Ministrs stāsta - kā būs, ja būs

Sestdien Rīgas - Liepājas šosejas malā pie rekonstruējamā dzelzceļa pārvada Brocēnos uz brīdi piestāja satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, lai ar rajona un pilsētas pašvaldību pārstāvjiem un Autoceļu direkcijas Saldus nodaļas speciālistiem pārrunātu svarīgākos darbus uz Saldus rajona ceļiem.

Dzelzceļa satiksmi tik drīz nelikvidēšot

Ministrs uz tikšanos bija sagatavojies - bija apzināta situācija uz asfaltētajiem un grants ceļiem, sagādāti dati par saņemto finansējumu utt. "Ceļi, kuri būtu remontējami, ir iekļauti Autoceļu direkcijas (ACD) melno segumu un grants segumu atjaunošanas programmā," apgalvoja A. Gorbunovs. "Runa ir tikai par remontu secību un, protams, finansējumu."

Rajona padomes izpilddirektors Zigurds Zabludovskis gribēja zināt, kas notiks ar pasažieru pārvadājumiem dzelzceļa līnijā Rīga - Reņģe, kuru ziemā izdevās "nosargāt" tikai, pateicoties aktīvam pašvaldības protestam. Ja "Latvijas dzelzceļš" tomēr šo līniju slēdz, nepieciešams sakārtot ceļus, pa kuriem rajona dienvidaustrumu daļas iedzīvotāji var tikt uz Rīgu, nemetot līkumu caur Saldu. Satiksmi no Vadakstes uz Dobeles rajona Vītiņiem sarežģī vecais koka tilts, kuram ir tikai 3t kravnesība - tātad satiksmes autobuss tam pāri braukt nevar, savukārt ceļš Putras - Priedula, kas tiek izmantots kā apbraucamais ceļš, pēc ACD Saldus rajona nodaļas E. Jaunzemes vērtējuma, ir sliktākais ceļš rajonā.

"Nevaru apgalvot, kā būs tālā nākotnē, bet tuvā - dzelzceļu neslēgs. Ja tomēr slēgs, tiks realizēta tāda pati programma, kā patlaban Balvos, Gulbenē vai Madonā, kur līdz ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu tiek atjaunoti visi apkārtējie ceļi," mierināja ministrs.

Nākotni var plānot

Taujājot par to, vai valsts investīciju programmā nākamajā gadā tiks iekļauta Dzirnavu ielas rekonstrukcija, saldenieki arī ieminējās par apvedceļa celtniecību gar Saldus dienvidu robežu. Nākotnē, reģionam attīstoties, satiksme Lietuvas robežas - Ventspils virzienā varētu kļūt intensīvāka - tas faktiski jau ir noticis, kopš rekonstruēts ceļa Ventspils - Kuldīga - Saldus posms Kuldīgas rajona Vārmē, bet Saldus - Ezeres ceļš ir šī ceļa loģisks turpinājums. A. Gorbunovs akceptēja šādu perspektīvu, kā piemēru minot Bausku - tur uzbūvēts jauns tilts pār Mēmeli, pilnībā rekonstruēta iela, tomēr saglabājas iecere tālākā nākotnē būvēt apvedceļu ap pilsētu.

Interesējas par remontiem

Pēc Satiksmes ministrijas datiem Saldus rajons daudzējādā ziņā ir līderis - te vistālāk tikts ar bedrīšu remontu - šie darbi izpildīti 97% apmērā -, kā arī saņemts vislielākais finansējuma palielinājums no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas - par vairāk nekā trešo daļu salīdzinājumā ar pērn šajā laika periodā ieskaitīto naudu. Ministrs mudināja "uz pilnu klapi plānot darbus", neklausoties pašvaldības speciālistu atrunās, ka pērn saņemtā naudas summa esot bijusi krietni mazāka, nekā paredzēts.

Ministrijā ir informācija, ka Saldus rajonā melnie segumi sabrukuši 59,2 km garumā, bet no neasfaltētajiem ceļiem sliktā stāvoklī ir 74,7 km. Šogad, kā zināms, ieplānots tikai 0,9 km gara ceļa remonts posmā Kandava - Saldus, bet Lauku ceļu uzturēšanas un saglabāšanas programmas ietvaros notiek autoceļa Kandava - Saldus ceļa pārvada pār dzelzceļu Brocēnos rekonstrukcija. Tā izmaksā 240 tūkstošus latu.

Ja būs 85% - būs remonti

"Palīdziet man panākt, ka ceļiem piešķir 85% no akcīzes nodokļa, un visi ceļi būs salaboti," ar šādu nosacījumu A. Gorbunovs bija atsaucīgs jebkuram priekšlikumam ceļus remontēt, atjaunot un pat projektēt no jauna.

Viņš gan atzina, ka šī Saeima nerīkotos korekti, izdarot grozījumus likumā, lai nostiprinātu akcīzes nodokļa pārdali, jo to realizēs nākamā Saeima. "Bet, ja citas valdību veidojošās koalīcijas partijas labos kaut vienu ar budžetu saistītu likumu, arī "Latvijas ceļš", es ceru, iesniegs balsošanai grozījumus, kas saistīti ar akcīzes nodokli. Man tas būtu pat izdevīgi, kaut gan līdz šim neesmu bijis šādu huligānisku gājienu piekritējs. Jo, ja visi sāks labot likumus, notiks tas, kas jau bija, - nāca jaunā valdība un sāka visu labot atpakaļ, jo nepietika naudas budžeta sabalansēšanai."

Tomēr A. Gorbunovs uzskata, ka, palielinot ceļiem atvēlēto akcīzes nodokļa daļu, citām nozarēm pāri darīts netiks: "Zemniekiem, mežstrādniekiem atmaksājamā akcīzes nodokļa daļa skarta netiek - tie ir 15%. Tas ir svarīgākais, ko nedrīkst pārkāpt. Bez tam - budžetā vienmēr ir rezerves. Šī valdība, piemēram, pēkšņi atrada 20 miljonus latu medicīnai - kaut gan tas neatrisināja medicīnas problēmas. Nacionālais kopprodukts aug, un ir pēdējais brīdis atdot ceļiem to, kas tiem pienākas, - tātad runa ir nevis par to, ka jāatņem nauda kādam citam, bet gan, ka tā vairs nav jāņem nost autoceļiem.

Man ir sirdsapziņas pārmetumi, ka, esot tik ilgi valdībā, es bieži vien vairāk esmu domājis par valsti, mazāk par savu nozari - ceļiem. Taču tagad ir skaidrs - ceļi ilgāk gaidīt nevar - šī situācija saglabāsies neatkarīgi no tā, kas būs jaunais satiksmes ministrs.