Darbi un plāni ap apaļo kamīnu

Pirms gandrīz divdesmit gadiem kolhozs "Druva" iesāka būvēt atpūtas kompleksu. Nepabeidza, un vairākus gadus būve netālu no lielceļa stāvēja neapsaimniekota. Tikai aptuveni gadu savdabīgajā celtnē ar skaisto, apaļo kamīnu vidū sarodas atpūtnieki.

Klausos atpūtas kompleksa "Virpulis" saimniekos un domāju, ka namam ir daiļrunīgs un trāpīgs nosaukums. Tas kā virpulis sevī ierāvis Ķiņus un Sarmiņus - vienas ģimenes trīs paaudzes, atvēlēdams viņiem aizvien mazāk laika citiem darbiem un atpūtai, tas paplašina pakalpojumu loku, aicinot pie sevis aizvien jaunus apmeklētājus, tas tiecas iziet ārpus sev atvēlētās sētas un attīstībai paģēr vairāk plašuma...

Pagasta centrs vai pilsētas nomale

"Šo namu nopirkām 1996. gadā," atceras Austra Ķine. "Tas bija nepabeigts, logi aizsisti ar dēļiem. Te bija nākušas kompānijas, dzērušas, situšas pudeles. Pirmais darbs bija savākt drazu, kas mētājās visapkārt. Piecus garus gadus vajadzēja, līdz izdevās kompleksu iekārtot tā, lai varētu šeit aicināt apmeklētājus. Pirms tam atvērām vasaras kafejnīcu, kur varēja atpūsties skaistā laikā. Arī tagad, ja kompānijai ir vēlēšanās būt atstatus no pārējiem, varam uzklāt galdus ārā."

Otra lieta - pirts. Kopš Saldū savas pirts nav, te ir vairāk Saldus nekā Druvas klientu. Ērta satiksme - dažs sestdienā atbrauc jau pirmspusdienā un lēni izbauda brīvdienu, tad vakarā, vairākas reizes nopēries un atpūties, pošas mājās. Druva ir tik tuvu Saldum, ka nav nozīmes - vai "Virpulis" atrodas pagasta centrā vai pilsētas nomalē.

"Visa dzīve pārcēlusies uz šejieni,"

atzīst Austras meita Sandra Sarmiņa, kura atpūtas kompleksā pavada visgarākās stundas. Viņa apkalpo viesus, bet, kad darba diena (vai nakts) galā, arī tīra telpas. Visgrūtākās esot sestdienas, jo piektdienās parasti notiek balles vai arī apmeklētāji, kā jau nedēļas nogalē, pasēž ilgāk nekā parasti. Citurīt, kad telpas iztīrītas, mājās tiek tikai ap 7 no rīta, bet jau pēc pāris miega stundām atkal jānāk atpakaļ, jo pulksten 11 kompleksam atkal jābūt gatavam viesu uzņemšanai. Vienīgi svētdienās te ir slēgts.

Savukārt Kaspars Sarmiņš, Sandras dēls, te pavada lielāko daļu no brīvā laika. Vispatīkamākais pienākums Kasparam ir dīdžeja darbs, taču tam līdztekus arī "neizbēgamie" - malkas gādāšana, zāles pļaušana... Tagad, kad studijas Lauksaimniecības universitātē laiku ģimenes biznesam ierobežo, ar mūzikas aparatūru labprāt darbojas arī viņa draugi, bet citreiz uz "Virpuli" tiek aicināti muzikanti, kuri pēdējos gados ļoti labprāt spēlē krodziņos. "Biju pēc padoma uz ceļmalas krodziņu "Mežavējš", un tā saimniece man iedeva veselu sarakstu ar muzikantu telefona numuriem - vai gadu ik nedēļas nogali var citu mūziku spēlēt. Būtu tikai klausītāji un dancotāji," saka A. Ķine. Viņa, šķiet, ir kopīgā uzņēmuma sagādniece un stratēģe. Pati gan atmet ar roku un smej - ko nu es vairs, es tik noskatos un kritizēju, un izkomandēju visus...

