatīties spēles uz liela ekrāna. Tur bija tāds troksnis, visi pie galdiem, alus, taures, vēlāk arī dejas pa galdiem un soliem. Galdi sabruka, tos sastutēja atpakaļ, un viss turpinājās. Policisti tik pasmaidīja. Dzirdēju, ka kāds fans esot bijis pārāk saguris. Viņu policisti aizveduši izgulēties un pēc tam atveduši atpakaļ, nekāds sods nav bijis jāmaksā."

Gēteborgā aktivitātes bijušas lielākas, jo tur bija ieradušies fani arī no citām valstīm. Normunds uzskata, ka Karlstādē bijis pārāk maz informācijas par notiekošo, nav bijis arī nekādu suvenīru. Vienīgā kustība bijusi pie hokeja halles, bet pati pilsēta - klusa un garlaicīga. Arī laiks bijis vēss un drēgns.

Veterāni vairs nevelk

Mājupbraucot fani sprieduši, ka komandas turpmākajam sniegumam jābūt labam, jo, iekļūstot grupā, kur ir Šveice, Vācija un Čehija, Latvijai divām uzvarām jābūt.

"Ar šādu komandas sastāvu izcīnīt tikai 11. vietu, tā jau ir pat federācijas dotā uzdevuma neizpildīšana. Nu ir jāsaka, ka mēs neesam hokeja lielvalsts, bet esam fanu lielvalsts. Žēl Žoltoka, Naumova un Ozoliņa, kuri centās un darīja visu, ko spēja. Pirmajās trīs spēlēs, kad bija daudzie fani, šķita, ka hokejisti spēj no rezultāta 0:3 spēli izvilkt, bet, kā mēs aizbraucām, tā sākās nepatikšanas. Diez vai savos klubos hokejisti spēlē bez dzirksteles, kā tas bija pasaules čempionātā. Izskatījās, ka hokeja sezonas beigās mūsu veterāni vairs nevelk. Pietrūka asuma.

Treneris Lindstrēms līdz šim strādājis ar citas mentalitātes un citas skolas hokejistiem. Mēs esam Padomju Savienības laika ražojums. Tur tā atšķirība. Ja viņš varētu, tā kā krieviem ierasts, uzsist dūri galdā, varbūt būtu panācis kaut ko vairāk. Var jau viens uz otru runāt, bet veterāni vairs nevelk. Lindstrēms varētu būt labs Latvijas izlases treneris 2006. gadā, kad komandā būs notikusi paaudžu maiņa.

Man liekas, sportisti nepiedomā, ka Latvijā viņu startiem arī seko līdzi. Tā var iznākt, ka arī fanu azarts zūd. Pa bišķim atkritīs un atkritīs, kur mēs tā nonāksim? Ja spēlētāji grib saglabāt savus līdzjutējus gan mājās pie televizoriem, gan hallēs, tad ir jādomā, kā spēlēt," Normunds mazliet sarūgtināts. Bet viņš noteikti nebūšot tas, kas nākamajā gadā nebraukšot fanot uz pasaules čempionātu Somijā. Arī daba un cilvēki Somijā viņam šķiet patīkamāki, bet, vai vēl kādreiz doties uz Zviedriju, Normunds stipri padomāšot. No visiem trijiem viņa pasaules čempionātiem vislabākās atmiņas esot no Vācijas.

Bet kāds īpašs mirklis tomēr palikšot atmiņā arī no Karlstrādes, kur uz ielas Normunds pamanījis bijušo Latvijas izlases spēlētāju Andreju Maticinu. "Es viņu iepriekš biju daudz rājis. Cik kļūdu viņš nav iepriekšējos čempionātos pieļāvis! Viņa dēļ Latvija savos vārtos tik daudz ripu ielaidusi! Sen jau es domāju, ka viņam laiks iet prom no izlases. Labi, ka viņš šogad nespēlēja, citādi nebūtu varējis satikties un vēl kopīgi nofotografēties.

Nebijis gadījums bija fanu veidotais vilnis, kas 2 minūtes pirms spēles beigām ar Itāliju gāja apkārt pa halli. Pēdējā spēlē zviedru policisti zālē nelaida iekšā fanus "