Meža mācībā ievada "Bebra zobs"

Labi pārdomājot, ierīkota mācību taka Pampāļu mežniecības teritorijā Zaņas pagastā. Tā noderēs tiem, kuri vēlas iemācīties audzēt un kopt mežu, saprātīgi cirst un novērtēt dabas unikālās vērtības.

Ar Pampāļu mežniecības gādību ierīkotā gandrīz trīs kilometru garā mācību taka zinoša gida pavadībā atklāj daudz jauna pat tādam, kurš gadiem jau bijis cieši saistīts ar mežiem un mežkopību. Tā bija arī takas atklāšanas dienā, kad pirmie to iepazina mežziņi, mežsargi un Saldus virsmežniecības speciālisti. Takā ar īpašām norādēm iekļauti 13 pieturas punkti, taču ceļā ir ne mazums citu pieturvietu, jo mežā daudzveidību netrūkst. Var novērtēt, kā ieaugusi egle iepriekš nesagatavotā augsnē. Kur egle iznīkusi, aug bērzs. Salīdzināšanai — pirms gada stādītas egles iepriekš sagatavotā augsnē. Vairākās vietās takas staigātājiem jānoskaidro, kā labāk rīkoties un kuri koki būtu cērtami vispirms.

Priežu audzē saimnieki var iemācīties rēķināt, kāds ir izcērtamās krājas apjoms un cik varētu nopelnīt, ja šādu audzi nocērt. Vērīgs takas gājējs pamanīs arī mizgrauža izģērbtu egli, kura vēl pērn esot bijusi veselīga. Ceļā gadās iepriekš neplānots apskates objekts — saulē gozējas laiska odze. Tā ka pieņēmums par iespējām droši izstaigāt visu maršrutu kurpītēm kājās ir visai nedrošs. Pie plašā Liepu dīķa, kur saimnieks plāno ierīkot ūdenskrātuvi meža pīļu ligzdošanai, var arī pamācīties, kādai jābūt pareizi veidotai robežkupicai. Tālāk izvēlēti divi parauglaukumi, kur meža apsaimniekotāji varēs apgūt krājas kopšanas principus.

Taku ejot, redzam ne mazums dabas aušību. Ir gan dvīņu egles, gan apse, kur uz viena celma aug četri stumbri. Ceļā gadās arī dabā reti sastopams māzers uz priedes gandrīz pie pašām tās saknēm, citviet — pa diviem cieši kopā saauguši dažādu sugu koki.

Ļoti jauks, it īpaši skaistā pavasara dienā, ir Zaņas upes stāvais krasts, un te beidzot var pavērot, ko bebrs padarījis ar saviem asajiem zobiem. Var pat izmēģināt, vai sēdēšana uz bebra grauzta koka sola ir citāda, nekā uz parasta baļķēna. Bet arī šī ir nopietna mācību vieta — par vides aizsardzības prasībām aizsargjoslās, gravu mežos, pie āpšu alām, kuras Zaņas krastos nav retums.

Tālāk redzams, kādas sekas ir nokavētai egļu audzes kopšanai — egles pāraudzis bērzs. Vēl var ielūkoties meža daļā, kur novērota interesanta sakritība — divreiz vienā un tajā paša vietā nelielā laukumā mežu skāruši spēcīga vēja virpuļi, izgāžot nelielas eglītes. Daba pati aizpilda tukšas vietas. Dažbrīd — visai savdabīgi. Cilvēka roku sen neskartā mežā vēja nolauztu egļu sānu zari kļuvuši par galotnēm, un izskatās, ka uz trunēt sākušā stumbra patstāvīgi aug jauna eglīšu audze. Takas staigātājus turpat sagaida pārbaude — pēc nozāģētu zaru daļām jāuzmin, kura koka zars tas ir. Var ostīt, skatīt vai pagaršot — tas katra paša ziņā.

Jauki iekārtotā atpūtas vieta pie paša ceļa noder gan pirms takas iešanas — pārrunājot mācību teorētisko daļu, gan pēc tās — kāju atpūtināšanai un redzētā pārrunāšanai. Turpat ir arī stāvlaukums mašīnām. Sagatavots uzskates materiāls, kurā skaidrojumi par aplūkojamo vietu, takas shēma, kas palīdz orientēties attiecīgajā meža kvartālā, tā ka apmaldīties būtu grūti.

Par visām meža takām, to maršrutu var interesēties attiecīgajā mežniecībā.