Vācija vēl nav gatava

Pa ceļam uz Franciju vairākas stundas piestājam Vācijā. Šķiet, ka šī valsts ir viens vienīgs būvlaukums, īpaši - tās galvaspilsēta Berlīne.

Berlīne

Liekas, ka Berlīnē nav neviena stūrīša, kur kaut ko nebūvētu. Grūti bija atrast vietu, kuru no šīs pilsētas nofotografēt tā, lai fotogrāfijā neiekļautos arī kāds fragments no būvlaukuma, to aptverošā nožogojuma, ceļamkrāns, sastatnēm apjozta māja. Pēdējo 10 gadu laika valsts vislielākās investīcijas ieguldītas tieši galvaspilsētā, kur dzīvo trīsarpus miljoni iedzīvotāju. Pēc abu Vāciju apvienošanās Berlīnē jūtams vislielākais uzplaukums Austrumvācijā. Te būvē daudz un intensīvi. Taču esot prasība - 30% no būvējamajiem objektiem jābūt dzīvokļiem.

Pilsētā arvien vairāk ienāk bagāto cilvēku slānis. Pērn gada laikā iedzīvotāju pirktspēja šeit palielinājusies par 1,5 miljardiem Vācijas marku.

Šprē upes krastos uzceltā Berlīne ir ļoti zaļa pilsēta. Apmēram 42% no teritorijas aizņem parki, dārzi, ūdenstilpnes. Ir daudz apstādījumu, puķu dobju. Berlīnieši izskaitījuši, ka viņu pilsētā ir vairāk nekā pusotra tūkstoša dažādu tiltu un tiltiņu. Bet ielas šeit ir platas, garas un taisnas. Gar ielu malām un uz ietvēm ik pa gabaliņam izvietotas dažādu krāsu un formu lāču figūras. Šie dzīvnieki ir Berlīnes simbols, kas kopš 14. gadsimta ieņēmuši stabilu vietu pilsētas ģerbonī.

Staigājot pa Berlīni, pirmā sajūta - te kaut kā pietrūkst. No sākuma pat nevaru aptvert - kā tieši. Vēlāk apjēdzu - te ir daudz mazāk senās arhitektūras celtņu, ar ko lepojas citu Eiropas valstu galvaspilsētas. Pēc kara Berlīne bija pārvērsta drupu kaudzē, tāpēc ātri bija jāatjauno un jāceļ mājas, kur dzīvot. Vēsturisku celtņu atjaunošanai laika neatlika.

Berlīnē netrūkst apskatāmu vietu. Ja tāpat vien gribas pastaigāt un pamielot acis, ir daudzi parki. Ir arī Berlīnes doms, Muzeju sala, slavenā Humbolta universitāte, Brandenburgas vārti, centrālais - Aleksandra laukums - ar pāri visai pilsētai saskatāmo 365 metrus augsto televīzijas torni. Ir moderni apbūvētais Potsdamas laukums - ar mūsdienīgas arhitektūras ofisa ēkām, veikaliem, jaunākās paaudzes kinoteātriem, avangardiskām kafejnīcām. Ir slavenā Berlīnes iela "Unter den Linden" (zem liepām), kuras abās pusēs stiepjas liepu stādījumi. Ir vēl daži nenojaukti Berlīnes mūra metri. Šī mūra fragmentus pārdodot kā suvenīrus. Spriežam - cik ilgam laikam pietiks šādu suvenīru, un vai pārdotie mūra gabaliņi tiešām ir no īstā mūra. Lai nu kā, iegādāties tos kaut kā negribas. Pārāk baiss suvenīrs...

Pie reihstāga ēkas garumgara rinda, lai iekļūtu tajā un uzbrauktu uz ēkas jumta, kur uzcelts mūsdienīgs modernās arhitektūras elements - liels stikla kupols. Pirms ieejas liftā visi apmeklētāji tiek ļoti pamatīgi pārbaudīti - gan līdzi ņemtās somas, gan paši. Daži mirkļi liftā - un jau atrodies uz reihstāga jumta. Pa serpentīnveida eju var uziet arī stikla kupola pašā virsotnē, no kurienes paveras skats uz Berlīni. No augšas Berlīne tiešām izskatās zaļa.