Prasības - brīžam neizprotamas

Pašlaik notiek pārmaiņas "Virpuļa" ēdienkartē, jo mainījušās pavāres. Jaunajai esot daudz labu ideju, kā padarīt maltītes "Virpulī" savdabīgas, atšķirīgas no citām kafejnīcām. Ir doma daudzveidot zivju ēdienu piedāvājumu, vārīt dažādas zupas...

Virtuvi pieminot, saimnieki neslēpj raizes - sanitārās prasības brīžam ir nevis vienkārši augstas, bet neizskaidrojamas un bez krietniem kapitālieguldījumiem - arī neizpildāmas. Piemēram - nedrīkstot svaigu gaļu likt kafejnīcas virtuves saldētavā - tai jābūt jau nopirktai sasaldētai. "Agrāk nopirkām "Druvas Unguros" cūku, paši sadalījām un sasaldējām - tad nebija jābaidās, ka var atbraukt pavairāk viesu, un nebūs, ko galdā likt. Tagad esam spiesti pirkt svaigu gaļu nelielos daudzumos," stāsta A. Ķine. "Bez tam izrādās, ka ar savu mašīnu nemaz nedrīkstu no Saldus vest ne svaigu gaļu, ne zivis, ne pelmeņus... Dažu minūšu garajā ceļā varot sabojāties. Bet mēs taču paši esam ieinteresēti, lai mūsu apmeklētāji ēstu svaigu, kvalitatīvu ēdienu, jo citādi taču viņi nemaz pie mums nenāks!"

Aizliegumu vērtē kritiski

Austra un Sandra dalītām jūtām vērtē likumdošanas izmaiņas, kas aizliedz jauniešiem līdz 18 gadiem lietot alu, jo tās faktiski vispār maina attieksmi pret jauniešu uzturēšanos kafejnīcās un klubos.

"Par to, lai kafejnīcas telpās neatrastos iereibuši nepilngadīgie, atbild tās saimnieki, taču pusaudži var iedzert jau pirms tam," skaidro Sandra Sarmiņa. "Lai izvairītos no nepatikšanām, laižam iekšā tikai pilngadīgus apmeklētājus, kaut gan ar prātu saprotam - nekas jau nenotiktu, ka jaunieši šeit pasēdētu, diskotēkā izdejotos. Tagad viņi ir dusmīgi - rau, sētai jau izlauzti vairāki dēļi -, turklāt šāds aizliegums jau neatrisina pašu jautājumu - kur jaunieši turpmāk pavadīs vakarus. Tāpēc vien, ka aizliegts iet uz kafejnīcu, viņi mājās nesēdēs, bet atradīs citu vietu, kur uzturēties. Tikai - kur tas būs, un ko viņi tur darīs?..."

Lauku tūrismam vajag plašumu

Tad, kad Ķiņi un Sarmiņi atpūtas kompleksu pirka, domāja tikai par šīs ēkas uzturēšanu, tāpēc vairāk zemes, nekā tai bija nepieciešams, neprasīja. Tagad atzīst - būtu vajadzējis lūgt pašvaldībai tiesības iegādāties lielāku zemes gabalu, jo mainījušies arī plāni. Te ir iespēja nodarboties ar lauku tūrismu.

"Tepat līdzās ir pagasta dīķis," Austra Ķine rāda. "Ja pašvaldība to ļautu mums nomāt, mēs paplašinātu, iztīrītu, ielaistu zivis, un pa šejieni varētu vizināties ar laivām vai ūdensvelosipēdu. Taču tam būtu nepieciešams papildu laukums. Ja būtu vieta, varētu iekārtot arī bērnu rotaļlaukumu - esmu noskatījusies labas idejas gan Rīgā, gan Ventspilī. Varētu aicināt arī firmas ar karuseļiem."

"Virpuļa" saimnieki domā, ka viņu atpūtas komplekss iederas pagasta kopējā piedāvājumā lauku tūristiem - vienoti darbojoties, Druvas vidusskola, sporta komplekss un privātuzņēmēji varētu radīt labus apstākļus lietišķiem pasākumiem un brīvdienu pavadīšanai gan ģimenēm, gan kolektīviem.