Ar ko vieni sociāldemokrāti atšķirsies no otriem

"Sociāldemokrātu Savienība dzima tāpēc, ka kopīgi ar LSDSP vairs nevarējām pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Interfronte mūsu sirdij nav tuva," tiekoties ar saldeniekiem, sacīja Sociāldemokrātu Savienības (SDS) priekšsēdētājs, 7. Saeimas deputāts EGĪLS BALDZĒNS.

Lielāko daļu uzstāšanās partijas līderis veltīja izklāstam, kāpēc bija nepieciešamība šķirt laulību ar Jura Bojāra vadīto Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Tika uzskaitīti vairāki svarīgi šķiršanās iemesli. Viens no būtiskākajiem - Rīgas domē ievēlēto sociāldemokrātu sadarbība ar Rubiku, Ždanoku un viņu vadītajiem kreisajiem spēkiem. "Vai kāds tiešām domā, ka Tatjana Ždanoka vai Alfrēds Rubiks pārdomās un nožēlos savu iepriekšējo rīcību un atzīs, ka viņi kļūdījušies? Viņi savus uzskatus negrozīs, tikai turpmāk darbosies mazliet gudrāk," rezumēja E. Baldzēns.

J. Bojāra sociāldemokrāti neesot arī izturējuši varas pārbaudi, darbos noliedzot pašu vārdos daudzināto sociāldemokrātu darbības galveno principu - proti, šī partija aizstāv mazturīgo intereses. "Vai var par vienas sēdes apmeklējumu prasīt izmaksāt 2,5 tūkstošus latu, kā Rīgas brīvostas valdē? Kā var piekrist lielu parādu norakstīšanai Kehrim un Krastiņam? Politika nevar būt bizness," savu nostāju pauda E. Baldzēns, atceroties Raini, kas sacījis, ka veikalu taisīšana piedien tikai sīkajām partijām.

Diezgan daudz runāja par J. Bojāra ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, īpaši - par visas valsts vēlētu prezidentu. Kategoriski iebilstot pret bijušo interfrontiešu un kompartijas darbinieku iespējām tikt ievēlētiem Saeimā, pašvaldībās un citos svarīgos amatos, E. Baldzēns nebija tik kategorisks pret valsts vēlētu prezidentu, gan uzsverot, ka to var darīt tikai tad, ja prezidentam paplašina arī pilnvaras un viņš var panākt tautas gaidītos uzlabojumus sociālekonomiskajā jomā. Neesot jēgas vēlētam prezidentam, ja tiek sētas tikai ilūzijas. "Ir šajā Satversmē arī labais, tas man jāatzīst. Taču - ja rasolam pieliks arī zāģu skaidas un zaķu spiras, sabojās visu ēdienu. Arī Satversmi tā var sabojāt. Nevar ar tautas Satversmi spēlēties kā kaķis ar peli," SDS līderis bija daiļrunīgs.

Tika skaidrotas SDS saredzētās naudas iegūšanas rezerves, lai realizētu partijas darbības trīs prioritātes - sociālā aizsardzība, veselība, izglītība. Naudas atrašana neesot problēma, jābūt tikai politiskai gribai. E. Baldzēna vadītā partija līdzekļu iegūšanas iespējas saskata, novēršot valstī aplamus privatizācijas procesus un afēras; novirzot 5 - 10% akcīzes nodokļa veselības aprūpei un sociālo jautājumu risināšanai; neiecietīgi apkarojot kontrabandu. Naudu varētu ietaupīt arī tad, ja valsts budžeta pieņemšanā būtu citāda kārtība nekā līdz šim, kad ministrijām neprasa nopietni pamatot katru izdevumu pozīciju, tāpēc arī, piemēram, ik gadu izdevumos varot iekļaut vairākus miljonus datoru iegādei VID, kura savukārt ar savu pieticīgo darbu nodokļu iekasēšanā neesot šos izdevumus attaisnojusi. Ministrijām esot pietiekami lielas finansu rezerves, ko var novirzīt nosauktajām prioritātēm.

Apkopojot iepriekš minēto, ik gadu varētu ietaupīt 10 - 20 miljonus latu. Tā gan neesot tik liela summa, lai uzreiz panāktu uzlabojumu minētajās sfērās, bet pietiekami, lai soli pa solim šos jautājumus risinātu. "Tikai tad būs jākāpj uz varžacīm fiziskajām personām, kas lielas summas ziedo partijām," pārliecināts E. Baldzēns.

Neiztika arī bez daudz apspriestās tēmas par iestāšanos NATO, kam esot ziedotas ne tikai iepriekš minētās prioritātes, bet arī latviešu valoda, jo pēc starptautisko institūciju spiediena pieņemti likuma grozījumi attiecībā uz valsts valodu. "Mēs uzskatām, ka tādā veidā mums nav jāiet uz NATO. Varam tajā ieiet pa durvīm, nevis lienot uz vēdera kā vergi," E. Baldzēns pauda SDS nostāju.

Partijas jaunatnes nodaļas vadītājs Ervīns Labanovskis, kas arī bija ieradies uz tikšanos un stāstīja, kāpēc sociāldemokrātiski noskaņotie jaunieši pievienojušies SDS, vēlāk papildināja partijas līdera sacīto: "Mēs gribam iet uz savienību, kur būsim vienlīdzīgi partneri. Vai jūs būtu ar mieru būt klubā, kura biedri gan esat, taču kur uz jums attiecas sliktāki noteikumi nekā uz pārējiem?"

Neiztika bez jautājumiem un diskusijām. Lai gan apmēram puse zālē sēdošo bija jaunieši, jautājumus uzdeva un diskutēja tikai vecākā gadagājuma interesenti. Pārrunāja populāras tēmas, kurās netrūka nosodījuma par mazajām algām un pensijām, kā arī kreisajiem spēkiem, no kuriem nezin kāpēc baidoties pašreizējās varas partijas. Diskutēja par tēmu: hokeja ledus halle un valsts nauda; divkopienu valsts briesmas un ārzemju onkuļi, kas mums diktē savus noteikumus; kam ir par maz balsu - kungiem vai biedriem -, lai valstī nodibinātu kārtību; Eiropas Savienība un tās nekorektās prasības; jo vairāk partiju, jo lielāks haoss utt.