Ja gadās būt Berlīnē, noteikti jāapmeklē Berlīnes zooloģiskais dārzs, kas ir viens no lielākajiem Eiropā. Tas ļoti atšķiras no līdz šim esošā priekšstata par zooloģisko dārzu. Šķiet, ka dzīvnieki šeit staigā savā vaļā, jo nav tik ierasto norobežojošo žogu un drāšu pinumu. Apkārt katra dzīvnieka teritorijai aug košumkrūmi, zied puķes. Rūpīgāk ieskatoties, var pamanīt, ka apkārt teritorijai izrakts grāvis vai gandrīz līdz ar zemi stiepjas elektriskā stieple. Taču neredzēju, ka kāds no zoodārza iemītniekiem nervozi staigātu gar šo ar aci nesaskatāmo iežogojumu. Dzīvnieki mierīgi nodarbojās ar viņiem vien tīkamām lietām - rotaļājās, gulšņāja, ēda, dauzījās... Un nemaz nepievērsa uzmanību dažus metru attālumā esošajiem divkājainajiem skatītājiem.

Bet zooloģiskā dārza akvārija kompleksā var justies kā īstā ūdens pasaulē, kas brīžam vairāk atgādina pasaku valstību. Kopā ar visdažādākajām ūdenī mītošajām dzīvajām radībām var vērot un priecāties arī par krāšņajiem ūdens augiem, kas piemeklēti tieši konkrētās radības īstajām mājām atbilstoši.

Ķelne

Otra mūsu apskatāmā pilsēta - Ķelne, kas atrodas Vācijas lielākās upes Reinas krastos. Pēc lieluma - ceturtā pilsēta valstī, ar apmēram miljonu iedzīvotāju. Arī Ķelnē apmēram 40% teritorijas aizņem zaļā zona.

Šī pilsēta pasaulē slavena ar grandiozo Ķelnes katedrāli, kas ir ne tikai pilsētas simbols, bet arī slavenākais Vācijas arhitektūras piemineklis. Katedrāles celtniecība ilga vairākus simtus gadu - pirmais akmens tika iebūvēts 1248. gadā, bet celtniecība pabeigta - 1880. gadā. Mūsdienās šeit nepārtraukti notiek restaurācija un būvdarbi, jo piesārņotais gaiss ļoti bojā vareno ēku. Ķelnieši paši jokojot saka - kad katedrāli pilnībā pabeigs būvēt, būs pasaules gals.

Ideja par katedrāles celšanu radās 1164. gadā, kad Ķelnē tika nogādātas triju Austrumu ķēniņu relikvijas. Šodien Austrumu gudro pīšļi atrodas katedrālē, aiz stikla sienas ievietotā zelta šķirstā. Uzskata, ka tas ir viens no slavenākajiem viduslaiku zeltkaļu darinājumiem.

Celtnes apmērus, to neredzējušam, grūti iedomāties. Tās ziemeļu tornis slejas 157 metru augstumā, bet dienvidu tornis ir par 7 centimetriem zemāks.

Ķelnē ir viena no intensīvākajām dzelzceļa satiksmēm Vācijā. Plašajā un modernajā dzelzceļa stacijā ik dienu ienāk 1300 vilcienu.

Otrā pasaules kara laikā apmēram 90% pilsētas tika sagrauta. Pilsētas centrs ir restaurēts, daudz kas uzcelts no jauna. Interesanti, ka Ķelnes katedrāle kara laikā palikusi neskarta, kaut gan ar saviem grandiozajiem izmēriem ievērojama pa lielu gabalu.

Šodien apmēram 20% Ķelnes iedzīvotāju ir cittautieši, 8% no viņiem - kurdi un turki. Ķelne ir reģiona lielākais mediju centrs. Te atrodas daudzas augstskolas. Piemēram, Ķelnes universitāte ar apmēram 60 tūkstošiem studentu, viena no prestižākajām valsts konservatorijām, augstākā sporta skola. Bet Ķelnes slavenajā hokeja arēnā, kur notika pasaules čempionāts, tiek organizēti arī koncerti.