Cik garas mācību stundas ir Eiropā?

Katrs no mums ir bijis skolēns, tāpēc arī katram zināms, cik grūti reizēm sagaidīt zvanu, kurš vēsta mācībstundas beigas. Izrādās, ka par jaunās paaudzes izturību ES valstīs domas dalās.

Itālijā, piemēram, pamatskolēniem stundas garums var būt mainīgs, turpretim vecākiem audzēkņiem lemtas 60 minūšu garas stundas. Saki nu vēl, ka itāļi - tāda temperamentīga tauta! Turpretim ziemeļnieciskie īri savu jauno paaudzi skolas solos tur tikai 35 - 40 minūtes. Ja vēl atceramies, ka mācību gads viņiem īsāks par citiem...

Savukārt Nīderlandē tieši mazākie bērni parasti vada 60 minūšu garas stundas, kamēr vidusskolēni - tikai 50 minūtes. Arī Apvienotajā Karalistē vairākumā skolu ir līdzīga kārtība, ka garākas stundas (viena astronomiskā stunda) ir tieši mazākajiem bērniem, kamēr vidusskolēniem paredzēti vien 35 vai 40 minūšu gari mācību cēlieni. Taču, ja ņemam vērā, ka mazuļiem stundas rit rotaļīgāk, kā arī to, cik grūti un lēni kustīgajiem ķipariem atgriezties sēdus stāvoklī pēc starpbrīža draiskulībām, droši vien šādai sistēmai ir savs loģisks pamatojums.

Bet ne jau stundas garumam vien ir izšķiroša nozīme mācību procesa izpētē. Ne mazāk svarīgi noskaidrot, cik daudz šo stundu skolēnam nākas nosēdēt skolas solā. Beļģijā pamatizglītību (6 - 12 g. v.) iegūst 28 mācībstundās nedēļā, Dānijā - tikai 20, kaut gan stundas garums ir tieši proporcionāls - beļģiem 50, bet dāņiem - 45 minūtes. Savukārt Grieķijas pamatskolēniem (5,5 - 12 g. v.) noteiktas 25 līdz 30 stundas nedēļā. Francijā jaunākie audzēkņi (5 - 11 g. v.) gan nedēļā mācās 26 stundas, toties arī lielākos bērnus te saudzē, jo viņiem paredzētas ne vairāk kā 31,5 mācībstundas nedēļā (tās gan ilgst 55 minūtes).

Kopumā ņemot, izglītības sistēmas organizācija vairākumā valstu ir radniecīga un līdzīga Latvijai, nodalot pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītības līmeņus (mācību iestāžu nosaukumi gan dažādās valstīs ir atšķirīgi). Toties obligātās izglītības uzsākšanas vecums jūtami atšķiras, jo, piemēram, Īrijā un Luksemburgā obligātajā pamatizglītībā iesaista ķiparus jau no četru gadu vecuma, Nīderlandē un Francijā - no pieciem gadiem, grieķu bērniem vēl paredzēts brīvības pusgads. Īrijā, Luksemburgā un Portugālē obligātā izglītība beidzas jau 15 gadu vecumā, kamēr ES valstu lielākajā daļā obligāta ir arī vidējā izglītība līdz 16, 17 un 18 gadiem.